Foto: LETA
Pērn augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, ievēlot galvaspilsētas vadību uz pieciem gadiem, tādēļ šogad, 5. jūnijā, kad citur Latvijā iedzīvotāji pie urnām dosies ievēlēt vietvaras, Rīgā vēlēšanas nenotiks. Tomēr Rīgā deklarēti cilvēki varēs piedalīties arī šajās vēlēšanās, ja vien viņiem pieder nekustamais īpašums kādā citā pašvaldībā.

Šis vēlēšanu apgabala izvēles princips, protams, attiecas arī uz citu pašvaldību iedzīvotājiem, ne tikai rīdziniekiem. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu) vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7. martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums.

Tātad, ja cilvēkam pieder, piemēram, vasaras māja, ražošanas telpas, zeme vai cits nekustamais īpašums pašvaldībā ārpus Rīgas, viņš var ievēlēt šī novada deputātus. Lai to izdarītu, pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā jāpiesaka pašvaldība, kur, pamatojoties uz īpašumtiesībām, vēlies balsot. Izvēlēties vēlēšanu apgabalu var līdz 27. maijam, kā arī, ja pārdomā, savu izvēli, kur balsot, var mainīt neierobežotu skaitu reižu, "Delfi" uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). "Persona var arī pārdomāt un reģistrēties atpakaļ balsošanai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanām (7. martā)," uzsver CVK Informācijas daļas vadītāja Laura Zaharova. Pašlaik gan nav apkopota informācija, cik cilvēki jau ir izmantojuši šo iespēju. Šī informācija būs pieejama maija beigās.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot pēc izvēles jebkurā vēlēšanu iecirknī tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēti. Līdz ar to atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām iecirkņa maiņa nav jāveic.

Lai nobalsotu, līdzi uz vēlēšanu iecirkni jāņem tikai pase. "Balsošanas dokuments ir pase vai personas apliecība (eID), nekādi īpašumtiesības apliecinoši dokumenti vēlēšanu iecirknī nav jāuzrāda," skaidro Zaharova.

Iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu, un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā, savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju ierakstīs papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmju saņemšanu.

Pašvaldību vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas notiks 41 vēlēšanu apgabalā - jaunajās administratīvajās teritorijās - sešās valstspilsētās un 35 novados.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!