Jaunais Privatizācijas likums – neizdevīgs lielajiem sertifikātu īpašniekiem

Jau vairākkārt vēstīts, ka liela daļa neizmantoto sertifikātu ir uzkrāti dažu uzpircēju kontos, gaidot realizācijas iespējas. Visticamāk, šiem uzņēmējiem nāksies apmierināties ar spekulācijām un sertifikātu pārdošanu brīvajā tirgū, taču politiķi pieļauj, ka tas var radīt neapmierinātību un kļūt par iemeslu kārtējām nesaskaņām valdībā.

Šobrīd nav realizēti 9,94 miljoni privatizācijas sertifikātu jeb 8,9% no piešķirto sertifikātu skaita un 0,74 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu jeb 9,5% no kopējo piešķirto skaita.

Likumprojekts paredz, ka sertifikātu derīguma termiņš nemainīsies, taču privatizācijas ierosinājumus par valsts un pašvaldību uzņēmumiem, to daļām un īpašumu varēs iesniegt līdz 30.jūnijam. Savukārt par nomātas zemes, apbūvētajiem un neapbūvētajiem zemes gabaliem ierosinājumus varēs iesniegt līdz gada beigām.

Jumta likuma projekts paredz, ka “Latvenergo”, “Latvijas pastu”, lidostu “Rīga”, “Latvijas dzelzceļu”, “Latvijas gaisa satiksmi” un “Latvijas valsts mežus” nevarēs privatizēt. Savukārt citu valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļu privatizācijas nosacījumus – par naudu vai par sertifikātiem – būs jānosaka valdībai. Tomēr politiķi uzsver, ka vērtīgie uzņēmumi netiks pārdoti par sertifikātiem.

Neoficiāli tiek norādīts, ka interese par sertifikātu realizēšanas iespējām ir gan tā dēvētajai Ventspils grupai, gan Tautas partijai tuviem uzņēmējiem, gan arī citiem tieši ar politiskajām partijām nesaistītajiem uzņēmējiem.

“Izmaiņas likumos viennozīmīgi nav lielo privatizācijas sertifikātu īpašnieku interesēs,” portālam “Delfi” apgalvoja Tautas partijas priekšsēdis Atis Slakteris. Pēc viņa teiktā, šis likums netiek veidots, lai palīdzētu realizēt uzkrātos sertifikātus privatizācijā, bet gan dod iespēju tos pārdod tirgū, kas arī var būt izdevīgi.

“Jaunā laika” pārstāvis, ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis portālam “Delfi” apliecināja, ka viņa rīcībā ir ziņas par privatizācijas sertifikātu koncentrēšanos privātpersonu kontos, taču viņš neminēja, kuru personu rokās tieši ir lielākais sertifikātu daudzums.

Pēc Zaķa domām, šādus sertifikātu īpašniekus varētu interesēt iespējas iegūt par lēti nopirktajiem sertifikātiem vērtīgu uzņēmumu kapitāldaļas, piemēram “Ventspils naftas” vai sagaidīt, kamēr valsts pieļaus kļūdu, un tad vērsties tiesā, prasot kompensācijas. Komentējot abas šīs iespējas viņš sacīja “piedodiet, pagaidām izskatās, ka nesanāks”.

Zaķis pieļauj, ka lielos daudzumos uzkrātos sertifikātus tomēr varēs veiksmīgi pārdot tirgū, ņemot vērā, ka to cena ir pieaugusi. “Tas arī ir labs bizness,” sacīja Zaķis.

Latvijas pirmās partijas (LPP) pārstāvis, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars portālam “Delfi” norādīja, ka šobrīd ir “iestājies klusums” un par privatizācijas pabeigšanas likumdošanu vēl būs karstas debates. Taču pēc viņa teikta pašreizējā projektā privatizācijas sertifikātus paredzēts izmantot dzīvokļu, zemes privatizācija. LPP iestājas pret valsts kapitāldaļu pārdošanu par sertifikātiem.

Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, bijušais premjers Indulis Emsis uzskata, ka sertifikātus uzkrājušie cilvēki “ir kļūdījušies”. Lai gan pašreizējais likuma projekts paredz atstāt valdības ziņā to uzņēmumu akciju un īpašumu noteikšanu, kurus varēs iegūt par sertifikātiem, pēc Emša domām, šajā sarakstā vērtīgie objekti neparādīsies.

“Premjeram un nozares atbildīgajam ekonomikas ministram būs jāatbild par šādiem lēmumiem, turklāt Saeimas vēlēšanas arī vairs nav tālu, bet privatizācijas jautājumiem ir pievērsta īpaša uzmanība. Nedomāju, kas valdība “peldēs pret straumi” un pieņems neviennozīmīgi vērtētos lēmumus,” sacīja Emsis.

Ilggadējais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Viktors Šadinovs portālam “Delfi” atzina, ka dzīvokļu un zemes platība būtībā pārsniedz uz rokām atlikušo sertifikātu daudzumu. Tādēļ, pat, ja lielo privatizācijas sertifikātu pakešu īpašnieki nevarēs ieguldīt tos visus vienā objektā, viņiem paliks iespēja to pārdot tirgū, jo pieprasījums pēc tiem augs.