Likumu parlaments plāno pieņemt steidzamības kārtā tikai divos lasījumos.
Grozījumi paredz, ka sadalot kredītiestādi, aktīvu un saistību, tai skaitā klientu līgumu nonākšanai jaunā īpašnieka rokās jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja. FKTK dod atļauj, ja arī pēc pārejas gan saistību nodevēja kredītiestāde, gan ieguvēja kredītiestāde atbilst visām likuma prasībām, un abām iestādēm ir darbības plāns nākamajiem trīs gadiem.
Viens no asākajiem grozījumu kritiķiem, "Jaunā laika" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" skaidroja, ka grozījumi apturēs "Parex bankas" restrukturizāciju un valsts cietīs milzīgus zaudējumus.
Viņš klāstīja, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis tiesā var apstrīdēt valdības iecerēto bankas sadalīšanu "labajā" un "sliktajā" vēl pirms procesa noslēgšanas.
Zaķis sacīja, ka ieguldījumam "Parex bankas" restrukturizācijā jābūt proporcionāli sadalītam starp valsti, bankas klientiem un bijušajiem īpašniekiem. Ja Kargins un Krasovickis no restrukturizācijas procesa izies bez jebkādiem apgrūtinājumiem, tad Eiropas Komisija var liegt Latvijai palīdzēt "Parex bankai" kā komerciestādei.
ES valstīm ir atļauts palīdzēt komerciestādēm un kredītiestādēm, taču pēc striktiem nosacījumiem, bet, ja izzūd bijušo īpašnieku ieguldījums, tad Eiropas komisija kā viens no starptautiskā aizdevuma donoriem var liegt Latvijai palīdzēt "Parex bankai" un būs apdraudēta iespēja atgūt valsts ieguldīto naudu "Parex bankā", pauda JL deputāts.
Zaķis skaidroja, ka pēc viņa aprēķiniem, pašreizējais bankas restrukturizācijas plāns nozīmētu ne vairāk kā 100 miljonu latu zaudējumus, savukārt grozījumu dēļ Latvija ciestu daudz lielākus zaudējumus.
Diezgan kritiski par grozījumiem iztiecās arī Tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis, kurš no Saeimas tribīnes pauda, ka grozījumi ir būtiski jāpilnveido, pirms tos apstiprināt otrajā galīgajā lasījumā.
Grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja 45 deputāti – visi "Saskaņas centra" pārstāvji, LPP/LC deputāti, kā arī Tautas partijas un PCTVL pārstāvji un Viktors Šerbatihs (ZZS). Savukārt pret balsoja "Vienotība", "tēvzemieši" un pārējie ZZS deputāti. Vienīgais deputāts, kurš atturējās bija TB/LNNK pārstāvis Māris Grīnblats.
Viens no grozījumu autoriem, SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs portālam "Delfi" sacīja, ka viņa priekšlikuma mērķis ir caurspīdīgums un atbildības veicināšana "Kargins, Krasovickis var darīt, ko viņi grib," sacīja Urbanovičs, noraidot grozījuma pretinieku argumentus par bijušo "Parex" īpašnieku interešu atbalstīšanu.
Jau vēstīts, ka valdība no diviem starptautisko konsultantu piedāvātajiem "Parex" restrukturizācijas variantiem izvēlējās to, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu jaunā uzņēmumā. Šis plāns vēl jāapstiprina Eiropas Komisijā.
Ar starptautisko konsultantu "Nomura" noslēgts līgums par "Parex" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex bankas" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu. Savukārt "sliktās" bankas liktenis nav pilnībā skaidrs, esot pieļauta iespēja pārveidot to par fondu un paustas bažas par tās bankrotu.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
