'Latvijas Pasts' bijušajam deputātam par neredzamu darbu ik mēnesi izmaksā 3000 eiro algu
Foto: LETA

"Latvijas Pastā" divus gadus algu ir saņēmis Augstākās padomes deputāts Jānis Gavars, kurš bijis pasta darbinieks, bet darbā nav nācis un kolēģiem nav bijis pazīstams, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP), atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju.

Gan viņš, gan nu jau atlaistais pasta priekšnieks apgalvo, ka darbs ir darīts, taču pierādījumus par to liedzot sniegt konfidenciāli līgumi un komercnoslēpums.

Jānis Gavars strādā Pasta Pakalpojumu pārdošanas daļā par vecāko klientu attiecību vadītāju. Viņa alga uz papīra ir ap 3000 eiro, taču uz darbu viņš nenāk un kolēģi viņu nepazīst, ziņo NP. Viņš šo darbu uzsācis 2014. gada sākumā.

Viņam nav ierādīta ne darba vieta, ne piešķirta e-pasta adrese, ne tālruņa numurs, pa kuru viņu sazvanīt. Arī ar kolēģiem viņš netiekas, lai gan pārdošanas speciālistiem regulāri jāapspriežas, piemēram, ar juridiskās un finanšu daļas darbiniekiem, lai sagatavotu piedāvājumus klientiem. Alga viņam ir trīskārt lielāka, nekā citiem speciālistiem, ziņo NP.

Darbā Gavaru pieņēmis nu jau bijušais pasta priekšnieks Arnis Salnājs. Salnājs uzstāj, ka Gavars pildījis tādus pienākumus, kas viņam neliek atrasties birojā.

Pasta darbinieks Gavars līdz 2005. gadam bija partijas "Latvijas ceļš" biedrs. Latvijas ceļa ziedu laikos Gavars ieņēma amatus Centrāltirgus valdē un Privatizācijas aģentūras padomē.

Pirms karjeras pastā viņš bija akciju sabiedrības "Diena" valdē, kad šo mediju koncernu jau kontrolēja ar Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītas personas, ziņo NP. Tur viņu uzaicinājis strādāt Viesturs Koziols, Šlesera biznesa partneris. Gavars stāsta, ka savu algu pastā ir godam nopelnījis, taču nosaukt konkrētus, pārbaudāmus panākumus liedzot komercnoslēpums.

Gavars raidījumam skaidro, ka viņa nopelni ir Latvijas Pasta uzvaras daudzmiljonu konkursos. Viņam esot plaši sakari un viņš varot pārliecināt dažādu uzņēmumu vadību, ka līgumi jāslēdz tieši ar Latvijas Pastu, lai gan pakalpojums ir dārgāks, nekā konkurenti varētu piedāvāt.

NP atgādina, ka informācijai par šādiem konkursiem būtu jābūt Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā. Tomēr raidījuma veidotāji pārliecinājās, ka divu gadu laikā ir bijis tikai viens konkurss, kur iepirkuma summa par pasta pakalpojumiem pārsniedz miljonu. Taču izsludinātājs nav uzņēmums, bet gan Valsts ieņēmumu dienests.

Tags

Privatizācijas aģentūra Satiksmes ministrija TV3 Valsts ieņēmumu dienests Viesturs Koziols

Comment Form