Pārtrauc līgumu ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas būvnieku, 'ReRe būve' draud ar tiesu
Foto: Ansis Starks

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izlēmis apturēt projekta virzību, pārtraucot līgumu ar būvnieku pilnsabiedrību "RERE būve 1", portālu "Delfi" informēja "RERE būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

Projektā "konstruktīvas sadarbības vietā" VNĪ izlēmis apturēt projekta virzību, būtībā vainojot būvnieku tehniskā projekta kļūdās, ko izstrādājis SIA "Zaigas Gailes birojs" uzsver "RERE būve" pārstāvis.

VNĪ pārstāve Maija Trikule-Pleša portālam "Delfi"apstiprināja, ka uzņēmums ir otrdien uzteicis līgumu būvniekam. Vairāk par notikušo un iemesliem tika skaidrots jau iepriekš sasauktajā preses konferencē trešdien, kurā bija paredzējuši piedalīties VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, VNĪ valdes locekles Kitija Gruškevica un Sigita Janvāre, JRT rekonstrukcijas projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile.

Tomēr vēl pirms preses konferences, VNĪ portālu "Delfi" informēja, ka, pamatojoties uz JRT būvniecības gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, VNĪ aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt pilnsabiedrības "RERE būve 1" piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību, vērtējot iespējamo sertifikāta atņemšanu.

VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica inormēja, ka JRT pārbūvē konstatēti tādi pārkāpumi, kā nepienācīga projekta dokumentācijas izpēte pirms būvdarbu uzsākšanas, nepatiesu apliecinājumu sniegšana pasūtītājam, būtiski pārkāpumi darbu izpildē drošības jautājumos, kā arī nepamatotu līguma izpildes termiņu kavējumi.

"VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību ne tikai par VNĪ īstenoto sabiedrībai nozīmīgo projektu gaitu, bet vienlaikus mēs uzskatām par pienākumu vērst būvniecības nozares atbildīgo organizāciju pārstāvju uzmanību uz bezatbildīgām būvniecības praksēm. Tādēļ, pārstāvot sabiedrības intereses, lai izskaustu šādus gadījumus nākotnē, vēršamies pie būvniecībā atbildīgajām iestādēm, aicinot izvērtēt iespēju liegt šādiem speciālistiem turpināt darbu un startēt publiskajos iepirkumos, " norāda Gruškevica.

Savukārt būvnieks uzskata VNĪ līguma uzteikumu par pilnībā nepamatotu. Uzteikuma neatsaukšanas gadījumā būvnieks vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu, informē Koks. Būvnieks skaidro, ka iesaistījās Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, paļaujoties uz pasūtītāja atbildīgu attieksmi pret projektu, un paļaujoties, ka rekonstrukcijas tehniskā projekta autore Zaiga Gaile būs sagatavojusi šo valstiskās nozīmes projektu, godprātīgi veicot nepieciešamos aprēķinus un izvērtējumus.

"Uzsākot projekta izpildi, izpildītājs veica darbus stingri pēc projekta, kam veikta pilna valsts ekspertīze, izmantojot tajā paredzētos risinājumus un projektētāja noteiktās tehnoloģijas. Būvnieks konstatēja un līdz šim brīdim turpina konstatēt tehniskā projekta būtiskas kļūdas, nepilnības un dažādus vispār neizstrādātus risinājumus, kas apdraud projekta realizāciju," skaidro Koks.

"Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot, projekta realizācija vispār nav iespējama," vēsta "RERE būve" pārstāvis, minot šādus piemērus - teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos.

Tāpat projekta sadaļu saderība netika nodrošināta saskaņā ar būvnormatīvu prasībām. Piemēram, arhitektūras un būvkonstrukciju rasējumu savstarpēja nesaderība – vienā projektā sienas ir uzzīmētas, citā nav, saka būvnieks.

"Izpildot būvdarbus saskaņā ar Zaigas Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās. Zaiga Gaile projektā nav veikusi novērtējumu, kādu ietekmi uz blakus esošajām būvēm atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi," saka Koks.

Tāpēc, ņemot vērā projektā konstatētās kļūdas, būvnieks pieņēmis lēmumu drošības nolūkos darbus problēmzonā pārtraukt, lai saskaņā ar Būvniecības likumu un Vispārīgajiem būvnoteikumiem projekta pasūtītājs kopā ar tā autoriem tās novērstu.

Pārējā zonā būvnieks bijis gatavs darbus turpināt, bet pasūtītājs lika šķēršļus, informē Koks.

Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvniekam nav tiesību strādāt citādi kā vien pēc tehniskā projekta, kura nepilnības ir jānovērš tā autoram.

Koks "RERE būve" vārdā saka: "Esam gatavi projekta kļūdas risināt pašu spēkiem, lai arī tas nav mūsu pienākums, jo JRT rekonstrukcijas projekta iepirkums bija par būvniecību, ne projektēšanu. Attiecīgi pasūtītājam šo projekta nepilnību novēršanai jāvēršas pie atbildīgā projektētāja."

Būvnieks uzsver, ka pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus "Witteveen+Bos" no Nīderlandes. Vēl pagājušajā nedēļā, tikšanās laikā starp būvnieku, Nīderlandes ekspertiem, pasūtītāju un projektētāju, puses vienojās, ka konkrēti risinājumi tiks nodoti līdz 30. jūlijam. "Tādēļ jo vairāk izbrīna pasūtītāja vieglprātīgā attieksme pret partneriem un projekta attīstību," saka Koks.

Pēc pasūtītāja aicinājuma būvnieks aktīvi strādājis, lai novērstu projekta trūkumus paša spēkiem, piesaistot ārzemju speciālistus inovatīvu un drošu risinājumu izstrādei, kas ļautu turpināt darbus objektā – būvnieks risinājumu ir atradis.

"Konstruktīvas sadarbības vietā, lai ieviestu atrasto risinājumu, 2019. gada 23. jūlijā saņēmām VNĪ paziņojumu par līguma izbeigšanu JRT rekonstrukcijas projektā," norāda Koks

"Saprotam emocionālo fonu, uz kāda pasūtītājs pieņēmis šādu lēmumu – nekvalitatīvi izstrādāta tehniskā projekta dēļ būvniecības process var aizkavēties. Racionāla rīcība no valsts akciju sabiedrības būtu pielikt visas pūles tehniskā projekta sakārtošanā, nevis apstādināt projekta virzību pilnībā. Aicinām VNĪ savu lēmumu pārdomāt, atsaukt uzteikumu un fokusēties uz konstruktīvu projekta realizēšanu. Pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka JRT atgriešanās Smiļģa mājā nenotiks plānotajos termiņos, turklāt atstās finansiālu ietekmi uz valsts saistībām un, ļoti iespējams, projektam pieejamo finansējumu," brīdina Koks.

Savukārt VNĪ, apzinoties JRT īpašo nozīmi, otrdien presi aicināja uz preses konferenci trešdien, lai iepazīstinātu ar rekonstrukcijas gaitu, iemesliem, kuru dēļ pērn novembrī tika pārtraukti būvdarbi, un turpmākajiem risinājumiem, kas darbus ļaus paveikt iesaistītajām pusēm pieņemamos termiņos.

"VNĪ ļoti labi apzinās JRT atjaunošanas projekta svarīgumu. VNĪ pienākums ir rīkoties kā atbildīgam saimniekam, valsts interešu pārstāvim un īstenot projektu, ievērojot visas drošības prasības, termiņus un atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu. Tā, lai iecerētā rekonstrukcija atbilstu sākotnēji noteiktajiem arhitektoniskajiem un kvalitātes standartiem. Tas prasa izlēmīgu rīcību, tāpēc VNĪ ir pieņēmusi izsvērtu lēmumu un vēlamies par to informēt plašāku sabiedrību," skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Vārna uzsvēra, ka VNĪ kā pasūtītāja mērķis nav mainījies, proti, izveidot Latvijā modernu, Eiropas līmeņa teātri, vienlaikus saglabājot ēkas vēsturisko mantojumu un latviešu teātra pamatlicēja Eduarda Smiļģa garu.

Foto: JRT projekta prezentācija 2018. gada aprīlī

Jau ziņots, ka JRT projektā Lāčplēša ielā 25 iesāktā pāļu urbšana tika apturēta pērnā gada 22. novembrī pēc konstatētajām nepilnībām darbu veikšanā.

JRT rekonstrukcijas projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes Birojs un Partneri". Atbilstoši arhitektu iecerēm JRT izmantoto telpu apjomu plānots teju divkāršot - no 5146 m2 līdz 9767,1 m2.

Papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 m2 platībā. Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 atšķirībā no līdzšinējām 400.

Paredzētas trīs skatītāju zāles: lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu.

Jaunajā apjomā paredzētas arī trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā un divas mazās mēģinājumu zāles attiecīgi 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, savukārt pagraba stāvā paredzēta moderna darbnīca.

Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.

Tags

Jaunais Rīgas teātris Re&Re Zaiga Gaile

Comment Form