Šā gada 10. jūnijā darbu sāks kultūrtelpas “Hanzas Perons” vasaras sezonas brīvdabas filiāle – “Vasaras perons”.

"Kaut kādā ziņā tā ir atbilde Covid-19," stāsta "Hanzas perons" direktore Ieva Irbina. Pie projekta "Hanzas perona" komanda sākusi strādāt ziemā, kad nebija skaidrības, vai un kad varētu notikt pasākumi iekštelpās. Tajā pašā laikā iekštelpu izmantošanai tomēr ir sezonāls raksturs, pasākumi tur parasti notiek rudenī, ziemā, pavasarī, bet vasarā tie lielākoties tiek organizēti ārā.

"Tā kā pilnvērtīgi neesam strādājuši kopš pagājušā gada marta, būt dīkstāvē vēl dažus mēnešus likās pārāk grūts uzdevums, tāpēc ar komandu sākām meklēt idejas, kā varētu strādāt pašreizējo prasību un atļauju ietvaros," atzīst Irbina. Jau iepriekš bijusi doma, ka "Hanzas perona" priekšpuses skvēru varētu izmantot vairāk, ka pasākumu norises vieta varētu būt ne tikai ēkas iekšpuse, bet arī tās ārpuse. "Uzrunājām arhitektu, starptautisku balvu ieguvēju Didzi Jaunzemu, kopā domājām, kas varētu būt," viņa turpina.

Rezultātā ir tapis risinājums, kurš paredz, ka priekšpuses laukuma ikdienas funkcija ir terase, kur cilvēki varēs baudīt garšīgu ēdienu. To piedāvās restorāns "Barents" – tā šefpavāri ir radījuši īpašu ēdienkarti šai vietai. Ēdiena kvalitāte kā augstas raudzes restorānam attiecīgi būs augsta, taču "cenu ziņā noejam stipri uz leju, lai būtu apmeklētājiem draudzīgi," stāsta Irbina. Un, tiklīdz drīkstēs rīkot pasākumus, kultūrvieta sāks tos piedāvāt. Pašlaik tiek veidota programma. "Hanzas personam šis ir brīnišķīgs situācijas risinājums. Varam turpināt darbību, varam būt epidemioloģiski droši, radīt atbilstošu vidi. Tas bija mūsu mērķis," atzīst "Hanzas perona" vadītāja.

Investīciju apjoms netiek atklāts. "Vēl tos mēģinām sarēķināt," nosaka Irbina.

Vaicāta, kāds "Hanzas peronam" bijis pandēmijas laiks un negūtie ieņēmumi, viņa skaidro, ka konkrētāk var runāt par pagājušā gada pirmo pusi, kad pasākumi bija saplānoti. Kad martā tika paziņots, ka tie turpmāk nenotiks, bija tendence tos pārcelt mēnesi vai divus uz priekšu. Nebija pārliecības, cik ilgi pandēmija būs, pie kādiem nosacījumiem varēs darboties. Vasaras vidū, kad atkal varēja notikt pasākumi gan ārā, gan iekšā, parādījās ieceres attiecībā uz pagājušā gada rudeni. Taču, sākoties otrajam vilnim, ierobežojumiem, rīkotāji vairs nesteidzās ar konkrētu ieceru īstenošanu.Ppasākumu gatavošana ir ļoti lēna un rezervēta, atzīst Irbina.

"Lai pārdzīvotu rudeni un ziemu, kopā ar partneriem, tehniskajām kompānijām ("GaCo", "No limit", "VPT Grupa") izveidojām digitālo studiju, kuru regulāri izmanto tie, kuriem nepieciešams nodrošināt attālinātus pasākumus," viņa atklāj, piebilstot, ka tas ir šā brīža ritms, līdz būs atļauti klātienes pasākumi.

"Hanzas perons" ir strādājis pie tā, lai varētu uzņemt tos apmeklētājus, kuriem būs tā saucamie digitālie sertifikāti, kuri apliecinās, ka cilvēks ir vakcinējies, izslimojis Covid-19. Tajā jau šonedēļ tiks īstenots viens no pilotprojektiem (atbalsta Veselības ministrija un Kultūras ministrija), kur tiks testēta sistēma un risinājumi, kā arī gaidāmie publisko pasākumu atvieglojumi.

"Hanzas perons – agrākā dzelzceļa noliktavas ēka Rīgā, kuru sākotnēji bija plānots nojaukt. 2019. gadā tā atdzima kā koncertzāle un vieta pasākumiem. Ēkas projektēšanā, būvniecībā, būvdarbu uzraudzībā un citos svarīgos darbos bija iesaistīti 60 sadarbības partneri, Latvijas uzņēmumi, un tajā investēti vairāk nekā 11 miljoni eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!