KNAB nesaskata nepamatotību Krievu salas ostas izbūves konkursa uzvarētāja izvēlē  (6)

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs pastāstīja, ka saistībā ar 2011.gada novembrī saņemto iesniegumu KNAB veica pārbaudi par Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu rīcību, veicot iepirkumu saistībā ar infrastruktūras attīstību Krievu salā.

Pārbaudē, izvērtējot iesniegumā minētos faktus, tika pieprasīta informācija no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Rīgas brīvostas pārvaldes. Iepazīstoties ar saņemto informāciju un pabeidzot pārbaudi, KNAB informēja iesniedzēju, ka konkursa mērķis bija izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vērtējot konkursā iesniegtos piedāvājumus kopumā pēc vairākiem kritērijiem. Piedāvātā būvdarbu cena bija tikai viens no pieciem vērtēšanā izmantotajiem kritērijiem. Līdz ar to KNAB nebija pamata uzskatīt, ka konkursa uzvarētājs ir izvēlēts nepamatoti.

Iesniegumā KNAB arī bija paustas aizdomas par viena pretendenta sniegtās informācijas pieejamību citiem konkursa dalībniekiem. KNAB informēja iesniedzēju, ka šo jautājumu ir izskatījis IUB un biroja sūdzību izskatīšanas komisija 2011.gada decembrī ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Ņemot vērā IUB sniegto informāciju un to, ka birojs aizliedza Rīgas brīvostas pārvaldei slēgt iepirkuma līgumu un atcēla Rīgas brīvostas lēmumu par konkursa rezultātiem, KNAB secināja – nav pamata uzskatīt, ka brīvostas amatpersonas konkursa gaitā būtu sniegušas aizliegtu informāciju konkursa dalībniekiem.

Portāla "Kompromat.lv" pārstāvji aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka KNAB pārbaudi par aptuveni 90 miljonu latu vērto Rīgas brīvostas konkursu sāka pēc portāla iesnieguma.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par Krievu salas ostas izbūvi, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra, atkārtoti uzvarēja kompānija "BMGS S" par līgumcenu 88,707 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Arī iepriekš "BMGS S" tika atzīts par uzvarētāju, bet IUB lēmuma dēļ pārvaldei bija jānovērš trūkumi konkursā. Konkurss gan iesniegto sūdzību dēļ jau vairākus mēnešus ir apturēts.

Projektā ostas termināļus plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā, kas to darbībai būtu piemērotāka. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā, iepriekš paskaidroja Finanšu ministrijā. Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus plašu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četru beramkravu (ogles, metāls, rūda un citu) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievedceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās.

Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Nedz projekta īstenošanas laikā, nedz pēc tā pabeigšanas transporta plūsma Rīgas un Pierīgas teritorijās netiks apgrūtināta.

Rīgas osta gan pēc kravu apgrozījuma, gan apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.