Laikraksts: investoriem interese par 'Swedbank' pārņemto mēbeļu ražotāju 'Sāga'
Foto: DELFI

Vismaz daļa no "Swedbank" pārņemtās mēbeļu ražotājas "Sāgas" uzņēmumu grupas šogad varētu piedzīvot atdzimšanu, jo investoriem ir liela interese atsākt ražošanu uzņēmumā, piektdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).

Tā DB atzina "Swedbank" valdes loceklis Daniils Ruļovs, vienlaikus atklājot, ka šobrīd arvien vairāk investoru sāk izrādīt interesi gan par visiem kopā, gan atsevišķiem "Sāgas" uzņēmumiem.

Grupa "Sāga", kuru 2009.gadā piemeklēja smagas maksātspējas problēmas, ir sešu uzņēmumu apvienība ar 100% Latvijas kapitālu. Grupā, kuras izveide ar vienotu nosaukumu "Saga Group" tika pabeigta 2008. gadā, iekļauti uzņēmumi "Laiko", "Sāga", "Tuko T", "Chair Baltic", "Saga logs" un "Druveli".

2009. gada septembrī "Swedbank" kā "Sāgas" lielākais nodrošinātais kreditors "ieņēma" rūpnīcu Tukumā, ražotnē vairs neielaižot darbiniekus. Pēcāk šāda pārņemšana tika skaidrota ar aizdomām par uzņēmumu īpašnieku sākto shēmošanu, lai izvairītos no parādu atmaksas. "Sāgas" uzņēmumi "Swedbank" bija kopumā uzņēmušies kredītsaistības aptuveni 10 miljonu eiro (7 miljoni latu), bet kopējā parāda summa ir vēl lielāka, ieskaitot kavējuma naudas un soda procentus. Atstājot bez darba vairākus simtus uzņēmuma darbinieku, līdz šim brīdim rūpnīcās darbība nav atsākta.

"Darbiniekiem ir interese. Gribēšana liela, bet naudas nav daudz. Patlaban apsveram domu viņiem izīrēt telpas gandrīz bez maksas, bet viņiem nav naudas apgrozāmajiem līdzekļiem. Iespējams, viņi pārdos produkciju, lai tā tiktu pie apgrozāmajiem līdzekļiem, bet no tā lielais bizness nespīd," "Sāgas" situāciju rezumēja Ruļovs.

Jau patlaban interese par uzņēmumu esot gan no vietējiem, gan ārvalstu potenciāliem investoriem, tomēr, visticamāk, reālāki pircēji būs ārvalstnieki, domā Ruļovs. Uz repliku, vai šie investori varētu būt no Skandināvijas valstīm, viņš atzina, ka ne obligāti, jo interesi izrāda arī kaimiņi. "Igauņi ir ļoti uzņēmīgi cilvēki," sacījis viņš, atzīmējot, ka šobrīd kopumā ir gan interese, gan ir pircēji, bet par notikušu darījumu varēs runāt tikai tad, kad "nauda būs kontā".

DB rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka interesi par "Sāgu" izrāda kāds norvēģis. Viņa pašreizējā doma ir atjaunot darbu rūpnīcā, kura paliek "Swedbank" īpašumā, bet pēc dažiem gadiem to pārdot kādam Norvēģijas uzņēmumam.

"Mūs interesē, lai atgūtu pēc iespējas vairāk naudas, kredītus. Tomēr nevar pateikt, vai tas izdosies. Domāju, ka tādas iespējas ir, lai gan parāds ir ļoti liels, jo bija arī liels uzņēmums, kuram tika piešķirti apgrozāmie līdzekļi, līzinga finansējums iekārtu iegādei 3-5 miljonu eiro apjomā," skaidroja "Swedbank" valdes loceklis. Viņš atzina, ka banka kopumā ir ļoti ieinteresēta situācijas pozitīvā atrisinājumā, tāpēc arī pati aktīvi meklē investorus pa saviem kanāliem.

"Nav labi, ka uzņēmumā ar labām, advancētām iekārtām, spējīgiem darbiniekiem nekas nenotiek. Mūs aktīvi rīkoties, protams, motivē arī lielā nauda, kas tika aizdota," atzina Ruļovs.

"Sāga" un "Laiko" ir vieni no lielākajiem mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, turklāt bija palikuši vienīgie liekti līmēto mēbeļu un to detaļu ražotāji pēc tam, kad "Latvijas finieris" ar to pārstāja nodarboties, norāda DB.

Pēc bankas valdes locekļa teiktā, pastāv dažādi veidi tam, cik ilgā laikā banka gatava atgūt parādu, piesaistot investoru. Jebkurā gadījumā banka vērtēs potenciālos pircējus un viņu maksātspēju - ja investors būs naudīgs un spēs parādus gada laikā samaksāt, arī, iespējams, var runāt par to.

Ruļovs pagaidām nevarēja atklāt pārdošanas cenu. "Ja parāds ir 150 tūkstoši, tad objektu izliec izsolē par 150 tūkstošiem, ja nepārdod, tad nolaid cenu uz leju un rīko nākamo utt.. Varam gribēt, lai samaksā gan parāda summu, gan procentus, gan sodus, tomēr...," sacījis baņķieris. Pēc DB rīcībā esošās neoficiālās informācijas, par adekvātu ražotņu pārdošanas cenu tiek minēti 3 līdz 4 miljoni eiro, taču ne 7 vai 9 miljoni eiro. Turklāt, ja pircējs ir Latvijas uzņēmējs, tad tiek pieļauts, ka šo darījumu, visticamāk, nāksies kreditēt "Swedbank". Citāda aina varētu veidoties gadījumā, ja Tukuma rūpnīcas "restartu" censtos īstenot ārvalstu kompānija.

Vairāk kā gadu dīkā stāvošās ražotnes atjaunošana dotu darbu un palielinātu mēbeļu eksportu, secina asociācijas "Latvijas mēbeles" izpilddirektors Andris Plezers. Viņš prognozē, ka tādējādi pieaugtu ne tikai mēbeļu ražošanas apjomi un eksporta ienākumi, bet arī nozarē atgrieztos nopietns spēlētājs. Savulaik "Sāgas" grupas uzņēmumos kopumā nodarbināti ap 550 strādājošo un ziedu laikos ražota produkcija ap 10 miljonu latu vērtībā.

"Svarīgākais jautājums - kas varētu būt jaunais Sāgas grupas ražošanas kompleksa Tukumā saimnieks," laikrakstam uzsver Plezers. Viņaprāt, viss atkarīgs no tā, vai jaunajam īpašniekam ārzemēs ir to preču tirgus, kādas varētu atkal ražot Tukuma ražotnēs. "Ja "Sāgas" grupas ražotnes iegādājas Latvijas uzņēmējs, tad viņam pirmām kārtām būs jārisina nevis ražošanai nepieciešamo izejvielu sagādes un pat ne darbspēka jautājums, bet gan potenciālo noieta tirgu un ārvalstu pircēju apzināšana un līgumu slēgšana. Savukārt, ja ražotnē sāks saimniekot ārvalstu kompānija, kura jau strādā attiecīgā produkta tirgus nišā, tad ražošanas apjomu pieaugums var būt pat ļoti straujš," prognozē Plezers.

Savukārt bijušais "Sāgas" grupas mēbeļu ražotājas SIA "Tuko T" ilggadējais mārketinga direktors Romāns Kumerovs uzskata, ka ražotne Tukumā savu darbu var atsākt nekavējoties, jo cilvēki, kuri strādāja, joprojām esot apzināmi. "Problēma varētu būt ar tiem kvalificētajiem darbiniekiem, kuri apkalpoja CNC - 
programmvadības darbgaldus," stāsta Kumerovs. Viņš gan nenoliedz, ka visbūtiskākais Tukuma ražotnes "restarta" jautājums ir par potenciālajiem produkcijas pircējiem ārzemēs. "Bijušie klienti ir izklīduši, kur nu kurais, vairāki uzņēmumā ražoto masīvkoka mēbeļu ārvalstu pircēji savus pasūtījumus izvietoja citos Latvijas uzņēmumos, savukārt bijušie liekti līmēto mēbeļu detaļu pircēji ar nelieliem izņēmumiem savus pasūtījumus ir izvietojuši ārpus Latvijas," zinājis teikt Kumerovs.

Viņaprāt, tagad, kad Eiropā ekonomiskās krīzes bedre ir palikusi pagātnē un ir stabils un pat augošs pierasījums pēc tādiem produktiem, kurus var ražot Tukumā, būtu labas iespējas reanimēt ražošanu. "Domāju, ka to pat varētu noteikti izdarīt tie cilvēki, kuri agrāk ir strādājuši pārdošanas daļā, un tos pazīst arī bijušie pircēji," sacījis Kumerovs.

Savukārt Plezers neredz risku, ka, atjaunojot mēbeļu ražošanu Tukumā, kādam citam Latvijas mēbeļu ražotājam pazustu kāds pasūtījums. Kumerovs gan neizslēdz iespēju, ka, lai atgrieztos tirgū, var nākties piekrist potenciālo (atgūto) pircēju īpašam vēlmēm. Viņš atzīst, ka liekti līmēto detaļu ražošanai bērza lobskaida būs jāpērk tirgū, jo ražošanas iekārtas (lobmašīna), kuras izvietotas Mālpilī, ir savu laiku nokalpojušas.

Gan Kumerovs, gan arī Plezers uzskata, ka šobrīd viss ir atkarīgs no "Swedbank" rīcības. "Nevar noliegt, ka strādājoša uzņēmuma iespējamā pārdošanas cena ir augstāka par nestrādājošas, kaut arī labi bruņotas ražotnes cenu," atzīst Kumerovs. Viņš pat uzskata, ka "Swedbank" varētu riskēt atjaunot ražotņu darbu un par sākotnējo kapitālu izmantot noliktavās esošos gatavās produkcijas krājumus, kuru vērtība varot būt vairāki simti tūkstoši latu. "Vajadzīgs tikai pārdošanas speciālists, kurš zina, kurš ārvalstu pircējs kāro pēc tādas produkcijas, taču iegūto naudu var izmantot tiem pašiem apgrozāmajiem līdzekļiem," uzskata Kumerovs. Viņš arī pieļauj, ka potenciālajam ražotnes jaunajam īpašniekam būtisks jautājums varētu būt "Swedbank" prasītā cena.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form