LDz bijusī vadība par amatu atstāšanu kompensācijās varētu būt saņēmusi 450 000 eiro
Foto: LETA

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, atstājot amatu varētu būt saņēmis kompensāciju aptuveni 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas – apmēram 200 000 eiro apmērā, liecina viņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās amatpersonu deklarācijas, beidzot pildīt amata pienākumus šogad augustā.

Šogad apmēram 7,5 mēnešu laikā Bērziņš par darbu LDz nopelnījis kopumā 341 910 eiro, kamēr 2018. gada 12 mēnešos viņš par darbu LDz nopelnīja kopumā 146 982 eiro jeb vidēji 12 248 eiro mēnesī. Savukārt Strakšas par darbu LDz šogad apmēram 7,5 mēnešos nopelnījis kopumā 286 331 eiro. Pērn 12 mēnešos Strakšas par valdes locekļa darbu LDz saņēma 128 404 eiro jeb vidēji mēnesī 10 700 eiro.

Jāatgādina, ka oktobra beigās publiskotajās abu minēto amatpersonu deklarācijas liecināja, ka Bērziņa alga "Latvijas dzelzceļā" šogad bijusi 245 000 eiro, bet Strakšas – 237 000 eiro. Noņemot algu par veiktajiem pienākumiem līdz augustam, "TV3 Ziņas" lēsa, ka katram kā kompensācija izmaksāti ap 150 000 eiro. Jau tad raidījumam Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs atzina, ka kompensācija ir nesamērīga. Šāds kompensācijas apjoms pārkāpj Kapitāldaļu pārvaldības likumā definētos atlaišanas pabalsta griestus, kas būtu trīs mēnešalgas. Viņš gan atzina, ka "Latvijas dzelzceļa" vadībai ar viltu izdevies ierobežojumu apiet.

VID prasa precizēt

Novembra sākumā abas minētās amatpersonas savas deklarācijas ir labojušas, jo VID iekšējā risku novērtēšanas sistēma vērsusi uzmanību uz iespējamām neprecizitātēm un VID darbinieki sazinājušies ar Bērziņu un Strakšas, lai deklarācijās informācija tiktu precizēta. Runa ir tieši par abu amatpersonu ienākumu sadaļu. Pēc VID iesaistes Bērziņš un Strakšas savas deklarācijas attiecīgi precizējuši.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange portālam "Delfi" skaidro, ka parakstītā juridiskā vienošanās ar bijušajiem valdes locekļiem liedz viņam, bez otras puses piekrišanas, publiski izpaust kompensāciju apmēru. Šonedēļ otrdien notikušajā Saeimas komisijas sēdes laikā izskanēja Datu valsts inspekcijas un Saeimas juridiskā biroja pārstāvju viedoklis par šo situāciju, un patlaban notiek konsultācijas ar LDz juristiem. "Ja juridiskais konsenss būs tāds, ka varam iesniegt informāciju Saeimas deputātiem, tuvākajā laikā tā arī tiks iesniegta parlamenta pārstāvjiem. Es ceru, ka juristi varēs rast risinājumu šai situācijai," teic Lange. Tā, piemēram, ceturtdien, 8. novembrī, LTV raidījumam "Panorāma" Bērziņš nav atklājis, cik lielu summu saņēmis kā kompensāciju.

Jārēķina pašiem

"Vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu ar bijušajiem LDz valdes locekļiem paredz, ka abiem bijušajiem darbiniekiem turpmākos divus gadus būs saistošs darbinieka profesionālās darbības ierobežojums, kas pēc būtības ir liegums profesionāli darboties nozarē Latvijā divu gadu laikā pēc vienošanās parakstīšanas. Likums paredz šādu liegumu uz termiņu līdz diviem gadiem, kas arī ir noteikts, savukārt kompensāciju apmērs ir aprēķināts izejot no gada vidējās izpeļņas šajos amatos," skaidro Lange. Saeimas komisijas sēdes laikā Lange deputātiem norādīja: "Bērziņa alga bija 12 000 eiro mēnesī, pareiziniet to ar 7,5 mēnešiem, atņemiet no deklarācijā uzrādītās kopējās summas un redzēsiet kompensācijas apmēru. Neko neslēpju, tikai gribu rīkoties likuma ietvaros," sacīja Lange. Tobrīd komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) sēdē minēja, ka publiskajā telpā ir parādījusies informācija par to, ka bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas saņēmuši kompensācijas 150 000 eiro apmērā.

Bijušie LDz valdes locekļi savienoja valdes locekļu amatus, kurus ieņēma atbilstoši pilnvarojuma līgumam, ar uzņēmuma prezidenta un viceprezidenta amatiem, kurus ieņēma saskaņā ar darba līgumu. Deklarācijā uzrādās ieņēmumi par abiem šiem amatiem. Atbilstoši darba likumdošanai, pārtraucot tiesiskās darba attiecības tiek veikts aprēķins par nostrādāto laiku un veiktas attiecīgās izmaksas, kas arī ir noticis. Jāpiebilst, ka pēc LDz padomes iniciatīvas, kopš 18.10. prezidenta un viceprezidentu amati LDz ir likvidēti.

Jāatzīmē, ka 2018. gadā vidēji LDz darbinieki saņēma 1206 eiro (bruto) lielu atalgojumu mēnesī, un tas ir par 10,5% vairāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

Vairākos amatos

Par piecu mēnešu darbu Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, padomē Bērziņš šogad nopelnījis 12 500 eiro. Savukārt procentos no "Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības" viņš līdz 11. augustam, kad beidza pildīt amatpersonas pienākumus, bija saņēmis 1500 eiro.

Bērziņa amatpersonas deklarācija liecina, ka, beidzot pildīt amata pienākumus, viņam piederēja 35 likvidējamās "Latvijas krājbankas" akcijas un 30 "Deul" akcijas 4268 eiro vērtībā, kā arī ieguldījumu fondos viņam bija 33 000 eiro. Bērziņa bezskaidrās naudas uzkrājumi kopā divās bankās veidoja 303 000 eiro, savukārt parādsaistības bija 122 305 eiro apmērā. Bērziņa īpašumā ir zeme un ēka Ozolnieku pagastā, kā arī 2018. gada mopēds "Piaggio Vespa primavera".

Strakšas piederēja arī 150 SIA "J.A.Lejas" kapitāldaļas 4269 eiro vērtībā, 119 SIA "Vienotais apgādes centrs" kapitāldaļas 3386 eiro vērtībā un sešas SIA "Agro centrs" kapitāldaļas 854 eiro vērtībā. Bezskaidrās naudas uzkrājumos viņam kopumā bija 106 706 eiro, bet parādsaistības veidoja 159 182 eiro. Tāpat Strakšas bija izsniedzis trīs aizdevumus par kopējo summu 78 000 eiro.

Amatpersonas deklarācija liecina, ka viņam piederēja arī zeme Annas pagastā, zeme un ēka Drabešu pagastā un dzīvoklis Siguldā, bet kopīpašumā viņam bija zeme Siguldā. Tāpat viņa īpašumā bija 2009. gada izlaiduma piekabe "Humbaur Ha752513".

Jau ziņots, ka 25. jūlijā LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas.

"Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu," pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Tags

Transporta nozare Latvijas dzelzceļš Rail Baltica VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form