Foto: DELFI
10–20 procenti – tāds pēc dažādiem aprēķiniem ir darbaspēka deficīts lielākajās Latvijas ekonomikas nozarēs. Iekšējās rezerves vēl nav iztērētas, jo reģionos, īpaši Latgalē, bezdarba līmenis ir augsts. Tomēr darba devēji ir pārliecināti – tā vietā, lai saistītos ar vietējiem, kas jau sen nestrādā, darbiniekus daudz vienkāršāk un efektīvāk ir meklēt ārzemēs.

"Delfi" turpina rakstu sēriju par to, kā Latvija mēģina rast izeju no demogrāfiskajām lamatām. Ekonomisti, demogrāfi un ierēdņi spriež, kā risināt darbaroku deficītu, uzņēmēji skaidro, kādēļ glābiņu saskata viesstrādniekos, savukārt strādnieki no Ukrainas stāsta, kā viņiem klājas Latvijā jau tagad.

Uzkopšanas un labiekārtošanas uzņēmuma "Urban Serviss" īpašnieks Māris Urbāns pagājušā gada nogalē atzinās, ka viņam bizness Rīgā vairs nav iespējams. Uzņēmējs skaidroja, ka ilgstošās darba tirgus krīzes dēļ viņam bizness ir jāpārdod. "Ja ir uzvarēts konkurss, kurā noteiktā datumā nepieciešamas piecas jaunas darbvietas, šos cilvēkus atrast ir praktiski neiespējami," viņš pavēstīja forumā "Latvijas vērtības". "Oktobra beigās tika pieņemts lēmums uzņēmumu pārdot. Mēs nevaram strādāt, jo mums pietrūkst darbaspēka." Urbāns norāda, ka ir noguris no darbaroku trūkuma: "Bijām gatavi piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm, taču mēs nevaram viņiem maksāt mazāk par 600 eiro. Tikmēr apkopējiem vidējā alga ir 300 eiro pēc nodokļiem. Šāda atšķirība izslēdz iespējas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!