Laikraksts: tīklu uzņēmumi dāsni maksājuši 'Latvenergo'  (12)

Jau tradicionāli pēdējos gadus elektrisko tīklu uzņēmumi AS "Sadales tīkls" (ST) un AS "Augstsprieguma tīkls (AT) ir noslēguši ar vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Tomēr no uzņēmumu gada pārskatiem redzams, ka visai dāsnas summas tie samaksājuši savam mātesuzņēmumam AS "Latvenergo". No 2005. līdz 2010. gadam kā nomas maksa par tīklu aktīviem no ST un AT uz "Latvenergo" pārvirzīti 276 miljoni latu.

"Tā kā nomas maksas abu tīklu uzņēmumu gada pārskatos ir norādītas izdevumu postenī, tad tās ietekmē tarifus, jo Regulators, apstiprinot tarifus, skatās, vai ieņēmumi nosedz izdevumus. Tīkla tarifi pašreizējā līmenī jau varētu arī būt, bet tad abi tīklu uzņēmumi naudā, visticamāk, noslīktu," vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš savulaik "Latvenergo" tīkla uzņēmumu "Augstsprieguma tīkls" un "Centrālie elektrotīkli" sistēmas vadības centrā nostrādājis teju 30 gadu. Viņš uzskata, ka elektrisko tīklu uzņēmumu zaudējumi būtu jāuzskata par grāmatvediskiem, nevis faktiskiem. "Izskatās, ka tīklu uzņēmumi, kas ir un paliks katras valsts dabiskais monopols, savai mammai kaut ko ir subsidējuši, piemēram, elektroenerģijas ražošanu, jo šajā jomā "Latvenergo" ir jācīnās ar konkurentiem, kamēr tīkliem konkurences nav un nevar būt. Tāpat arī iespējams, ka ieņēmumi no tīklu uzņēmumiem palīdz Latvenergo nogarantēt paņemtos banku kredītus, piemēram, TEC rekonstrukcijai, tāpēc jau arī Latvenergo no tīklu uzņēmumiem nekādi negrib šķirties," uzskata Ozoliņš.

Izpildot ES 3. Enerģētikas paketes prasības par neatkarīgiem tīklu uzņēmumiem, Latvija izvēlējās vissarežģītāko modeli. Pēc vairāk nekā gadu ilguša procesa, pārvades operators AS "Augstsprieguma tīkls" tika pārdots Finanšu ministrijai, taču bez pašiem tīklu aktīviem, kas palika "Latvenergo", proti, tika ieguldīti jaunā AS "Latvenergo" 100% piederošā meitassabiedrībā AS "Latvijas elektriskie tīkli". AS "Sadales tīkls" vēl arvien 100% pieder "Latvenergo".

"Nomas maksas lielums tiek aprēķināts pēc Regulatora noteiktas metodikas. No tā, kurā uzņēmumā atrodas tīkla aktīvi, tarifu ziņā nekas nemainās, tie nebūtu ne par santīmu savādāki, ja tīkli netiktu nomāti no "Latvenergo"," laikrakstam sacījis AS "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss, uzsverot, ka tieši elektroenerģijas ražošana vairākus gadus ir subsidējusi tīklu uzņēmumus, kas pēc ES direktīvām nav bijis ilgāk pieļaujams. "Tāpēc pārvades uzņēmums AS "Augstsprieguma tīkls" jau ir pilnībā nodalīts no "Latvenergo", liela daļa sadales aktīvu jau ir ieguldīti AS "Sadales tīkls", daži objekti vēl tiek nomāti no "Latvenergo", jo tīri tehniski nevarējām veikt visus aktīvu ieguldījumus uzreiz," skaidrojis Bariss.

"Nomas maksas apmērs atbilst nolietojuma un kapitāla atdeves aprēķinam. Tātad, ja tīkla pamatlīdzeklis 2010. gadā būtu, piemēram, paša ST īpašums, ST tarifā tiktu iekļauts nolietojums un kapitāla atdeve tādā pašā apmērā, kādu veidoja nomas maksa. Tas atbilst metodikai, kas nosaka ierobežojumu, ka nomas maksa nevar būt lielāka par tiem izdevumiem, kas saistībā ar sadales sistēmas pamatlīdzekļiem būtu uzņēmumam, ja šie pamatlīdzekļi būtu pašu īpašums," laikrakstam skaidrojusi Regulatora sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane. "Tas, ka 2010.gadā nomas maksu saņēma mātesuzņēmums, nozīmē, ka par nomas maksā iekļautajiem nolietojuma līdzekļiem mātesuzņēmums pēc tam finansē remontus un ieguldījumus tīklā, bet no nomas maksā iekļautās kapitāla atdeves – maksā pamatlīdzekļu finansēšanai izmantoto kredītu procentus, kā arī dividendes valstij kā īpašniekam," viņa piebilst.

"Teorētiski tā varētu būt, bet pastāv varbūtība, ka mātesuzņēmuma kasē notiek finanšu plūsmu pārdale citādiem nolūkiem. Tas ir atklātības un caurskatāmības jautājums, kā arī Regulatoram milzīga atbildība, to visu izvērtēt," vērtē Ozoliņš.