VSIA "Latvijas Valsts ceļi" šogad ir saņēmusi 12 pieteikumus no transportlīdzekļu īpašniekiem par zaudējumu atlīdzību saistībā ar autoceļu virsmas apstrādes defektiem, informēja uzņēmumā.
Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ un tam nav KASKO apdrošināšanas, tad, lai saņemtu atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, tā īpašniekam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja), norādīja uzņēmuma pārstāve Anna Kononova.
Jautāta, par kādu summu atlīdzības šogad izmaksātas, viņa skaidro, ka, "lai "Latvijas Valsts ceļiem" būtu likumisks pamats apmierināt pamatotus pieprasījumus par zaudējumu atlīdzināšanu, ir nepieciešami dokumenti, kas apliecina ceļu satiksmes negadījumu, zaudējuma esamību, zaudējumu apmēru un cēlonisko sakarību. Lai iegūtu šādus dokumentus, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" ir vērsusies gan pie iesniegumu iesniedzējiem, gan Valsts policijā. Patlaban uzņēmums gaida atbildes. Kad visi nepieciešamie dokumenti tiks saņemti, uzņēmums lems par atlīdzību apmēru un izmaksām."
Kononova norāda, ka šis process varētu aizņemt pusotru mēnesi.
Lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma vietu un apstākļus, kā arī noformēs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Vienlaikus vēlams arī transportlīdzekļa vadītājam pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa izveidotu remontdarbu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam), informē "Latvijas Valsts ceļi".
Ja "Latvijas Valsts ceļi" atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā transportlīdzekļa īpašniekam atlīdzību. Ja "Latvijas Valsts ceļi" prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā.
"Latvijas Valsts ceļi" neesot tiesiska pamata izmaksāt atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājs uz ceļu satiksmes negadījuma vietu nav izsaucis policiju un tā rezultātā nav identificēta negadījuma vieta, nav fiksēti ceļa apstākļi un nav noformēts ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols.
Savukārt policijai neesot tiesību nebraukt uz izsaukumu, jo saskaņā ar likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 2. punktu policijas pamatpienākums ir reģistrēt iesniegumus un informāciju par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, savlaicīgi reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju par personu vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem), akcentē uzņēmumā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ceļu būvniecības uzņēmumi, kas pērn veikuši virsmas apstrādes darbus uz valsts autoceļiem, uzsāk defektu labošanu posmos, kuros defekti bija parādījušies pēc pirmajiem atkušņiem gada sākumā. Nepieciešamības gadījumā būvnieki turpina slaucīt šķembas defektu posmos. Lai samazinātu bojājumu riskus, posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Defekti garantijas ietvaros tiks laboti šī gada būvdarbu sezonā.
2020. gada būvdarbu sezonā virsmas apstrādes darbi notika 82 valsts autoceļu objektos, patlaban defekti konstatēti apmēram trešdaļā šo objektu. Defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
