Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 7,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati.
Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Bulgārijā (+14,4%), Ungārijā (+12,7%), Lietuvā (+12,5%), Rumānijā (+11,7%) un Polijā (+11,1%). Igaunijā darbaspēka izmaksas pieaugušas par 10,4%.
Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts vien Grieķijā – par 1%.
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,4%, bet eirozonā – par 4%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 2,9%, bet eirozonā kāpums bija par 2,2%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 8,9% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 13%, bet Igaunijā reģistrēts 14,2% kāpums.
Savukārt būvniecībā vidējās darbaspēka izmaksas stundā ES aprīlī-jūnijā gada izteiksmē palielinājās par 3,3%, bet eirozonā – par 2,8%. Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 7,3%, Lietuvā bijis kāpums par 9,6%, bet Igaunijā - par 5,6%.
Otrajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 5,3% lielākas, bet eirozonā par 4,9% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 8,3%, Lietuvā - par 13,2%, bet Igaunijā - par 10,2%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
