Pirmdien kinostudijas ēkas izsolē iegādājās ar zemes īpašniekiem – firmu "Šmerļa terases" – saistīts uzņēmums, taču gaidāms, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā iestrēgs un piepulcēsies pārējām tiesvedībām, kas rosinātas šai stāstā, norāda laikraksts. Kinostudijas īpašumi – šķūņi, ēkas, filmēšanas paviljoni, dekorāciju cehi – pārdoti par 1 287 000 latu uzņēmumam SIA ”Leasing & Factoring AB”.
Lai jaunais īpašnieks varētu ieiet savā pirkumā, izsoles akts jāapstiprina tiesā, bet tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš laikrakstam prognozējis, ka šī procedūra varētu ieilgt pat uz gadiem diviem.
Konflikta būtība ir it kā pastāvošais zemes nomas parāds. Mežiņš norāda: ”Viņi nevienam neko nemaksā gadiem ilgi.” Arī zemes nodokli palikuši ilgu laiku parādā. Kinostudija savukārt apstrīd gan savu parādu lielumu, gan apgalvo, ka ir norēķinājusies. Kam taisnība, juristi pūlas pierādīt tiesā.Vienlaikus abas karojošās puses ”Neatkarīgajai” apgalvo, ka runa nav tik daudz par naudu – viņu galvenā rūpe esot Latvijas kinematogrāfa nākotne, nevis ekskluzīvā vieta starp Biķernieku un Šmerļa mežu, kur būvēt brīnišķīgas dzīvojamās mājas.
”Rīgas kinostudija” mazākuma akcionārs ar 24,31% daļu ir Kultūras ministrija. Atbildē laikrakstam ministrija uzsvērusi, ka ”ir ieinteresēta, lai tiktu saglabāta kinostudijas infrastruktūra un paviljona ēkas un lai tās turpmāk kalpotu kino nozarei. Jāuzsver, ka šis ir lielākais šāda veida paviljons Baltijā, tāpēc būtu svarīgi, ka tas tiktu mērķtiecīgi izmantots kino nozares vajadzībām, ņemot vērā tā ekonomisko potenciālu un Latvijas filmu fonda un Rīgas filmu fonda plānotās aktivitātes”.
Savukārt ”Leasing & Factoring AB” vienīgais īpašnieks Aigars Brečs apgalvojis, ka jaunais īpašnieks pirmām kārtām interesēsies par kino taisīšanas iespējām. Tas esot loģiski, jo īpašums tam ir piemērots, turklāt arī izsoles noteikumos kino ir iestrādāts kā obligāts punkts. Jau tagad zemes īpašniekiem nākot sadarbības piedāvājumi no citu valstu studijām, taču nākoties atteikt. ”Rīgas kinostudija” pašlaik neesot spējīga taisīt kino. Tai nav naudas un tai jātiesājas. Breča vērtējumā kinostudijas infrastruktūra šobrīd ir vien ķieģeļu krāvums un tāda tā paliks, kamēr ēkas un zeme nepiederēs vienam īpašniekam vai vismaz īpašnieku grupai. ”Slikts miers ir desmit reižu labāks par labu karu,” rezumējis zemes īpašnieku pārstāvis.
Aģentūra LETA ziņoja, ka kinostudija jau ilgu laiku ir iesaistīta īpašumtiesību strīdos. Tiesa iepriekš noraidīja uzņēmuma sūdzības par zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa darbībām, piedzenot no uzņēmuma, tā ieskatā, neesošu parādu - 254 640 latus - par labu Dzintaram Abulam un Veltai Lazdai. Abām šīm personām agrāk piederēja zeme, uz kuras uzcelta kinostudija.
2009.gadā zemes īpašnieki un kinostudija panāca izlīgumu, ar kuru "Rīgas kinostudija" apņēmās līdz 2009.gada 31.decembrim samaksāt zemes īpašniekiem izlīgumā norādīto parādu. Izlīgumā puses vienojās, ka zemes gabala nomas maksa par gandrīz 12 gadus ilgu laika periodu ir 150 969 lati, bet nokavējuma procenti - 53 427 lati.
Vēlāk Abuls un Lazda zemi pārdeva "VK Estate", kas pārņēma tiesības no kinostudijas piedzīt parādu par zemes nomu saskaņā ar minēto izlīgumu.
Kinostudija apgalvo, ka savas saistības pret Abulu un Lazdu ir izpildījusi, savukārt "VK Estate" norāda uz pretējo.
Saskaņā ar "firmas.lv" datiem "Rīgas kinostudija" reģistrēta 1991.gada 19.septembrī, tās valdes priekšsēdētājs ir Vents Horsts, bet padomes priekšsēdētāja - Ieva Romanova, savukārt padomē darbojas Jolanta Treile, Armands Liberts, Ieva Krūmiņa un Rinalds Bērziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
