ostām, otrdien Lejassaksijas ostu prezentācijas laikā atzina Lejassaksijas ekonomikas, tehnoloģiju un satiksmes ministre Suzanna Knore (Susanne Knore).
Viņa uzsvēra, ka Lejassaksijas attīstībā būtiska loma ir tieši tās ostām un tāpēc tiek atbalstīta Lejassaksijas ostu vēlme apgūt jaunus tirgus, jo īpaši Eiropas Savienības kandidātvalstu starpā. Knore paskaidroja, ka pavisam Lejassaksijā ir astoņas ostas, kuru kopējais gada apgrozījums ir aptuveni 60 miljoni tonnu.

Savukārt Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš norādīja, ka Lejassaksijas ostu apgrozījums ir līdzīgs Latvijas ostu apgrozījumam, kas pērn sasniedza 56 miljonus tonnu, un no kurām pārsvarā kravas tika transportētas tieši virzienā no austrumiem uz rietumiem.

Gan Latvijā, gan Lejassaksijā ir salīdzinoši augstā līmenī attīstīta ostu infrastruktūra, bet, lai to pilnvērtīgi izmantotu, ir nepieciešams veidot un attīstīt ciešākus kontaktus, sacīja Legzdiņš, izsakot cerību, ka šī vizīte nesīs konkrētus rezultātus.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards norādīja, ka Vācija Latvijai ir stratēģiski nozīmīgs sadarbības partneris un abām valstīm ir saskanīgi politiskie mērķi - "mūs interesē tirgus, savukārt Vācija ir ieinteresēta Baltijas valstu tirgos, kas ir labi priekšnosacījumi tālākai sadarbībai abu valstu starpā, jo īpaši ostu jomā".

Savukārt Vācijas stividorkompānijas "Schulte & Bruns" izpilddirektors Bengts Ēriks Fišers (Bengt-Erik Fischer) pastāstīja, ka, sākot no 1993.gada, Lejassaksijas ostās būtiski ir pieaudzis pārkrauto kūdras kravu daudzums, kas īpaši izskaidrojams ar kūdras daudzuma pieaugumu no Latvijas.

Viņš pavēstīja, ka tādās Lejassaksijas ostās kā Lēra (Leer), Pāpenburga (Papenburg) un Vilhelmshāvena (Wilhelmshaven) kūdras kravas ir kļuvušas par vienu no svarīgākajiem kravu veidiem. Tajā skaitā Pāpenburgas ostā vien gadā tiek pārkrauti 250 tūkstoši tonnu kūdras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!