Foto: F64
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumu fonda ieviešanu nodrošinās Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), paredz pirmdien valdības komitejā skatītā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā ERAF ieguldījumu fonda ieviešanas koncepcija.

Koncepcija paredz ieguldījumu fonda ieviešanas četrus variantus - tā ieviesējs tiek meklēts publiskā iepirkuma ceļā, tiek turpināta sadarbība ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), izvēloties nacionālo finanšu institūciju - LGA, izvēloties nacionālo finanšu institūciju VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai jaunveidojamo Attīstības institūciju.

Valdības komiteja atbalstīja variantu, kas paredz ieguldījumu fonda ieviešanu uzticēt LGA.

Argumenti, kas noteica LGA kā labāko ieguldījumu fonda apsaimniekotāju, bija aģentūras kā spēcīgas nacionālās institūcijas izveide mazo un vidējo uzņēmumu valsts atbalsta finanšu instrumentu ieviešanā, kas galvenokārt ievieš finanšu instrumentus ar citu tirgus dalībnieku starpniecību, nevis atbalstu sniedz tieši komersantiem.

Tāpat 2011.gada nogale minēta kā piemērots laiks ieguldījumu fonda pārņemšanai, jo EIF būs veicis galvenos ieguldījuma fonda izveides un finanšu starpnieku atlases uzdevumus un LGA šādā brīdī varēs pakāpeniski palielināt kompetenci.

Aprēķināts, ka LGA izmaksas ir zemākas nekā EIF, jo LGA no ieguldījumu fonda segs tikai izmaksas, kas rodas papildus esošajām darbības izmaksām (valsts atbalsta programmu ieviešana) un ir tieši saistītas ar ieguldījumu fonda ieviešanu.

Ieviešot ieguldījumu fondu, LGA varēs optimizēt kopējās finanšu instrumentu ieviešanas izmaksas, jo ar aktivitātes ieviešanu tieši saistītās LGA fiksētās izmaksas varēs attiecināt proporcionāli arī uz ieguldījumu fondu, nevis tikai garantiju instrumentiem, piemēram, telpu īres izmaksas.

Kā pozitīvs aspekts minēts arī fakts, ka LGA pamatkapitāls ir 79 miljoni latu, kas papildus ar ieguldījumu fonda 64 miljoniem latu ļautu izveidot valsts finanšu institūciju ar pietiekamu kapitālu un kapacitāti finanšu problēmu risināšanai maziem un vidējie uzņēmumiem.

Tomēr, izvēloties LGA kā ieguldījumu fonda apsaimniekotāju, jāņem vērā arī vairāki trūkumi, piemēram, LGA kapacitāte un līdzšinējā pieredze lielākoties ir saistīta ar atsevišķu finanšu instrumentu apsaimniekošanu un aktivitātes ietvaros darbību apjoms ir plašāks. Līdz ar to LGA sākotnēji būs jāveido kapacitāte un kompetence visu ieguldījuma fonda funkciju veikšanai. Tāpat LGA jāpiemēro Publisko iepirkumu likums finanšu starpnieku atlasē, kas var būtiski paildzināt finanšu instrumentu ieviešanu jaunu finanšu instrumentu atlases gadījumā.

Koncepcija vēl jāizskata un gala vērtējums jāsniedz Ministru kabinetam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!