Foto: AFI

Ja netiks pagarināti ilgtermiņa līgumi par apaļkoksnes piegādi, daudziem uzņēmumiem būs jāpārtrauc darbība, ceturtdien preses konferencē norādīja vairāku mežistrādes uzņēmumu vadītāji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Zemkopības ministrijas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa ilgtermiņa ietekmes izvērtējums ir tendenciozs un nepārliecinošs, uzskata mežistrādes uzņēmumu pārstāvji.

Četru Latvijas mežizstrādes uzņēmumu - SIA "Bērzkalni", SIA "GRK", SIA "Latsin" un SIA "Žīguru MRS" - vadītāji norādīja, ka, nepagarinot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus ar VAS "Latvijas valsts meži", daudzi uzņēmumi nespēs pastāvēt.

Pēc mežizstrādes uzņēmumu vadītāju teiktā, šogad un nākamgad ilgtermiņa līgumi beidzas apmēram 200 mežizstrādes uzņēmumiem, kas atrodas Latvijā. Šā iemesla dēļ uzņēmumiem, visticamāk, būtu jāatlaiž no darba aptuveni 3000 darbinieku, kas radītu sociālo spriedzi. Lai darbiniekiem izmaksātu atlaišanas kompensācijas, uzņēmumiem būtu nepieciešami ap 100 000 latu, kas veido aptuveni piekto daļu no viņu īpašumiem. Tas savukārt padarītu neiespējamu šo uzņēmumu turpmāko darbību.

Mežistrādes uzņēmumu vadītāji norāda, ka viņi "Latvijas valsts mežu" rīkotajos konkursos nespēj konkurēt ar uzņēmumiem, kuri piedāvā slēgt līgumus par dempinga cenām. Viņuprāt, tā ir negodīga konkurence.

Savukārt Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) uzskata, ka ilgtermiņa līgumi ir valstij neizdevīgi un tie pilnīgi noteikti netiks slēgti no jauna un arī pašreizējie pagarināti netiks.

"Valsts no ilgtermiņa mežizstrādes līgumos iegūtās koksnes joprojām iegūst niecīgus ieņēmumus, savukārt nozares tirgū šo līgumu turētāji ir nostādīti ārpus konkurences, tādējādi kropļojot tirgu. Tāpēc jauni ilgtermiņa mežizstrādes līgumi netiks slēgti, bet esošie netiks pagarināti," norāda Roze.

"Ir skaidrs, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem neinteresē apaļkoku piegāžu modeļa attīstība, jo šis modelis nodrošina godīgu konkurenci un brīvu tirgu, kas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem galīgi nav izdevīgi, jo nav iespējams "par sviestmaizi" iegūt valsts mežā izaugušo koksni," sacīja Roze.

Pēc ministra domām, pārāk ilgi ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētāji valsts mežos izaugušo koksni ieguvuši īpašos "siltumnīcas apstākļos".

"Jūtot, ka šo valstij un sabiedrībai galēji neizdevīgo līgumu termiņi iet uz beigām, ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētāji sākuši izmisīgu cīņu par zaudēto pozīciju atgūšanu, par privilēģiju saglabāšanu, lai, neieguldot līdzekļus savu uzņēmumu attīstībā un racionālu saimniekošanas metožu ieviešanā, varētu arī turpmāk par smieklīgi zemām cenām iegūt valsts mežā izaugušo koksni, tādējādi parazitējot uz valsts un sabiedrības rēķina," sacīja ministrs.

Savukārt mežistrādes nozares pārstāvji noraidīja viņiem adresētos pārmetumus, sakot, ka viņus nevar uzskatīt par tādiem, kas dzīvojuši " uz lēto resursu rēķina". Lielākā daļa iegūto līdzekļu ieguldīti tehnikas iegādē un uzlabošanā. Savukārt gadījumā, ja mežu darbos netiktu vairs izmantota vienkāršā tehnika, piemēram, rokas zāģis, daudziem strādniekiem nāktos zaudēt darbu.

Jau šā gada 11.augustā sešu Latvijas mežizstrādes uzņēmumu vadītāji nosūtīja zemkopības ministram atklāto vēstuli.

Tajā tika izteikts lūgums ātrāk iesniegt izvērtējumu par valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļu ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Taču, kā uzskata mežistrādes uzņēmumu pārstāvji, izvērtējuma sagatavošanas procedūra bija necaurredzama un bez padziļinātas izvērtēšanas, neiesaistot diskusijās daudzus nozares dalībniekus - mežizstrādes uzņēmumu vadītājus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form