Pandēmija piespiedusi atgriezties Latvijā – izrādās, te ir 'tīri forši' dzīvot
Foto: LETA

Jānis Kreilis, uzņēmuma "Your Move" līdzdibinātājs un vadītājs: "Uz šo krīzi vajag skatīties arī kā uz iespēju, un mūsu uzdevums būtu pozicionēt Latviju kā talantu galamērķa valsti, kā valsti ar daudzām iespējām." Ar Jāni par darba iespējām Latvijā runājām divas reizes, jo sākotnējā intervija bija gatava publicēšanai tieši laikā, kad pasauli strauji pārņēma Covid-19 izraisītā pandēmija, un mēs sākām dzīvot "Paliec mājās" apstākļos. Šobrīd Latvijā un citās valstīs pamazām tiek atcelti ierobežojumi, cilvēki vismaz daļēji var atgriezties darba dzīvē, un jautājums par darba meklējumiem un darba piedāvājumiem ir aktuālāks kā jebkad.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāni, runājam laikā, kad Latvijā pamazām cilvēki atgriežas darba dzīvē. Kāda situācija pašlaik ir Latvijas darba tirgū – vai cilvēki meklē darbu, vai tas jau tiek piedāvāts? Kādas ir tavas prognozes?

Pašlaik par kopējo situāciju varu teikt, ka tas ir "neliels haoss". Vēl joprojām ir veselas nozares, kas ir dīkstāvē, kas ir smagi cietušas no tā, ka darba apjoms ir strauji un krasi krities. Tajā pašā laikā ir nozares, kam šobrīd ir "pļaujas laiks", piemēram, IT nozare, un tās ļoti meklē darbiniekus. Protams, ir jautājums, vai ir iespējams darbaspēkam pārplūst no vienas nozares uz citu.

Darba devēji arī tajās nozarēs, kas nav krīzes skartas, šobrīd nedaudz iepauzē, nogaida, kā situācija attīstīsies. Ja runājam par darba meklētājiem, tad ir līdzīga tendence – cilvēki nogaida, daļa neko savā darba dzīvē negrib mainīt. Tomēr Latvijā tagad ir atbrīvojies darba spēks, kas iepriekš vispār nebija pieejams, tāpēc uzņēmumiem, kas gatavi ņemt jaunus darbiniekus, būtu viegli izvēlēties.

Kad mēs atgriezīsimies normālās darba dzīves sliedēs, ir grūti pateikt. Tas ir atkarīgs no tā, kā atveseļosies vietējā Latvijas un Baltijas reģiona ekonomika. Latvija kā eksportētājvalsts ir ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas tendencēm. Ja ekonomika stagnē Rietumeiropā, ASV un citur, tad arī mūsu izaugsme būs lēnāka. Tomēr ir pozitīvi pirmie signāli par ekonomikas atjaunošanu Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, Baltijā.

Kāds noskaņojums valda sabiedrībā attiecībā par atgriešanos darbā?

Cilvēki, protams, ir noguruši no sēdēšanas mājās. Tomēr, iespējams, darba vide pēc pandēmijas būs izmainījusies – daudz izplatītāks kļūs attālinātais darbs un darbs no mājām. Ja iepriekš kompānijas attālināto darbu reti redzēja kā līdzvērtīgu darbam birojā, tad tagad, kad esam bijuši spiesti adaptēties darbam attālināti, tas ir mainījies. Arī daudzi darbinieki labprāt turpinātu strādāt galvenokārt no mājām, vai arī jauktā māju un biroja darba režīmā. Iespējams, redzēsim daudz mazāku pieprasījumu pēc lieliem birojiem, darba vide kļūs elastīgāka un liela daļa darbinieku strādās attālināti, piemēram, birojs ir Rīgā, bet darbinieks atrodas un strādā Liepājā.

Pandēmijas sākumā daudzi cilvēki, kas parasti dzīvo un strādā ārvalstīs, atgriezās Latvijā. Vai viņi atgriezīsies savās mītnes zemēs, vai varbūt mēģinās atrast darbu Latvijā?

Man tieši šodien bija saruna ar paziņu, kas vīrusa dēļ atgriezās Latvijā, un tagad skatās, ka te ir "tīri forši" dzīvot, un – ko te varētu darīt! Protams, ir grūti pateikt, jo tas viss ir ļoti individuāli – ir cilvēki, kas atbraukuši uz Latviju tikai "pārziemot", bet ir cilvēki, kas ir atvērti idejai palikt, ja ir darbs.

Kā šobrīd klājas "Your Move" mājas lapai? Kāds ir apmeklējums?

Apmeklējums ir samazinājies, bet interese ir saglabājusies. Visā darba tirgū, kā jau minēju, vērojama "iepauzēšana". Turpinās apmeklējumi no darba meklētājiem, kas potenciāli vēlētos atgriezties Latvijā. Vēl par agru, lai redzētu, kā darba tirgus reāli attīstīsies.

Pandēmija piespiedusi atgriezties Latvijā – izrādās, te ir 'tīri forši' dzīvot
Foto: Privātais arhīvs

Kreilis konferencē "TEDx Riga-19".

Vai ir iespējams, ka darba tirgus varētu ātri un veiksmīgi atveseļoties?

Šobrīd izskatās, ka krīzi esam pārcietuši veiksmīgāk par citām valstīm daudzos līmeņos. Domāju, ka uz šo krīzi vajag skatīties arī kā uz iespēju, un valdības uzdevums būtu pozicionēt Latviju kā talantu galamērķa valsti, kā valsti ar daudzām iespējām. Attālinātais darbs paliks par normu, un tā pat varētu būt izdevība aicināt cilvēkus no citām valstīm dzīvot Latvijā. Protams, var būt arī cits scenārijs, ja ar šo krīzi turpmāk netiekam veiksmīgi galā, tad varētu redzēt jaunu emigrācijas vilni. Mums jau viena mācība bija 2008./ 2009.gadā, un es ceru, ka mēs visi strādāsim, lai tas neatkārtotos.

Jāni, kāda ir tava līdzšinējā dzīves un darba pieredze, un kā tā noveda pie platformas "Your Move" izveidošanas?

Esmu dzimis un audzis rīdzinieks, pēc vidusskolas man bija iespēja pieteikties studijām ASV, un rezultātā aizbraucu studēt Starptautisko attiecību programmā Pensilvānijas universitātē Filadelfijā. Pēc universitātes beigšanas sāku domāt par darba meklējumiem, arī par atgriešanos Latvijā. Jau braucot uz ASV studēt, man bija doma atgriezties, un, kaut arī labi jūtos Amerikā un varu iekļauties arī citur, tomēr nekad neesmu gribējis nekur tā īsti iedzīvoties un iesakņoties.

Man tika piedāvāts darbs naftas un dabas gāzes industrijai veltītā izdevumā, kā tirgus izpētes speciālistam un projektu vadītājam. Tā bija ļoti interesanta pieredze, jo kompānijas galvenie biroji atradās Dubaijā un Stambulā, un mūsu projektu komanda tika sūtīta uz dažādām valstīm, un es ilgu laiku pavadīju Āfrikas kontinentā. Pēc trīs darbā pavadītiem gadiem man bija skaidrs, ka braucu atpakaļ uz Latviju, bet vēl "prasās" iegūt maģistra grādu. Mani uzņēma Kolumbijas universitātē, kur saņēmu gan universitātes stipendiju, gan arī Baltijas-Amerikas brīvības fonda stipendiju. Studējot maģistra programmā, sāku papildus ņemt kursus par privāto uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumu attīstību. Zināju, ka atgriežoties Latvijā, gribu uzsākt savu uzņēmumu.

Vai, atgriežoties Latvijā 2016. gadā, tev jau bija skaidra vīzija, ko tu darīsi, kādu uzņēmumu veidosi?

Man bija doma, ka es gribu radīt kaut ko savu, bet, kas tas būs – to es īsti vēl nezināju. ASV biju iesācis strādāt nelielā jaunuzņēmumā un atgriežoties varēju turpināt darbu attālināti. Tas man palīdzēja "mierīgi" ienākt Latvijas vidē un apskatīties, kas šeit notiek, iepazīties ar cilvēkiem. Migrācijas tēma mani ļoti uzrunāja: es pats biju bijis prom, pa to laiku Latvija bija pārdzīvojusi krīzi, visi šie izceļojušie cilvēki, arī vairāki mani bijušie klasesbiedri... Radās vēlēšanās daudzus no viņiem atsaukt atpakaļ. Redzēju, ka uzņēmumi attīstās, cilvēki var veidot "foršas" karjeras. Satiekot cilvēkus, kas strādāja ārzemēs, dzirdēju atziņas, ka darbs un viss cits jau ir labi, tomēr prieks būt mājās. Tas bija pretrunā ar bieži dzirdamo "čīkstēšanu", ka valstī viss ir slikti, naudas nav utt. Tajā laikā Pasaules brīvo latviešu apvienībā strādāja Ilze Garoza, kas arī gribēja savest kopā jaunus cilvēkus ar ārvalstu pieredzi, un sarunā ar viņu nolēmām veidot šādu interesentu kopā sanākšanas pasākumu "Ar pasaules pieredzi Latvijā".

Kā sabiedriskā pieredze un kustība "Ar pasaules pieredzi Latvijā" galu galā noveda pie uzņēmuma "Your Move"?

Mums radās daudz sekotāju sociālajos tīklos, un mūs sāka uzrunāt Latvijas uzņēmumi, kam bija vakances un kas meklēja darbiniekus. Tas bija viens impulss. Otrs – sarunās ar Eiropas latviešu kopienas pārstāvjiem secinājām, ka ārpus Latvijas ir cilvēki, kas vēlētos atgriezties, bet meklē sev piemērotu labu darbu. Tajā brīdī radās ideja par "Your Move", un uzņēmumu nodibinājām 2018. gada sākumā.

Paldies par šo interesanto atskatu uzņēmuma tapšanā! Darba platforma "Your Move" ir domāta profesionāliem cilvēkiem kā ārvalstīs, tā Latvijā, kas meklē darbu Latvijā bāzētos uzņēmumos. Kas ir jūsu klienti kā no darba devēju, tā darba meklētāju puses?

Mūsu "maksājošais klients" ir uzņēmumi, kas meklē darbiniekus. Uzņēmumi, kurus pārstāvam savā platformā, pārsvarā ir angliski runājošās ekonomikas daļa – jaunuzņēmumi, kas savu produktu piedāvā visā pasaulē, Latvijas lielie uzņēmumi, kas eksportē starptautiskajā tirgū, un lielo pasaules korporāciju Latvijas filiāles. Vakances, kuras piedāvājam, ir ar algu vismaz 1000 eiro neto (pēc nodokļu nomaksas) vai arī, ar izņēmumiem, 1000 eiro bruto – sākuma līmenim. Šībrīža pandēmijas laikā gan algu diapazons var būt plašāks. Skatāmies, lai uzņēmumos būtu likumīgi izmaksātas algas, lai būtu laba darba vide, "rietumnieciska" izpratne par darba kultūru uzņēmumā – lai cilvēki, kas nāk ar starptautisku pieredzi, varētu iejusties un noderētu šādā kompānijā. Esam strādājuši ar visdažādāko profilu uzņēmumiem un ražotnēm.

Savukārt darba meklētāju pusē esam spējuši vairāk uzrunāt tieši kvalificēto darba spēku. Apmēram puse no mūsu auditorijas ir jauni profesionāļi vecumā no 24 līdz 35 gadiem, apmēram puse apmeklējumu nāk no ārzemēm: Skandināvijas, Vācijas, Lielbritānijas, Dānijas, nedaudz arī ASV. Mūsu klienti labi zina valodas, it īpaši angļu valodu, izplatīta arī krievu valoda, vācu, franču, skandināvu valstu valodas. Cilvēki meklē dažādas pozīcijas – no vadītājiem līdz iesācēja līmeņa darbiem.

Vai cilvēki meklē darbu jūsu platformā, lai atgrieztos Latvijā?

Ja runājam par migrāciju, tad ir trīs grupas – remigranti, kas atgriežas Latvijā, ārvalstnieki, kas saistīti ar viņiem – vīri, sievas, partneri, ir arī nedaudz ārzemnieki, ka paši grib pārcelties uz Latviju dažādu iemeslu dēļ. Otra puse ir vietējie profesionāļi, kuri dzīvo Latvijā, bet viņiem bieži vien ir bijusi kāda starptautiska pieredze iepriekš.

Cik pazīstama "Your Move" platforma ir uzņēmēju vidū?

Šajos pāris gados, kopš "Your Move" darbojas, esam satikušies un uzrunājuši pāri par diviem simtiem uzņēmumu. Mums ir 30-40 pastāvīgie klienti, un šis loks visu laiku paplašinās. Protams, ne visu laiku uzņēmumiem vajadzīgi darbinieki, pieprasījums mainās.

Pandēmija piespiedusi atgriezties Latvijā – izrādās, te ir 'tīri forši' dzīvot
Foto: Privātais arhīvs

Kreilis festivālā "Laba daba" grupas "ChoirUp" sastāvā.

Vai varat "noķert" arī jūsu platformas "veiksmes stāstus", kad darba meklētājs un darba devējs laimīgi ir atraduši viens otru?

Mūsu uzņēmums piedāvā arī personāla atlases pakalpojumus. Tajos gadījumos tiešām varam uzzināt, kā kandidātam ir veicies, iekārtojoties darbā. Mēs arī cenšamies būt ciešā kontaktā ar uzņēmumiem un uzzināt, vai ir pieņemti darbinieki, kas pieteikušies ar mūsu palīdzību. Bet, protams, jāņem vērā personas datu konfidencialitāte.

Ja runājam par gadījumiem, kad esam veikuši personāla atlases darbu un veiksmīgi iekārtojuši darbā cilvēkus no ārzemēm, mums ir apmēram trīsdesmit "veiksmes stāsti" un apmēram tikpat veiksmīgi "vietējie" darba meklētāji.

Ja mums jautā vispārēju informāciju par darba tirgu Latvijā, mēs to sniedzam. Ja kādam vajadzīgs padziļināts personāla konsultanta padoms, par nelielu maksu nodrošinām arī to. Šad tad cilvēkiem gadās arī jautājumi par sadzīvi, par pārcelšanos. Ja varam, palīdzam paši, ja ne – novirzām cilvēku pie remigrācijas koordinatoriem.

Uzreiz jāsaka, ka ne katram cilvēkam, kas platformā izveidojis profilu, mums pretī ir darba piedāvājums, jo vakanču iespējas vēl nav tik lielas. Bet, ja profils ir izveidots, tas vienmēr ir uz mūsu "radara" – līdzko ienāk kāds jauns darba pieprasījums, mēs ejam cauri datu bāzei un skatāmies, kam šis pieprasījums varētu būt interesants.

Runājot par cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, kāda ir viņu motivācija un ko viņi sagaida atgriežoties?

Lielākā daļa cilvēku, kas vēlas atgriezties Latvijā, dara to emocionālu iemeslu vadīti: ilgas pēc mājām, aug bērni un gribas, lai viņi aug Latvijā, gribas pie ģimenes, draugiem un vecākiem. Tad rodas jautājums: "Gribas mājās, bet vai es to varu izdarīt?". Cilvēki grib saprast, vai Latvijā var dzīvot tā, kā viņi to vēlas, un tad parādās jautājums par darbu. Mūsu klienti ir profesionāļi, mēs neesam saskārušies ar cilvēkiem, kam vajadzīga sociālā palīdzība, kam aktuāli jautājumi par pensijām vai bezdarbnieka pabalstu.

Darba sākumā sastapāmies ar problēmu, ka nekur nebija norādīts algu līmenis, bet to cilvēki grib zināt. Tagad mūsu darbu ļoti atvieglo pieņemtais likums, ka ir jānorāda iespējamais algas apjoms. To tiešām visi darba meklētāji ļoti novērtē, un prieks, ka šīs likuma izmaiņas pieņēma.

Kādi ir "īsto ārzemnieku" jautājumi vai varbūt bažas un arī vēlmes par dzīvi Latvijā?

Lielākais jautājums ir par valodu – vai Latvijā var kaut ko darīt bez latviešu valodas, un otrs – vai ir darba iespējas, kur cilvēks varētu būt noderīgs un iedzīvoties, vai viņš tiks novērtēts.

Darba iespējas ir, bet mēs brīdinām, ka bez latviešu valodas sociālo iespēju loks ir sašaurināts, un iedzīvošanās paņems ilgāku laiku. Tālāk šis stāsts noved pie jautājuma par ārzemnieku integrāciju – kā iekļaut šo cilvēku sabiedrībā, lai viņš justos kā savējais. Ar šo jautājumu vairāk esmu saskāries biedrībā "Ar pasaules pieredzi Latvijā", un zinu, ka ar darbā iekārtošanu pārcelšanās stāsts vēl nebeidzas.

Kā tu raksturotu potenciālajiem darba meklētājiem Latvijas darba tirgu?

Neraugoties uz vīrusu, visvairāk darbinieku trūkst tieši IT jomā, un šeit maksā arī vislielākās algas. Pirms krīzes speciālistu trūka visās jomās – ar skandināvu valodu zināšanām, mārketinga speciālistu; šobrīd iespēju ir mazāk, jo uzņēmumi nedaudz nogaida ekonomiskās situācijas stabilizēšanos. Bet uzņēmumi arī meklē atbildīgus, gudrus, izglītotus, spējīgus cilvēkus, kas var pierādīt, ka var būt noderīgi. Šādiem darbiniekiem uzņēmumi gatavi maksāt Latvijas apstākļiem ļoti pieklājīgas algas. Sašaurinās pieprasījums pēc vadītājiem, kas tikai "vada" un paši komandā neko īsti nedara, šajā līmenī mazliet ir pārprodukcija un vērojama konkurence. Priekšroka ir kandidātiem, kas pārvalda angļu valodu.

Vai apsverat domu sākt piedāvāt darba iespējas arī mazāk kvalificētās jomās?

Mēs par to esam domājuši, un šad tad esam arī eksperimentējuši. Mums nesen bija sludinājums par noliktavas darbiniekiem. Ja mēs redzam, ka ir gan interese, gan piedāvājums dažādiem darbiem, tad kāpēc ne? No otras puses, mums ir svarīgi atrast uzņēmumus, kas arī mazāk kvalificētu darbu atalgo korekti – ar labiem darba apstākļiem, savlaicīgi izmaksātu atalgojumu, bez "aplokšņu algām". Šajā segmentā problēmas ir lielākas, tāpēc mēs uz to skatāmies un pētām iespējas paplašināt mūsu darba piedāvājumus.

Tātad jums ir svarīgi, lai jūs varat uzticēties uzņēmumam, darba devējam?

Jā, tas mums ir svarīgi, jo Latvijas darba vide ir ļoti slāņaina – mums ir pasaules līmeņa uzņēmumi, kur pat birojā ienākot, grūti pateikt, vai esi šeit vai Londonā vai Ņujorkā. Bet ir ļoti daudz uzņēmumu, kur vēl jūt "postpadomisku" vidi. Mēs gribam, lai mūsu zīmols saistās ar labiem uzņēmumiem, kas rūpējas par saviem cilvēkiem.

Vai jums ir kāda sadarbība ar valdības struktūrām, varbūt remigrācijas plāna īstenotājiem?

Esam saņēmuši labklājības ministrijas un Finanšu institūcijas "Altum" Sociālās uzņēmējdarbības grantu. Mūsu platformu pazīst Ārlietu ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Diasporas konsultatīvajā padomē un citās valsts institūcijās. Turpinām sadarboties ar biedrību "Ar pasaules pieredzi Latvijā". Mums noteikti ir morāls atbalsts no šīm struktūrām.

Kādas izmaiņas darba tirgū un darba platformā "Your Move" būs vērojamas turpmāk, pārvarot Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi? Sarunu ar Jāni Kreili atkal turpināsim 2020. gada nogalē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Altum ASV Darba intervija Darba samaksa Migrācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form