Latvieši no vulkāniskās lavas šķiedras ražo krēslus; tēmē uz ASV tirgu
Foto: Publicitātes foto

"Es apzinos – mana vieta ir būt uzņēmējam!" saka uzņēmuma "Laviture" dibinātājs Aigars Paegle. Februāra sākumā Ņujorkā notiks viena no lielākajām dizaina, mēbeļu un mājas tekstīliju izstādēm ASV – "NY Now". Jau vairākus gadus tajā piedalās arī Latvijas pārstāvji, un šoreiz uz sarunu aicināju vienu no Latvijas stenda dalībniekiem – Aigaru Paegli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aigar, tev priekšā ceļš uz Ņujorku, lai piedalītos izstādē "NY Now" ar unikālu dizaina mēbeļu produktu. Kā tu sāki nodarboties ar uzņēmējdarbību un mēbelēm?

"Praktiskais latvietis" esmu bijis jau kopš bērnības, jo mamma mani audzināja ar domu, ka vīrietim jāprot dažādi darbi. Man ļoti patika remontēt riteņus, motociklus, mašīnas, un labu laiku pieremontēju lietotas mašīnas un pārdevu, tā vairākus gadus nodzīvoju auto industrijā. Pa vidu tam izmācījos par kultūras vēstures, darbmācības un rasēšanas skolotāju.

Kā tad tu nonāci pie sava pirmā uzņēmuma?

Man visu laiku bija sajūta, ka tomēr kaut kā pietrūkst, ka var darīt kaut ko vairāk. Un tad man rokās nonāca bērnu rotaļlaukumu katalodziņš no rūpnīcas Sanktpēterburgā, Krievijā. Sazinājos ar viņiem, pajautāju, vai viņus interesētu pārdot produktus Latvijā, vienojāmies, iepirku pirmos paraugus un atvēru uzņēmumu. Atradu arī cilvēkus, kas man var palīdzēt šo ideju attīstīt, un tā pamazām sākās...

Pirmo pusgadu nevienam neko nevajadzēja, un jau likās, ka tas ir vējā izmests laiks, nauda un ideja. Tomēr tad nāca pirmais pasūtījums no Cēsu pilsētas izveidot parkā bērnu rotaļu laukumu, un pēc tam viss aizgāja ļoti strauji. Pēc trīs – četriem gadiem jutu, ka Latvijā paliek par šauru, un izveidoju meitas uzņēmumus Lietuvā un Igaunijā. Tas man prasīja divus gadus, bet pēc tam nākošais solis – sāku braukāt pa Eiropu un izplatīt šo produktu tālāk. Dabūju partnerus un pircējus Polijā, Lielbritānijā un vēl dažās valstīs.

Vārdu sakot, man ļoti iepatikās pats process – uzņēmējdarbība. Pateicoties lielajai interesei par psiholoģiju, pirms dažiem gadies sāku analizēt, šķetināt soli pa solim, kā esmu uzvedies jau kopš skolas laikiem, un secināju, ka uzņēmēja domāšana un rīcība man ir bijusi jau no pašas bērnības. Ja agrāk biju uzņēmējs, to neapzinoties, tad tagad apzinos – mana vieta ir būt uzņēmējam.

Ko tavā gadījumā nozīmē – būt uzņēmējam?

Vienalga, kur es esmu, visapkārt saskatu idejas un iespējas, jaunus tirgus, produktus un pakalpojumus! Turklāt man vienmēr ir patiesa vēlme ko radīt un uzlabot.

Strādājot rotaļu laukumu biznesā, esmu izveidojis vairākus inovatīvus produktus un konceptus. Ar savu darbību esmu iedvesmojis vairākus darbiniekus atvērt savus uzņēmumus. Arī pats esmu iesaistījies uzņēmumu līdzdibināšanā un atbalstā, tā pamazām nonākot arī līdz bazalta šķiedrai.

Kā Latvijā, kur nav ne vulkānu, ne lavas, var attīstīt vulkāniskās lavas bazalta šķiedras mēbeļu uzņēmumu?

Mūsdienās pasaule ir kļuvusi ļoti maza, un sasniedzams ir jebkurš materiāls. 2009. gadā mākslinieks un dizainers Raimonds Cīrulis man parādīja pirmos mēbeļu paraugus, kurus bija izveidojis no bazalta šķiedras, un piedāvāja man investēt šajā idejā, lai uzsāktu ražošanu un izveidotu pārdošanas tīklu. Mani ieinteresēja šis projekts, un vienojāmies par kopuzņēmuma "Maffam freeform" izveidošanu. Tā no pilnīgas nulles nācās soli pa solim izveidot ražošanu un mācīties jauna produkta virzīšanu tirgū.

Tomēr pašreiz jūsu uzņēmums ir "Laviture"?

Astoņu gadu laikā ar bazalta mēbelēm biju vairāk nekā 15 dažādās valstīs un piedalījos pāri par 30 izstādēm. Visur cilvēki uz tām skatījās ar sajūsmu, kā uz brīnumu, tomēr piesardzīgi. Vienmēr tika uzdoti jautājumi par to, kas ar mēbelēm būs pēc gada, diviem vai desmit, vai tās izturēs cilvēku svaru, vai nemainīsies krāsa, kā saremontēt, ja kas notiek. Mēbeles cena tomēr būtiski atšķiras no līdz šim pieejamiem šūpuļkrēsliem. Uzticība rodas tikai ar laiku.

Pirms trim gadiem Raimonds, kā pirmo modeļu dizaina autors, izmantoja tiesības savus darbus pārdot dāņu uzņēmējiem. Tomēr ar gadiem iemantotā uzticība no klientiem un produkta augošā popularitāte mani mudināja izveidot jaunu zīmolu "Laviture" un turpināt attīstīt šo lielisko produktu. Mūsu pašreizējiem produktiem mēbeļu dizainus lielākos esmu radījis pats. Turklāt prognozētā mēbeļu ērtība un izturība ir sevi pierādījusi. Tagad jebkuram ar drošu sirdi varu teikt, ka mēbeles manā pagalmā nevainojami kalpo jau desmit gadus, un ar katru nākamo gadu tās kļūst arvien izturīgākas.

Kāpēc būtu vajadzīgas vulkāniskās lavas un bazalta šķiedras mēbeles un kā tas top?

Bazalts jau miljoniem gadu atrodas zemes dzīlēs, un vulkānu izvirduma laikā tas nonāk zemes virskārtā. Taču pati bazalta šķiedra tika radīta Amerikā 1923. gadā.

Bazalts pazīstams kā īpaši izturīgs materiāls. Otrā Pasaules kara laikā to sāka plašāk izmantot tieši militārajā rūpniecībā, ražojot lidmašīnu korpusus un citur. Arī mūsdienās tas kā papildu materiāls tiek izmantots daudzās nozarēs, kaut arī vizuāli nav redzams. Bazalta šķiedru lieto kā piedevu bremžu uzlikās automašīnām, bruņuvestēs, dažādos izolāciju un būvniecības materiālos, armatūrā.

Tātad bazalts ir mums visapkārt, bet mēs to vienkārši neatpazīstam?

Jā, tā ir. Daudz bazalta ir uz mēness un arī citām planētām. Tam piemīt ļoti daudz labu īpašību. Tas ir izturīgs dažādās temperatūrās, izturīgs pret nodilumu, absorbē dažādus starojumus – elektromagnētisko lauku, ultravioletos un radioaktīvos starus. Teorētiski, atpūšoties bazalta šķiedras krēslos, cilvēks ir diezgan drošā un veselīgā vietā. Tas ir cilvēkam un videi draudzīgs materiāls.

Pasaulē ir tikai dažas rūpnīcas, kas bazalta akmeni pārstrādā šķiedrā. Tas tiek izveidots kā diegs un uztīts spolēs. Mēs šo diegu, sajaucot ar saistvielu, liekam iekšā mēbeļu formās. Tas ir 100% roku darbs, piņķerīgs, ilgstošs process. Katrs meistars, kas veido krēslu, it kā "raksta grāmatu" – veido krēslu savā rokrakstā. Mēs pat varam atpazīt, kurš meistars veidojis konkrēto mēbeli. Katru mūsu meistaru īpaši apmācam, un ražošana notiek tepat, Latvijā.

Kā cilvēki reaģē uz šāda veida neparastu mēbeli?

Esot izstādēs, man ir ļoti patīkami saņemt cilvēku atsauksmes un pozitīvo reakciju, ieraugot mūsu krēslus. Man pat bija doma ierakstīt visus sajūsma saucienus, ovācijas un daudzos komentārus par brīnišķīgo sajūtu no tiem, kas mēbeles izmēģina – cik skaisti, cik ērti, cik labi izskatās! Pēdējā laikā arvien vairāk sāku dzirdēt, ka kāds ir vai nu dzirdējis, redzējis, vai pat kaut kur jau iesēdies kādā no mūsu dizaina krēsliem.

Vai pasaulē šāda veida vai līdzīgus produktus jau kāds ražo?

Jāsaka, ka joprojām pasaules līmenī mēs esam ļoti unikāli. Šobrīd ir tikai dāņu uzņēmums, kuram produkciju izgatavo Baltkrievijā, un mūsu "Laviture", kur mēbeles top tepat Latvijā. Vairāk analogu nav.

Mans izaicinājums ir attīstīt pārdošanu ASV un Kanādā. Šeit ļoti jāplāno pasūtījumi un piegādes, jo tieši loģistika ir sarežģītākais un dārgākais posms mēbeļu lielo izmēru dēļ.

Tas tiešām ir unikāls produkts. Kādi šobrīd ir jūsu produktu tirgi?

Kā jau minēju, esmu mēbeles izrādījis vairāk nekā piecpadsmit pasaules valstīs. Mēbeles ir pārdotas un atrodas gandrīz visā Eiropā, kā arī nosūtītas uz Austrāliju, ASV, Kanādu, Jaunzēlandi, Grieķijas salām, Ēģipti, Arābu Emirātiem un citām vietām. Šie pirkumi turpināsies, it īpaši vairāk piestrādājot pie digitālās platformas. Eiropas tirgus ir daudz tuvāk, to vieglāk sasniegt, arī piegādes notiek ātri. Tomēr mans izaicinājums ir attīstīt pārdošanu ASV un Kanādā. Šeit ļoti jāplāno pasūtījumi un piegādes, jo tieši loģistika ir sarežģītākais un dārgākais posms mēbeļu lielo izmēru dēļ. Bet man sens sapnis bija iekarot Ameriku, un kāpēc gan to neizdarīt tieši ar bazalta mēbelēm!

Vai ASV esi apmeklējis jau iepriekš un vai šis tirgus ir pazīstams?

Ar Ameriku ir ļoti interesanti. Mēs Amerikā pārdevām vairāk nekā simts krēslus, tikai pateicoties aktivitātēm Eiropā. Viņi paši mūs saskatīja, saklausīja un atrada. Tāpēc pirms trim gadiem, izmantojot LIAA atbalstu, pirmo reizi nolēmām parādīt "Laviture" mēbeles izstādē Ņujorkā. Pēc gada arī Floridā, kur izstādījām savas mēbeles nelielā laivu un jahtu šovā. Ar to, protams, ir stipri par maz, lai iepazītu Amerikas tirgu. Tāpēc šobrīd cenšos izmantot jebkuru iespēju, lai uzklausītu cilvēkus, kas dzīvo vai strādā Amerikā. Man vērtīgs ir jebkurš cilvēks, stāsts vai pieredze.

Pats esmu novērojis, ka amerikāņi tomēr ir diezgan apdomīgi, un šāda veida pirkumus plāno un saskaņo. Daudzi pirkumi ir nākuši, tieši pateicoties arhitektiem vai dizaineriem. Cits veic pasūtījumu, atsaucoties uz saraksti, kas bija pirms diviem gadiem. Cits nopērk šodien, bet ir ar mieru gaidīt sešus mēnešus līdz piegādei.

Amerikai raksturīgi, ka cilvēkiem ir lieli dārzi, iespaidīgas, apjomīgas iekštelpas. Tās varētu būt vietas, kurās izvietot liela izmēra mēbeles.

Tā ir. Iespējas un potenciāls ir milzīgi. Pēc tik daudz gadiem pat Latvijā vairums cilvēku par mums neko nav dzirdējuši, kur nu vēl Amerikā. Es domāju, ka jāsāk soli pa solītim. Analizējot pirkumus, novēroju, ka lielākā daļa mēbeļu ir nosūtīta uz Teksasas štatu, tāpēc, ja izdosies, parādīšos kādā izstādē tieši viņu reģionā. Tad nākamais solis būtu parādīties Čikāgā, kur notiek liela un iespaidīga dizaina izstāde.

Kāds ļoti veiksmīgs latviešu uzņēmējs no Amerikas man deva padomu nepaplašināt sortimentu, bet vairāk izcelt vienu vislabāko produktu un veltīt visu uzmanību tikai tam.

Vai tuvākā nākotnē domā paplašināt ražošanu vai arī paplašināt sortimentu?

Par ražošanas paplašināšanu varu viennozīmīgi atbildēt, ka jā, manos plānos ir attīstīt lielāku ražotni. Mūsu mēbeles ir roku darbs, un viens cilvēks var izveidot tikai ierobežotu skaitu mēbeļu. Tas nozīmē, ka ar laiku mums vajadzēs vairāk cilvēku un lielākas telpas.

Attiecībā par sortimenta paplašināšanu, es patlaban svārstos. Man ir daudz ideju par jauniem produktiem, kas patlaban ir dažādās izstrādes stadijās.

Kāds ļoti veiksmīgs latviešu uzņēmējs no Amerikas man deva padomu nepaplašināt sortimentu, bet vairāk izcelt vienu vislabāko produktu un veltīt visu uzmanību tikai tam! Ja es panākšu tā popularitāti, tad var gadīties, ka cilvēkiem nāksies stāvēt garās rindās, lai to iegādātos.

Ja ražošana paplašinātos, vai domā, ka to varētu arī automatizēt?

Teorētiski mūsu laikmetā tāda iespēja pastāv, bet praktiski šobrīd nav nevienas pieejamas ierīces, kas to var izdarīt automatizēti. Tāda būtu jātaisa no jauna, bet izmaksas noteikti būtu pārāk lielas.

Ar kuru no savām mēbelēm brauksi uz Ņujorkas izstādi?

Ņujorkā vieta atvēlēta iekaramajam "Ābola" krēslam, kas ir viens no pirktākajiem produktiem. Otrs populārākais ir lielais iekaramais ģimenes krēsls "King Rock Nest", kurā var brīvi sasēsties trīs cilvēki vai arī izgulties visā garumā.

Minēji, ka ar saviem produktiem esat bijuši daudzās izstādēs. Vai jau izstādes laikā tiek slēgti līgumi, noformēti pirkumi?

Izstāžu laikā ir bijuši daudzi pirkumi, it īpaši, ja gadās ietrāpīt "pareizā" izstādē. Piemēram, Lielbritānijā, esmu bijis pāris izstādēs, kuru norises laikā tika pārdoti pāri par desmit groziem (krēsliem). Parasti arī izstādes eksemplāri pēc izstādes aizceļo pie jaunajiem īpašniekiem.

Mūsu produktu izplatīšana šobrīd notiek lielākoties ar arhitektu un dizaineru atbalstu. Viņi meklē inovatīvus dizainus un piedāvā tos klientiem. Daudzi dizaineri strādā ar individuālajiem klientiem, bet ir arī projekti, kuros iekļauti uzreiz 30 iekaramie krēsli.

Tev ir bijusi ilgu gadu pieredze uzņēmējdarbībā. Droši vien, ne tikai veiksmes, bet arī neveiksmes. Ko tu teiktu tiem, kas nesen sākuši vai tikai grib uzsākt uzņēmējdarbību?

Uzņēmējdarbība ir mana sirdslieta, un es par to varētu ļoti daudz runāt un stāstīt, bet varbūt minēšu vienu piemēru. Es meklēju savam uzņēmumam projektu vadītāju, un uz šo interviju atnāca kāds puisis. Es viņam jautāju, kādēļ viņš atnācis tieši uz šo amatu. Viņš teica, ka grib pamēģināt spēkus pārdošanā, iegūt pieredzi, bet vēlāk dzīvē grib pats būt uzņēmējs un izveidot savu tipogrāfiju. Jautāju, kas viņam šobrīd traucē to uzņemties. Atbildē dzirdēju, ka nav pieredzes, nav īsti laika, pašam nav naudas un neviens to nedos, pietrūkst zināšanas, nav īstais laiks un vēl citas nebūšanas.

Tad es jautāju, ko jau tagad viņš var izdarīt, lai palīdzētu savam biznesam bez naudas un ar tām zināšanām un iespējām, kas viņam ir pašreiz. Un tā, soli pa solim, skatoties uz iespējām, mazajiem darbiem un resursiem, viņš atcerējās, ka ir viens radinieks, kuram garāžā stāv pirms diviem gadiem nopirkta un nelietota drukas mašīna. Viņš bija patīkami pārsteigts par tādu atklājumu un izbrīnīts, kā pašam nebija ienācis prātā. Tā darba intervija beidzās ar jauna uzņēmuma sākumu!

Tāpēc katram jaunajam uzņēmējam iesaku koncentrēties uz iespējām un pirmajiem, mazajiem darbiņiem, kurus var izdarīt paša spēkiem.

Otrs, es gribētu brīdināt par neiekrišanu "uzņēmēju lamatās", kad darbā tiek pavadītas garas stundas, viss it kā notiek, bet uzņēmums bez īpašnieka klātbūtnes nespēj funkcionēt. Cilvēkiem ir tendence sevi "ielikt centrā", bail deleģēt uzdevumus, bail uzticēties, un tad cilvēks nonāk šajās darba vai uzņēmuma lamatās. Svarīgi jau iesākumā veidot uzņēmumu tā, lai tas ar laiku spētu darboties autonomi, bez īpašnieka klātbūtnes.

Latviešiem ir ļoti daudz brīnišķīgu produktu, kas ir gan skaisti, gan interesanti pasaulei. Vissvarīgākais, lai cilvēki ir drosmīgi un paši neliek sev šķēršļus!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eksports Mēbeles Ņujorka Teksasa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form