Maijā Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pārpalikums 14,5 miljonu latu apmērā  (2)

Šis mēnesis bijis veiksmīgs gan Latvijas preču eksportētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, atzīmē ekonomiste.

Maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga. Zemās naftas cenas veicināja lēnāku importa vērtības kāpumu, bet dažādu preču eksports nozīmīgi palielinājās. Līdz ar to preču eksporta pieaugums bija straujāks nekā importa pieaugums. Preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo uzlabojās, samazinoties līdz 130,6 miljoniem latu.

Pēc nelielā krituma aprīlī maijā pakalpojumu ārējās tirdzniecības saldo pieauga līdz 89,4 miljoniem latu. Sezonālu faktoru ietekmē palielinājās maijā sniegto braucienu pakalpojumu vērtība. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta sniegto pārvadājumu pakalpojumu vērtība. Savukārt auto transporta pakalpojumu eksporta pieaugumu turpmāk varētu ierobežot stingrākas prasības un atļauju pārbaudes pārvadājumiem uz Krieviju, kas sadārdzina šo pārvadājumu izmaksas, prognozē Braukša.

Ienākumu kontā maijā negatīvais saldo bija pavisam neliels - 2,8 miljoni latu. Savukārt kārtējie pārvedumi pieauga līdz 58,5 miljoniem latu, jo maijā nozīmīgas bija Eiropas Savienības (ES) subsīdiju ieplūdes - 45,3 miljoni latu.

Finanšu konts maijā bija negatīvs - 74,8 miljoni latu. To veicināja ilgtermiņa starpbanku noguldījumu un saistību samazināšanās, aizplūstot nefinanšu sektora īstermiņa noguldījumiem. Tomēr šajā periodā vienlaicīgi pieauga arī īstermiņa starpbanku noguldījumi, un joprojām nozīmīgas bija tiešo investīciju ieplūdes Latvijā, kas veidoja 34 miljonu latu. Maijā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" par vienu pakāpi paaugstināja Latvijas novērtējumu ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā, kas liecina, ka salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvija arī turpmāk varētu būt investoriem pievilcīga izvēles iespēja, vērtē Latvijas Bankas ekonomiste.

Kapitāla kontā maijā veidojās neliels negatīvs saldo 0,3 miljonu latu apmērā. Tomēr, tā kā ir atjaunoti kopš janvāra apturētie ES fondu maksājumi, sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos, saņemot gan iekavētos, gan jaunos fondu maksājumus, līdzekļu ieplūdes kapitāla kontā būs nozīmīgākas.

Līdzšinējie dati liecina, ka Latvijai ir izdevies saglabāt stabilu izaugsmi un noturīgas eksporta tirgus daļas arī laikā, kad atsevišķās Eiropas valstīs joprojām valda neskaidrība par turpmāko attīstību. Tāpēc sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos un 2012.gadā kopumā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo saglabāsies neliels, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste.