Kampars: ir bažas par 'airBaltic' maksātspēju (13:00)

Iepriekš Kampars savā blogā rakstīja, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānijas zaudējumi sasniedza 18 miljonus latu un "tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)".

Ministram ir bažas par lidsabiedrības maksātspēju, portālam "Delfi" apliecināja ministra pārstāve Elīna Bīviņa.

Neoficiāli tiek pieļauts, ka kāds uzņēmums varētu iesniegt "airBaltic" maksātnespējas pieteikumu.

Savukārt "airBaltic" īsā paziņojumā presei piektdien vien norādīja, ka "neiesaistās politiskās diskusijās" un atturas no jebkāda komentāra. "Vienlaikus varam tikai uzdot jautājumu – kam šāda diskusija ir izdevīga?" teikts lidsabiedrības paziņojumā.

Tikmēr starptautiskās lidostas "Rīga" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka norāda, ka nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pārvadā 63% lidostas "Rīga" pasažieru, "un šobrīd publiskajā telpā izplatītā informācija rada paaugstinātu stresu mūsu klientiem".

Kampars iepriekš savā blogā norādīja, ka 2010.gada 13.aprīlī valdība apstiprināja uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 15 miljoniem latu, pamatojoties uz valdes priekšsēdētāja Flika priekšlikumiem kompānijas attīstībai un peļņas solījumiem. "Bet realitāte ir izrādījusies citāda – manā rīcībā esošā informācija liecina, ka "airBaltic" šī gada pirmajos piecos mēnešos ir strādājis ar 18 miljonu latu zaudējumiem un tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)," vēstīja Kampars.

Kampars arī atgādināja, ka valdība pirms vairākiem mēnešiem ir uzdevusi satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) iesniegt neatkarīga auditora ziņojumu par finansiālo situāciju "airBaltic", tai skaitā par valsts investēto līdzekļu izlietojumu, akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" veikto iemaksu apliecinājumu, situāciju ar vērtīgākajiem aktīviem (zīmolu, ārpakalpojumu līgumu pamatotību u.c.). Ziņojums vēl nav saņemts.

Jau ziņots, ka maija beigās Satiksmes ministrija prasījusi prokuratūrai papildu informāciju un nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā un šajā vēstulē minētajām Flika iespējamajām pretlikumīgajām darbībām.

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās cita starpā norādīts: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. BAS vienīgais īpašnieks Fliks bija līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.

BAS pamatkapitāls ir 19 307 000 latu. BAS pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka "50% kapitāldaļu pārdošanas darījuma rezultātā BAS piesaistīts investors", un darījums veikts tikai viena iemesla dēļ - plānojot tālāku biznesa attīstību.