Ēģiptes piramīdas
Foto: AFP/Scanpix

Āfrikas un arābu valstis ir lielākais Latvijas graudu eksporta galamērķis, tomēr pasaulē lielākā graudu importētāja – Ēģiptes – tirgu līdz šim nav izdevies iekarot. Jauni ierosinājumi attiecībā uz importējamo graudu kvalitātes normām draud satricināt pasaules labības tirgu, tajā pašā laikā radot izdevību Latvijas uzņēmumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesa gan, šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi Latvijā aizkavējuši ražas novākšanu un kulšanu, turklāt pašlaik vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem ar noieta tirgu atrašanu problēmu nav.

Ēģipte īsteno vērienīgu valsts subsīdiju programmu, kas trūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem nodrošina maizi. Visā pasaulē importētajai labībai tiek noteiktas kvalitātes prasības, bet Ēģiptē tās ir vienas no augstākajām – vismaz attiecībā uz sēnīti ergotu, kas Latvijā pazīstama kā melnie graudi.

Pērn un šogad no Latvijas uz Ēģipti ne vietējās, ne arī kādas citas izcelsmes kvieši, mieži un rudzi nav vesti, apliecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. VAAD skaidro, ka pēdējā pusotra gada laikā uz Ēģipti vestas tikai pupas. Savukārt CSP pārstāve Sanda Rieksta portālu "Delfi" informēja, ka pēdējos gados graudi uz Ēģiptes tirgu no Latvijas eksportēti tikai 2014. gadā - kviešu un kviešu un rudzu maisījums 27,5 tūkstošu tonnu apmērā un sešu miljonu eiro vērtībā.

VAAD pārstāve Dace Ūdre teic, ka melnos graudus Latvijā mēdz konstatēt rudzos, bet kviešos to nav.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe portālam "Delfi" skaidro, ka melnie graudi jeb vilkazobi ir arī Latvijā labi pazīstama kaite. Pamatā slimība tiek konstatēta rudzos, bet to, vai konkrētajā gadā tā skar labību, nosaka klimatiskie faktori. Šīs sēnīšu infekcijas izplatību veicina tas, ka ir nepareizi apstrādāti lauki vai tajos ir daudz nezāļu. "Mums tā nav ļoti aktuāla problēma, jo mūsu zemnieki ir ļoti gudri un saprātīgi, viņi zina, ko darīt," uzsver Gulbe.

Turklāt Latvijas uzņēmumi arī spēj atšķirot melnos graudus. Tā ir būtiska prasība, jo melnie graudi ir toksiski un nav pieļaujami nedz cilvēku, nedz lopu uzturā. LTVC vadītāja norāda, ka stingri ierobežojumi attiecībā uz pieļaujamo inficēto graudu īpatsvaru ir spēkā visā pasaulē, tostarp Latvijā.

Viņa gan atzīst, ka šogad Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem būtiskāka ir problēma nevis saistībā ar to, kur graudus vest, bet gan ar to, ko vest. Pēc pērnā gada rekordražas jau laicīgi rezervēti transporta kuģi, bet ražas novākšana nesokas, kā vajadzētu. Proti, tā sākusies ātrāk nekā citus gadus, bet ilgstošo lietavu dēļ apstājusies. "Vienmēr ir, kur likt labas kvalitātes produktu, jautājums ir - par kādu cenu. Tādas problēmas nav tiem, kas par to ir domājuši. Pašlaik problēma ir tā, ka labība nav vēl nokulta un vēl nav pārtikas kvalitātē, līdz ar to tai ir zema cena," saka Gulbe.

Stingrie Ēģiptes kvalitātes ierobežojumi iepriekš izraisījuši graudu deficītu, kas savukārt novedis pie protestiem, tādēļ valsts Nodrošinājuma ministrija iepriekš rosinājusi atļaut ievest graudus, kuros melno graudu līmenis sasniedz 0,05%, kas atbilst starptautiski pieņemtajai normai. Tomēr aizvadītajā nedēļas nogalē Ēģiptes Zemkopības ministrija šo iniciatīvu apturējusi, paziņojot, ka valsts vairs neimportēs labību, kurā konstatējamas melno graudu pēdas, ziņo aģentūra "Bloomberg".

Iepriekš labība ievesta no Francijas, Kanādas, Polijas, Rumānijas. Ēģiptē izveidota komisija iesaka iegādāties kviešus no Ukrainas, Krievijas, Latvijas un Lietuvas.

Īpaši izveidota komisija secinājusi, ka pēdējos 10 gados importētajos kviešos aptuveni 2% konstatēti melnie graudi. Iepriekš labība ievesta no Francijas, Kanādas, Polijas, Rumānijas. Komisija iesaka iegādāties kviešus no Ukrainas, Krievijas, Latvijas un Lietuvas.

Kā ziņo "Bloomberg", nesen valstī liegta septiņu tonnu kviešu kravas ievešana no Rumānijas. Tāpat tieši infekcijas dēļ valstī nav ielaista krava no Krievijas.

Ēģipte šogad pārtikas subsīdijām atvēlējusi nepilnus četrus miljardus eiro. Lai gan liela daļa no valsts 90 miljoniem iedzīvotāju paļaujas uz pārtikas programmā pieejamo ēdienu, tomēr sistēma izpelnījusies arī plašu kritiku par tajā izplatīto korupciju. 2014. gadā, kā vēlāk atzina Ēģiptes amatpersonas, aptuveni puse miltu tika nozagta. Kā apgalvo politiķi, tas tagad novērsts, ieviešot īpašas viedkartes. Pērnā gada nogalē tika paziņots, ka jaunā sistēma ļāvusi ietaupīt miltus 600 miljonu eiro vērtībā. Tomēr "Reuters" pētījums šī gada pavasarī apliecināja - arī jaunajā sistēmā valsts subsidētos miltus maiznīcas novirza neceļos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ēģipte Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form