Duka skaidro, ka pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.
"Maize ir pamatprodukts, kas ir katrā mājā, katrā ģimenē, katrā ēdienreizē kā stabila vērtība. Maize sniedz sāta sajūtu un nodrošina ar ikdienā nepieciešamajām uzturvielām. Tas ir pamatēdiens. Ja cena pieaugs tikpat strauji kā tās ražošanas izmaksas, vai maize nekļūs par luksus preci? Vai mūsu valsts var to atļauties?" komentē LMB izpilddirektore Duka.
LMB uzskata, ka šobrīd vēl ir iespēja rast risinājumus, kas būtu atbalsts visiem - gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem. Viens no šādiem efektīviem instrumentiem, kas ir valdības un likumdevēju rokās, ir PVN samazināšana vai pat atcelšana pārtikai, ko izmanto daudzas Eiropas valstis. Daudzviet jau līdz šim bija samazinātais PVN pārtikai, bet šobrīd vairākas valstis, piemēram Polija, Vācija, plāno vēl vairāk samazināt PVN - vismaz uz laiku, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem veiksmīgāk pārvarēt krīzi, kamēr rastu jaunus risinājumus. Piemēram, Francijā pat mēģina noteikt maksimālo cenu maizei.
"Mūsuprāt, ir jādod iespēja cilvēkiem no ģimenes budžeta pēc iespējas samazināt izmaksas pamatpakalpojumiem un pamatproduktiem. Pieļaujam, ka finansiālā situācija mājsaimniecībās ļoti drīz būs kritiska - mēs vēl nezinām, vai šoziem cilvēki spēs samaksāt par mājokli, par elektrību, gāzi un apkuri. Un vai pēc rēķinu apmaksas viņiem paliks pāri līdzekļi maizītei? Arī uzņēmumiem palielinās produktu ražošanas izmaksas un diezgan grūti paredzēt, kas vēl notiks līdz gada beigām," norāda SIA "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.
"Ja cilvēks nebūs pilnvērtīgi paēdis - kā var cerēt, ka viņš būs vesels un spēs strādāt vai mācīties? Jo īpaši svarīgi tas šobrīd, kad ikvienam pastāv risks ilgstošai saslimšanai. Maize nav un nedrīkst kļūt par luksus preci, kas pieejama vien turīgākajai iedzīvotāju daļai. Maize ir sātīgs un veselīgs produkts, kas nepieciešams ikdienā ikvienam - jo tās sastāvā esošās vērtīgās uzturvielas svarīgi saņemt visām vecuma grupām. Tas palīdz uzturēt spēku, enerģiju un spēju pretoties saslimšanām," saka SIA "Lāči" saimnieks Normunds Skauģis.
Biedrībā norāda, ka lai garantētu godprātīgu PVN piemērošanu, iespējams noslēgt memorandu - vienošanos ar tirdzniecības tīkliem un veikaliem. Tāpat arī, lai izvairītos no domstarpībām, iespējams definēt tās produktu kategorijas, uz kurām samazinātais PVN ir attiecināms.
Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana maizes produktiem samazinātu tiem cenu vismaz par 15% un sagaidāms, ka palielinātu to noietu.
Diskusijas par PVN samazināšanu pārtikai jau turpinās vairākus gadus, iniciatīvas par PVN samazināšanu pārtikai iesniegušas gan ražotāju apvienības, gan tirgotāji, apņemoties būt godīgiem PVN maksātājiem. Iniciatīvas tika aktīvi atbalstītas arī iedzīvotāju vidū pat tad kad krīzes vēl nebija, tomēr tikai vienreiz panākta sapratne no likumdevēju un valdības puses - ieviešot samazinājumu PVN vietējas izcelsmes dārzeņiem. 2018.gadā Latvija samazināja PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem uz trīs gadu periodu. LLU zinātnieki savā pētījumā pārliecinājās, ka šāds lēmums samazinājis minēto produktu cenas veikalos par 11,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
