Ziemeļvalstu enerģijas birža "Nord Pool Spot" ("Nord Pool") sola darīt visu iespējamo, lai izveidotu Latvijas apgabalu līdz šā gada beigām.
To intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica "Nord Pool" pārdošanas direktors Krievijā un Baltijas valstīs Hando Saters.
Viņš norādīja, ka tas ir ļoti svarīgi Baltijas valstu tirgum. Lietuvas cenu apgabalu plānots atvērt jūnijā, un tirgum nebūtu labi, ja starp Igauniju, kas ir labi savienota ar Ziemeļvalstu tirgiem, vēl paliktu Latvija, bet Lietuva veidotos kā nošķirta sala, norādīja Saters.
"Mūsu interesēs ir atvērt Latvijas apgabalu pēc iespējas ātrāk, taču ir jāizpilda nepieciešamie nosacījumi," teica "Nord Pool" pārstāvis.
Viņš pauda viedokli, ka Latvijā šajā ziņā ir vērojams nozīmīgs progress. Pagājušajā gadā tika veiktas nepieciešamās izmaiņas likumos, bet no šā gada sākuma par sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īpašnieku kļuvusi Finanšu ministrija, līdz ar to viņi ir atsaistīti no juridiskā viedokļa.
"Vispirms viņiem jāiesniedz dokumentu pakete vietējam regulatoram. Cik zinām, dokumenti iesniegti martā. Pēc tam būs vajadzīga Eiropas Komisijas (EK) sertifikācija, kas mums ir svarīgākais nosacījums. Optimistiski varam cerēt, ka līdz rudenim tā tiks pabeigta," teica Saters.
Lai gan saskaņā ar nosacījumiem "Nord Pool" par jauna apgabala izveidi jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš, viņš teica, ka paralēli notiks sagatavošanās darbi ar AST. Nekāds laika termiņš patlaban nav noteikts, bet jautājums par šo gadu arī nav aizvērts.
"Varam sākt sagatavošanos, taču laiks, kad paziņosim par apgabala izveidi, atkarīgs no sagatavošanās progresa. Jābūt drošiem, ka varam atvērt šo apgabalu," teica Saters.
Vaicāts, kāds Latvijas uzņēmumiem ir ieguvums no šāda Latvijas apgabala, viņš norādīja, ka būs vietējā, Latvijas elektrības cena katrai stundai. To varēs izmantot kā references cenu daudzām lietām - finanšu tirgiem, kā arī noslēgtajiem darījumiem. "Šīs cenas ir caurspīdīgas un uzticamas. Garantējam arī, ka visiem tirgus dalībniekiem būs vienāda informācija," piebilda biržas pārstāvis.
Lai gan piekļuve "Nord Pool", pēc viņa teiktā, ir iespējama visiem un birža cenas barjeru turēt pēc iespējas zemāku, viņš atzina, ka maziem vai ļoti maziem patērētājiem nav jēgas darboties biržā. Tomēr, ja viņi ekonomiski saprot, ka tam nav jēgas, bet vēlas tomēr pirkt elektrību, balstoties uz biržas cenām, viņi var izvēlēties kādu no brokeriem un piesaistīt cenu vietējai "spot" jeb tūlītējo darījumu cenai, skaidroja Saters.
"Nord Pool Spot" ir Ziemeļvalstu enerģijas birža, kas darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā. 2010.gadā kopā ar "NASDAQ OMX Commodities" izveidots enerģijas tirgus Lielbritānijā "N2EX". Kopumā biržā ir pārstāvētas 350 kompānijas no 20 valstīm. 2011.gadā grupas apgrozījums bija 316 teravatstundas.
"Nord Pool Spot" īpašnieki ir Ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatori - "Statnett", "Svenska Kraftnot", "Fingrid" un "Energinet.dk".
Igaunijas "Nord Pool" apgabals darbību sāka 2010.gadā, savukārt Lietuvā ir sava birža "Baltpool". Plānots, ka Lietuvas "Nord Pool" apgabals darbu sāks šogad jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
