Kur ir mūsu darbarokas? Vai Latvijai nepieciešami viesstrādnieki
Foto: DELFI

Astoņi tūkstoši ārvalstnieku, kas pašlaik strādā Latvijas uzņēmumos, darba tirgū nav ļoti pamanāmi. Uzņēmēji un demogrāfi ir pārliecināti, ka tas nebūs ilgi: ekonomikas augšupejai nepieciešams aizvien vairāk darbaroku, darba tirgu nāksies atvērt. Ekonomisti gan uzskata, ka šis acīmredzamais risinājums nebūs tas labākais. Tomēr atbildes uz jautājumu, kur dažos gados rast desmitiem tūkstošu jaunu darbinieku, viņiem nav.

"Delfi" sāk rakstu sēriju par to, kā Latvija mēģina rast izeju no demogrāfiskajām lamatām. Ekonomisti, demogrāfi un ierēdņi spriež, kā risināt darbaroku deficītu, uzņēmēji skaidro, kādēļ glābiņu saskata viesstrādniekos, savukārt strādnieki no Ukrainas stāsta, kā viņiem klājas Latvijā jau tagad.

Jau vairākus gadus darba devēji situāciju darba tirgū Latvijā sauc par dramatisku. Statistika to apliecina: vidējās algas līmenis valstī aug (2018. gada 3. ceturksnī tas bija par 8 procentiem augstāks nekā 2017. gadā), par vienu no galvenajiem iemesliem tiek uzskatīts darbinieku trūkums. Bezdarba līmenis decembrī bija 6,4%, tikmēr Rīgā, kur ir vairāk nekā puse visu Latvijā aktīvo uzņēmumu, bezdarba līmenis nokritās līdz 4,2%. Uz šī fona vakanču skaits aug: ja gada sākumā valstī bija 19 500 brīvu darbvietu, septembrī šis skaits bija izaudzis līdz 24 181, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Otrs būtisks aspekts – jau ilgus gadus valstī ir negatīvs migrācijas saldo. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā no valsts aizbraukuši vismaz 300 tūkstoši iedzīvotāju. Ik gadu Latvija zaudē ap 18–20 tūkstošiem cilvēku, un visi mēģinājumi ar reemigrācijas politiku izlīdzināt negatīvo migrāciju pagaidām nav devuši jūtamu efektu. Kopainai atliek vien pievienot dzimstības samazināšanos un Latvijas sabiedrības kopējo novecošanos. Secinājums: ārkārtīgi nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, kurai nav perspektīvas uzlaboties ar iekšējo rezervju palīdzību tuvāko 10–15 gadu laikā.

Ja valsts tiecas uz ekonomisko attīstību un labklājības izaugsmi, tad izeja no šīs situācijas šķiet acīmredzama: nepieciešams vairāk darbinieku no ārzemēm. Latvija nespēj konkurēt cīņā par darbaspēku no ES valstīm, taču cilvēkiem no trešajām valstīm, kur algu līmenis ir zemāks, tā var būt visnotaļ saistoša. Jau tagad šo darbinieku skaits ir mērāms tūkstošos, tomēr viņiem pagaidām vēl nav būtiska loma darba tirgū.

Viesstrādnieki šodien. Kas jau tagad strādā Latvijā?

Kopējais izsniegto darba atļauju skaits Latvijā pagaidām nav liels, taču tas pastāvīgi aug. Pēdējo septiņu gadu laikā kopējais Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izsniegto nodarbinātības atļauju skaits trešo valstu pilsoņiem ir vairāk nekā četrkāršojies:'

Otrs rādītājs, kas raksturo imigrācijas tempus, – tā dēvētās pirmreizējās uzturēšanās atļaujas. Tās ļauj aplēst, cik darba atļauju saņemts konkrētajā gadā. Arī šim rādītājam ir pozitīva dinamika:

Tipisks viesstrādnieks Latvijā – vīrietis no Ukrainas vai Baltkrievijas, tālbraucējs vai IT darbinieks. 2017. gadā strādāt uz Latviju visvairāk brauca Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Azerbaidžānas pilsoņi. Interesanti, ka izsniegto uzturēšanās atļauju ziņā vislielākais pieaugums ir indiešiem: ja 2014. gadā šīs valsts pilsoņiem tika izdotas 168 uzturēšanās atļaujas, tad pērn tās saņēma jau 783. Tomēr šis pieaugums – 4,6 reizes –, visticamāk, ir saistāms ar Latvijas augstskolās studējošo Indijas pilsoņu skaitu. Darba tirgū "lielo bildi" veido NVS valstu pilsoņi.

Starp iebraucējiem ir visdažādāko profesiju (kopumā – 542) pārstāvji. Visbiežāk, kā norāda PMLP, viesstrādnieki darbojas kravas pārvadājumu nozarē (2952 atļaujas), ir programmētāji vai strādā konsultāciju jomā (741 atļauja), celtniecībā (563), transportlīdzekļu ražošanā (364) un sabiedriskajā ēdināšanā (325).

Sastopamas arī samērā retas profesijas: kuģu būvnieki, sportisti un dziedātāji. Visbiežāk uz Latviju brauc cilvēki ar augstāko vai vismaz profesionālo izglītību (66%). Tikai 24% ir vidējā izglītība (visbiežāk – no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas).

Latvija labprāt vēlētos uzņemt tikai augsti kvalificētus darbiniekus, piemēram, ES "zilo karšu" turētājus. Tomēr sacensties ar attīstītajām valstīm par šādiem speciālistiem ir grūti. Ideja par darbaspēka ievešanu roku darba veikšanai nepatīk imigrācijas politikas liberalizācijas pretiniekiem. Un viņiem ir savi argumenti.

Vai Latvijai ir nepieciešami viesstrādnieki? Bizness pret valsti

Šobrīd jebkurš uzņēmums Latvijā var pieņemt darbā ārvalstnieku. Tiesa, jāievēro daži kritēriji. Viens attiecas uz darbinieku no trešajām valstīm piesaistīšanas procedūru, cits – uz algas apmēru.

Pirms pieņemt darbā ārvalstnieku, vismaz 30 dienas pirms ielūguma formēšanas uzsākšanas vakance jāizsludina NVA mājaslapā (dažas profesijas, piemēram, mākslinieki, pedagogi, civilās aviācijas speciālisti u. c., ir izņēmums, tām termiņš ir 10 dienas). Šajā posmā problēmu nav, jo viesstrādnieki tik tiešām brauc strādāt tajās nozarēs, kurās ir vislielākais darbaspēka trūkums.

Darba devēji visvairāk nav apmierināti ar nosacījumiem par algu, kas viņiem jāmaksā atbraukušajam darbiniekam. Tā nedrīkst būt zemāka par vidējo algu valstī iepriekšējā gadā (2018. gada trešajā ceturksnī – 1006 eiro bruto). "Zilās kartes" gadījumā ("Blue Card" ir apvienota uzturēšanās un nodarbinātības atļauja ES teritorijā trešo valstu pilsoņiem) noteikumi ir vēl skarbāki: vidējā alga ar koeficientu 1,2. Saskaitot ar viesstrādnieku nolīgšanu saistītās izmaksas, tostarp nodevas un lietas izskatīšanas tēriņus (apmēram 200–250 eiro par darbinieku), kā arī maksu rekrutētājam (līdz pat sešām darbinieka mēnešalgām), ārvalstu darbaspēks vairs nešķiet lēts.

Vienlaikus "Delfi" uzrunātie uzņēmēji ir gatavi šai nebūt ne vienkāršajai procedūrai, tomēr ar vienu noteikumu – ja atcels prasību maksāt algu, ne mazāku par vidējo valstī.

Valsts tam negrib piekāpties. Galvenais arguments: nekontrolēta lēta darbaspēka imigrācija paātrinās savu darba resursu, īpaši – kvalificēto, zaudēšanu. Tas notiks uz vidējās algas pazemināšanās rēķina. Ja Latvija atvērs durvis migrantiem no trešajām valstīm, tad, nosacīti sakot, ukraiņi un baltkrievi izspiedīs Latvijas iedzīvotājus no vietējā darba tirgus un tie dosies uz bagātajām ES valstīm.

Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas vecākais referents Aldis Bukšs norāda, ka ministrijā saprot uzņēmējus, kam ar katru gadu aizvien grūtāk atrast darbiniekus, tomēr viesstrādnieku minimālās algas latiņas pazemināšana ir bīstama visiem. "Nosacījums par darba samaksu saglabāsies," uzskata Bukšs. "Tas tika pieņemts, lai pasargātu darba tirgu no lēta darbaspēka ieplūšanas izraisītas algu līmeņa krišanās. Scenārijs ar lielu lēta darbaspēka pieplūdumu nav labākais un efektīvākais. Ekonomikas ministrija ir pret darba devēju ierosinājumiem atcelt minimālās algas kritēriju. Jāpiebilst, ka algas noteikums neattiecas uz sezonas strādniekiem lauksaimniecībā. Atbilstoši grozījumiem Imigrācijas likumā šīs kategorijas darbiniekiem var maksāt algu, kas nav mazāka par vidējo algu konkrētajā nozarē." Uzņēmējiem jāvelta vairāk uzmanības darba produktivitātes celšanai un inovācijām, pārliecināts Bukšs.

Ar līdzīgu problēmu saskārusies Lietuva, kur pērn Ukrainas pilsoņiem vien izsniegti 20 tūkstoši darba atļauju (pavisam izsniegti 35 000). Galvenokārt tika nolīgti autovadītāji un būvniecības speciālisti – mūrnieki, betonētāji utt. Igaunijā līdzīgi. Galu galā Lietuvas valdība nolēma atsevišķās profesijās noteikt viesstrādnieku kvotas. "Tā kā tas ir lētāks darbaspēks, var sākties mūsu pilsoņu izspiešana no darba tirgus," BNS citē Lietuvas Seima vicespīkeri Deividu Matuļoni.

Ekonomisti: Kas vainas "šprotu kārtotājiem"?

Ekonomistus satrauc cits aspekts: mazkvalificētā migrācija nekādi nestimulē uzņēmējus ieviest inovācijas un automatizēt ražošanu. Biznesam izdevīgāks, lētāks un vienkāršāks ir intensīvs roku darbs, nevis mehanizācija. Tieši tādēļ augsti kvalificētu darbinieku imigrācija jānošķir no ārvalstu darbaroku ievešanas, uzskata Latvijas Bankas Makroekonomiskās analīzes nodaļas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

"Piemēram, starptautiska profesoru rekrutēšana daudzām augstskolām palīdzētu uzlabot augstākās izglītības kvalitāti," norāda ekonomists. "Latvijas sabiedrība no tā būtu ieguvēja. Studenti iegūtu labāku izglītību, viņu iemaņas būtu attīstītākas. Līdz ar to uzlabotos darba ražīgums un atalgojums, augtu pieprasījums pēc citām precēm un pakalpojumiem. Turklāt tie studenti, kas, meklējot labāku izglītību, aizbrauc no Latvijas un nereti paliek ārzemēs, paliktu mājās. Zinātnieki, programmētāji, ārsti – par tiem cīnās visattīstītākās valstis, jo saprot šādas imigrācijas izdevīgumu."

"No otras puses, ārvalstu darbaspēka, kas ar rokām kārto kārbiņās šprotes, ievešana nekādi neveicina dzīves līmeņa celšanos valstī kopumā," pārliecināts ekonomists. "Bezdarba samazināšanās un vidējās algas pieaugums Latvijā – tās ir sliktas ziņas uzņēmumiem un nozarēm ar zemām algām un darba ražīgumu. Uzņēmēji vienmēr teiks, ka trūkst darbinieku, un uzstās uz darbaspēka ievešanu. Taču valstij kopumā būtu izdevīgāk automatizēt šprotu pakošanu un radīt jaunas darbvietas nozarēs ar augstu darba ražīgumu un atalgojumu: farmācijā, programmēšanā u. c."

"Kāds vaicās – vai tad var bez imigrācijas? Iedzīvotāju skaits taču samazinās, Latvija ir pustukša valsts," saka Krasnopjorovs. "Es tam nepiekrītu. Iedzīvotāju blīvums mums ir tāds pats kā ASV un augstāks nekā Igaunijā un Somijā. Un tas netraucē šīm valstīm būt ar labākām skolām, ceļiem, medicīnu. Latvijas iedzīvotāji turpina aizbraukt, taču viņi dodas projām tieši salīdzinoši zemo algu un augstā bezdarba dēļ. Jo ilgāk Latvija kultivēs tādas valsts tēlu, kurā ir zemas darbaspēka izmaksas (piemēram, aicinot migrantus pakot šprotes, nevis Nobela laureātus lasīt lekcijas augstskolās), jo vairāk iedzīvotāju, tajā skaitā arī augsti kvalificētu, no šejienes aizbrauks."

Demogrāfi: Kas būvēs "Rail Baltica"?

Citā gaismā situāciju skata demogrāfi. Dažās ekonomikas nozarēs Latvijā jau ir kritiska situācija, tādēļ šobrīd runa ir par to izdzīvošanu, uzskata Ilmārs Mežs. "Iedomājieties, ka esat saslimis un jums nepieciešams ārsts. Paiet diena, otra, trešā, bet ārsta joprojām nav. Visdrīzāk, jums jau ir vienalga, kas jūs izārstēs – vietējais speciālists vai ārsts no Indijas vai Krievijas. Tāpat ir ar ekonomiku. "Rail Baltica" būvniecībai būs vajadzīgs ap 10 tūkstošiem jaunu darbinieku. To nav jau tagad, no kurienes tie radīsies nākotnē?" skaidro Mežs. "Nesaskatu nekā slikta tajā, ka šo projektu realizēs ar ārvalstnieku palīdzību. Ņemot vērā pašreizējo situāciju darba tirgū, domāju, ka pēc pieciem gadiem ārvalstu darbaspēka skaits Latvijā dubultosies."

Mežs ir pārliecināts, ka ne vienmēr imigranti ir ekonomikas bieds: "Pirmās republikas laikā, tūlīt pēc neatkarības iegūšanas, Latvijas ekonomikai ļoti palīdzēja desmitiem tūkstošu ārvalstnieku no Lietuvas un Polijas. Liela daļa šeit palika, un nekas traks nenotika. Nākamajai Saeimai uz situāciju nāksies lūkoties reāli. Kaut kādās nozarēs nāksies atvieglot viesstrādnieku iebraukšanu. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa iedzīvotāju viņus nemaz nepamanīs. Viņi klusītēm strādās savās nozarēs un nevienam netraucēs."

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans piebilst, ka imigrantu piesaistīšanas jautājums dienaskārtībā ir visā Eiropā. "Eiropā pamatiedzīvotāju skaits samazinās, pasaulē iedzīvotāju skaits aug. Globalizācijas un Eiropas migrācijas procesu apstākļos pašas Eiropas seja var stipri mainīties. ES pamatiedzīvotāji, protams, to negribētu," skaidro Hazans. "Agrāk par to nebija pieņemts runāt, taču tagad Eiropas eksperti par šo tēmu publicē dažādus materiālus. Ko darīt? Būvēt barjeras? Risinājums varētu būt īslaicīga migrācija uz dažiem gadiem – neierobežojot iespēju atbraukt, bet nosakot limitus darba termiņam."

Latvijā nevar pilnībā iztikt bez viesstrādnieku piesaistīšanas, uzskata Hazans. Viņš norāda, ka valstī ir tradicionālas nozares, kurās pagaidām nav iespējams pāriet uz pilnībā automatizētu darbu. Tur nepieciešamas darbarokas, un, ja to trūkst, šis jautājums jārisina ar trešo valstu palīdzību.

Latvija paver durvis?

Ekonomikas ministrijā aprēķināts, kāds būs darbaspēka pieprasījums visās nozarēs līdz 2030. gadam. 2022. gadā pieprasījums pēc darbiniekiem valstī kopumā būs pieaudzis par 5,7% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Darba tirgū būs nepieciešami apmēram 35 tūkstoši jaunu darbinieku, bet līdz 2030. gadam šis skaits izaugs līdz 85 tūkstošiem. Kritiskākā situācija būs ražošanā un apstrādē, tirdzniecībā un IT sektorā.

2018. gadā Ministru kabinets uzklausīja ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā iekļautas arī idejas par atvieglotu iebraukšanu ārvalstu darbiniekiem. Atbilstoši šim dokumentam uz Latviju jāaicina augsti kvalificēti ārvalstu pārstāvji tādās nozarēs kā zinātne (fizika, ķīmija, matemātika), statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ražošana, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu un gaisakuģu vadība, tehniskā apkalpošana. No 237 profesiju saraksta jau izsvītroti mediķi. Iespējams, ka izsvītros arī citas profesijas.

Svarīgākais jaunievedums – mēģinājums vienkāršot administratīvās procedūras. Piemēram, darba devējam nevajadzēs laikus izziņot vakanci, drīkstēs uzreiz pieņemt darbā ārvalstnieku. Apmaiņā pret to darba devējam jāuzņemas pienākums nodrošināt ārvalstniekam darbu vismaz divus gadus. NVA, iespējams, savā mājaslapā publicēs arī to ārvalstu pilsoņu CV, kas vēlas atrast darbu Latvijā. Runājot par viesstrādnieku minimālās algas nosacījumu 237 profesiju sarakstam, to plāno noteikt pēc kritērija "ne zemāka par vidējo nozarē".

Šie jaunievedumi pašlaik ir apspriešanas fāzē. Kamēr valdība, bizness un ekonomisti lauž šķēpus par to, kādi tieši ārvalstu darbinieki ir nepieciešami Latvijai, sabiedrība uz šo jautājumu jau ir atradusi atbildi. Nekādi. Kā liecina SKDS veiktās aptaujas rezultāti, 82 procenti Latvijas iedzīvotāju viesstrādnieku ierašanos uzskata par lielākā vai mazākā mērā nevēlamu. Un tikai 12 procentiem nav iebildumu pret ārvalstu strādniekiem.

Lasi vēl šonedēļ:

– Vairāk ksenofobijas nekā veselā saprāta? Uzņēmēji par to, kādēļ viņiem nepieciešami viesstrādnieki

– Kā dzīvo ukraiņi, kas jau tagad strādā Latvijā

Source

DELFI Bizness

Tags

ASV Azerbaidžāna Baltkrievija Bizness Eiropa Ekonomikas ministrija Imigrācija Indija Kamēr (koris) Krievija Lasāmgabali Latvijas Banka Latvijas Universitāte Lietuva Mihails Hazans Ministru kabinets Nodarbinātības valsts aģentūra NVS Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PMLP Polija Rail Baltica Saeima SKDS Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form