LDDK aicina atkārtoti pārskatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu
Foto: LETA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna investīciju projektus, secinājusi, ka lielai daļai plānoto pasākumu nav definēti konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tāpēc neatbalsta tā tālāku virzību esošajā redakcijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Darba devēji aicina uzsākt atkārtotu konsultāciju procesu starp ministrijām un sociālajiem partneriem par katru RRF komponenti.

LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz plāna nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tomēr priekšlikumi nav ņemti vērā, kā arī lielam skaitam plānoto publisko investīciju ir neskaidra atdeve publiskajā sektorā, un tām nav sniegts visaptverošs ekonomiskais izvērtējums. LDDK aprēķini liecina, ka esošajā plānā atbalstāmi ir tikai 33% izmaksu, savukārt 53% ir būtiskas nepilnības. Sociālo partneru ieskatā pilnībā būtu jāpārskata izmaksas 14% apmērā, kuras paredzētas pasākumiem bez skaidriem ieviešanas mehānismiem un izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Kopumā vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas par RRF plāna izmaksām, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 910 miljoni euro jeb 67% no kopējā RRF plāna finansējuma.

Ņemot vērā, ka RRF finansējums ir ES aizņēmums starptautiskajos tirgos, būtiski, lai plānoto pasākumu kopums Latvijai radītu jaunus ieņēmumus. Esošais plāns un rezultatīvo rādītāju trūkums nevieš skaidrību, kā Latvija plāno atmaksāt ES aizņēmumu, kas ir ANM/RRF pamatā.

"Šī ir nozīmīga iespēja Latvijai, tomēr vienlaikus tā ir arī liela atbildība. Apzinoties, ka RRF finansējums ir ES aizdevums – faktiski aizņēmums no mūsu bērniem un mazbērniem, turpmākās investīcijas ir jāplāno gudri, domājot par ilgtermiņa mērķiem un rūpīgi izvērtējot katru investīciju pozīciju. Tāpat svarīgi veicināt maksimālu ražošanu Latvijā, paaugstinot produktivitāti un eksportspēju. Tikai tā varam veicināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, nodarbinātību un labklājību valstī," uzskata LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Izvērtējot visus plānā noteiktos reformu un investīciju virzienus, darba devēji norāda, ka enerģētikā būtu vairāk jākoncentrējas uz elektrotīklu infrastruktūras uzlabošanu un attīstīšanu, lai varētu uzņemt ārpussistēmas saražoto elektroenerģiju kopējā tīklā.

Transporta jomā šobrīd trūkst risinājumu, kas veicinās vietējo ekonomiku un spēs uzrādīt patiesu CO2 samazinājumu. Būtiski sekmēt ražošanu Latvijā, attīstot ne tikai transporta "zaļināšanu", bet arī investējot finanšu līdzekļus ražošanā, veidojot ciklu, kur vieni ražo un citi izmanto Latvijā transportu, kas veicina zaļās domāšanas principu ieviešanu. Šādam risinājumam būtu multiplikatora efekts, kas ne tikai uzlabotu transporta jomu, bet arī uzņēmējdarbības vidi.

IT risinājumos būtu vairāk jākoncentrējas uz jau esošo IT sistēmu savietojamības veidošanu, kā āri jāprecizē un jānosaka mērķi Latvijas platjoslas tīklu attīstībai. Tāpat būtu jāizstrādā digitālās infrastruktūras kartējums.

Darba devēji norāda, ka uzņēmumu digitalizācijā nepieciešams savietot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus – uzņēmumiem, kuri būs veikuši Digitālo brieduma testu, būtu jābūt iespējai saņemt arī finansējumu digitālo uzlabojumu veikšanai.

Savukārt veselības aprūpē finansējumu jāiegulda reālos risinājumos, kas primāri nodrošinās pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī jāparedz investīcijas pasākumos, kas vērsti uz sagatavoto speciālistu – māsu un ārstu skaita palielināšanu; kopējo datu infrastruktūru radīšanu, prasmju attīstību un speciālistu nonākšanu veselības aprūpē. Šie pasākumi jāīsteno sadarbībā starp nozares izglītības iestādēm, universitātēm, universitāšu un reģionālajām slimnīcām.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nevienlīdzības mazināšanas kontekstā plāna ietvaros paredzēts veidot jaunus industriālos parkus reģionos, tomēr darba devēji uzsver, ka vispirms būtu jāizvērtē klasteru darbības ietekme uz uzņēmumiem, kā arī sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā investīciju apjomu infrastruktūrā, atalgojuma līmeņus un citus būtiskus faktorus. Savukārt mājokļu pieejamības jautājumā paredzētais finansējuma apmērs neapmierinās faktisko vajadzību – nepieciešami tipveida projekti, kas samazina vai novērš nepamantotu sadārdzinājumu un būtu īstenojami administratīvi vienkāršām metodēm, kā arī jāievieš konkrēti pasākumi reformu sadaļā, lai sekmētu mājokļu tirgus attīstību - mājokļu apriti un to apsaimniekošanu.

Attiecibā uz reformām augstākajā izglītībā, nepieciešams specificēt katrai darbībai finansējumu un rezultatīvo rādītāju, ņemot vērā, ka no ANM/RRF finansējuma ir plānoti 82,5 miljoni eiro, bet kopējā summa ar ES SF 2021-2027, ANM/RRF un valsts budžetu sasniedz gandrīz 395 miljonus eiro. Tāpat LDDK atkārtoti aicina ieviest darba vidē balstītas (DVB) mācības kā pilotprojektu visos Latvijas plānošanas reģionos. Šādam risinājumam būtu multiplikatora efekts, kas sekmētu reģionālās attīstības jautājumus, uzlabojot uzņēmumu sadarbību ar izglītības iestādēm un attīstot nodarbinātību reģionos.

Kopumā ir jāstiprina nozaru ministriju starpinstitucionālā sadarbība arī kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kopīgi lemjot par prioritātēm un finansējuma apjomu faktisko vajadzību praktiskai risināšanai.

Tāpat darba devēji norāda, ka plānā joprojām nav pareizi sabalansēts finansējuma sadalījums, proti, uzņēmējdarbībai tas būtu jāparedz vismaz 70% apmērā. RRF ietvaros pieejamais finansējums vairāk jāizmanto privātā sektora inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē un investīcijām ražošanas tehnoloģijās. Nodrošinot saskaņotību arī ar Nacionālo industriālo politiku (NIP), jādara viss iespējams, lai maksimāli sekmētu ražošanu Latvijā, uzlabotu valsts eksportspēju, produktivitāti, veicinātu zaļo pāreju un digitālo transformāciju.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu investīciju projektu izstrādi un ieviešanu, LDDK aicina vadīties pēc "Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai" izstrādātajiem kritērijiem ekonomikas atveseļošanas pasākumu izvērtēšanai, kas ir apstiprināti Ministru kabinetā (Pasaules Bankas metodoloģija).


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Darba devēju konfederācija Līga Meņģelsone
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form