Latvijas vēji: kam piepūtīs kabatas

Līdz šim Latvija, runājot par klimata mērķiem, varēja gulēt uz valsts lielo hidroelektrostaciju (HES) lauriem, tomēr, Eiropas Zaļajam kursam kļūstot ambiciozākam, arī mums ir nācies sākt domāt, kā izpildīt jaunos mērķus. Un savu kārti liekam uz vēja enerģētiku, kas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mums ir īpaši vāji attīstīta. Vienlaikus Latvijā atjaunīgajai enerģijai kopumā ir sarežģīta reputācija, mūsu uzņēmēji un iedzīvotāji gadu garumā ir samaksājuši daudzus miljonus eiro obligātā iepirkuma komponentē un turpina maksāt. Šādā situācijā vēja enerģētikā ieguvums ir bijis samērā šauram lokam. Tuvojoties Zaļā kursa mērķu termiņiem, aktuāls ir jautājums, vai pratīsim izveidot situāciju savu iespēju robežās tā, lai labumu ceļā uz klimata pārmaiņu apstādināšanu gūtu Latvijas sabiedrība kopumā. Viens no šādiem aspektiem ir jaunradītās darbvietas vēja enerģētikā, un portāls "Delfi" pēta, vai, uzstādot vēja turbīnas Latvijā, arī darbvietas tiks radītas te.

Tuvojoties Zaļā kursa mērķu termiņiem, aktuāls ir jautājums, vai pratīsim izveidot situāciju savu iespēju robežās tā, lai labumu ceļā uz klimata pārmaiņu apstādināšanu gūtu Latvijas sabiedrība kopumā. Viens no šādiem aspektiem ir jaunradītās darbvietas vēja enerģētikā, un "Delfi Bizness" pēta, vai, uzstādot vēja turbīnas Latvijā, arī darbvietas tiks radītas te.

Šā gada aprīlī Igaunijas uzņēmums "Utilitas" Ventspils novada Tārgales pagastā uzsācis vēja parka "Tārgale" būvniecību. Šajā projektā vēja turbīnas nodrošinās dāņu ražotājs "Vestas" ("Vestas Wind Systems"), bet galvenais būvuzņēmējs būs igauņu kompānija "Nordecon Betoon". Tiek solīts, ka projekta realizācijā tiks iesaistīti arī daudzi vietējie piegādātāji un apakšuzņēmēji. Tāpat jau vēstīts, ka Zviedrijas uzņēmums "Eolus", kas vēlas būvēt vēja parku Tukuma novadā, šobrīd tiesājas par to ar novada domi, kas pieņēmusi noraidošu lēmumu. Savukārt Ventspils pusē ar iedzīvotāju pretestību saskāries potenciāls Dānijas uzņēmēju vēja parks ar īpaši augstām (250 metri) vēja turbīnām. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā vēja enerģētikas attīstībā Latvijā iekļausies vietējie uzņēmēji un kādas darbvietas tiks radītas šeit, uz vietas.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam (NEKP) paredz, ka atjaunīgo energoresursu (AER) papildu jaudu ieviešana līdz 2030. gadam var dot līdz 2500 jaunām tiešām darbvietām un līdz 5500 tiešām un netiešām darbvietām. Kopumā energoefektivitātes un AER politikas īstenošana var dot vidēji līdz 4600 jaunām un apmēram 6100 netiešām darbvietām plāna periodā.