Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu Eiropas Savienībā (ES) bija trešais lielākais vispārējās valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Latvijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vispārējās valdības parāds pieauga par 2,9 procentpunktiem. Lielāks kāpums reģistrēts vien Grieķijā (+5,8 procentpunkti) un Somijā (+3,7 procentpunkti), bet Lietuvā tas bija nedaudz mazāks nekā mūsu valstī (+2,1 procentpunkts).
Kopumā janvārī-martā salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn valsts parāda attiecība pret IKP pieauga 13 ES dalībvalstīs, Itālijā tā saglabājās nemainīga, bet 14 valstīs reģistrēts kritums.
Lielākais valsts parāda kritums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada janvārī-martu reģistrēts Īrijā (-16,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,3 procentpunkti), Dānijā (-4,1 procentpunkts), kā arī Horvātijā, Maltā un Vācijā (visās valstīs -3,3 procentpunkti).
Igaunijā kritums bija neliels (-0,4 procentpunkti).
Ceturkšņa izteiksmē valsts parāda pieaugums pirmajā ceturksnī reģistrēts 16 ES valstīs, 11 valstīs tas saruka, bet Portugālē saglabājās stabils.
Janvārī-martā salīdzinājumā ar oktobri-decembri pērn lielākais valdības parāda pret IKP pieaugums reģistrēts Bulgārijā (+3,6 procentpunkti), Beļģijā (+3,2 procentpunkti), Itālijā (+2,7 procentpunkti) un Latvijā (+2,1 procentpunkts).
Lielākais valsts parāda kritums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem reģistrēts Lietuvā (-2,7 procentpunkti), Lielbritānijā (-1,2 procentpunkti) un Zviedrijā (-1,0 procentpunkti). Igaunijā un Vācijā reģistrēts minimāls IKP sarukums (attiecīgi -0,2 procentpunkti un -0,1 procentpunkts).
"Eurostat" jaunākie dati rāda, ka pirmajā ceturksnī Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP bija piektā zemākā ES un atbilda 38,5% no IKP.
Zemāka nekā Latvijā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pirmajā ceturksnī bija Igaunijā (9,6%), Luksemburgā (21,8%), Bulgārijā (30,3%) un Rumānijā (37,6%), bet nedaudz lielāka tā bijusi Dānijā (39,9%), Lietuvā (40,1%) un Čehijā (40,4%).
Savukārt lielākā valsts parāda attiecība pret IKP janvārī-martā bija Grieķijā (176,3%), Itālijā (135,4%) un Portugālē (128,9%).
ES lielākajā ekonomikā Vācijā valsts parāds pirmajā ceturksnī bija 71,1% no IKP, kas bija par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn pirmajos trīs mēnešos.
ES vidēji valstu parāds marta beigās bija sarucis līdz 84,8% no IKP pretstatā 88,1% no IKP 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās. Savukārt 19 valstu veidotajā eiro zonā tas no 93% samazinājies līdz 91,7%. Ceturkšņa izteiksmē valsts parāds ES sarucis no 85,3% līdz 84,8%, bet eiro zonā tas saglabājies stabils un marta beigās bija 91,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
