Pēc Covid-19 ierobežošanas varētu fokusēties uz būvniecību un ceļu būvi
Foto: LETA

Trešdien, 22. aprīlī, preses konferencē informēja par priekšnosacījumiem un risinājumiem Latvijas ekonomikā pēc Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu beigām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

"Pēc Covid-19 izplatības ierobežošanas varētu fokusēties uz būvniecību un ceļu būvi," vērtēja Vitenbergs. Savukārt Rožkalns norādīja, ka Latvijas eksportētājiem apgrozījuma kritums bijis 20-30% apmērā, tomēr noteiktu nozaru uzņēmumi necieš tik daudz.

Vitenbergs Latvijas ekonomikai prognozēja 8% IKP kritumu salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Kad tika veidots budžets, IKP prognoze tika veidota 2% apjomā. Pārdevēji, palīgstrādnieki, pavāri ir tās jomas, kurām pašlaik ir vairāk izsniegti bezdarbnieku pabalsti. Tā ir jāuztver kā iespēja pārorientēties un iet uz priekšu, norādīja Vitenbergs.

"Pirmais posms ir ekonomikas stabilizēšana, kur izmantojam "Altum" atbalsta palīdzību, kur jau ir ieplūduši 12 miljoni palīdzības naudas. 2. posmā jārunā par dīkstāves pabalstu. Arī šodien sadarbības partneriem prezentējām trīs jaunus kritēriju uzlabojumus. Trešais posms ietver risinājumu mobilizēt publiskos valsts un pašvaldību iepirkumus, lai mēs varētu maksimāli ātri naudu iepludināt valsts tautsaimniecībā, kas varētu notikt gada otrā pusē. No ministrijām esam vienošanos panākuši, ka jomas, uz kurām vajadzētu fokusēties, ir ceļu būve un mājokļu siltināšana," skaidroja Vitenbergs.

Šis ir laiks, lai eksportam pievienotu vērtību. Lai kā mums negribētos atzīt, līdz šim esam eksportējuši produktus ar zemu pievienoto vērtību. LIAA veiktā aptauja uzņēmēju vidū parāda, ka uzņēmumiem apgrozījuma kritums eksportā ir 20%. Vissmagāk skartā nozare ir tūrisms, bet salīdzinoši maz cieš būvniecība, jo noslēgtie līgumi turpinās, arī darbinieku skaits un algu apmērs netiek mainīts IT nozarē. Metālapstrādē visvairāk cieš tie uzņēmēji, kuri piegādā detaļas mašīnbūves uzņēmumiem. Farmācijā vislielākās problēmas rada loģistika, bet apgrozījums saglabājas un atsevišķos gadījumos pat aug.

"ASV šobrīd ir liels pieprasījums pēc pārtikas precēm ar ilgu derīguma termiņu. Francijā ir iespējama papildu noslodze farmācijas nozarē. Ķīna un Dienvidkoreja ir aktivizējusies. Sagaidām, ka uzņēmēji nāks pie mums ar jautājumu, kur viņiem atrast iepircējus." Rožkalns norādīja, ka visas uzņēmēju atbalsta programmas turpina darboties, kā arī Vitenberga pieminētās ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros tiek strādāts pie jaunām programmām uzņēmējiem.

Hermanis atgādināja, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nesen nāca klajā ar savām prognozēm – ekonomika šogad kritīsies par 3%, bet nākamgad atgūsies, taču pie noteikumiem, ka vīruss tiks ierobežots. Tāpat būs vērojams 8% ekonomikas kritums Baltijā, pēc tam būs izaugsme nākamgad.

Hermanis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai bezdarbnieku skaits nepieaug tik strauji, ka pēc krīzes šie cilvēki ātrumā neiekļaujas vietējā darba tirgū un rodas emigrācijas risks, kā tas notika pēc iepriekšējās krīzes. "Darba tirgus ik gadu pazaudē 5-10 tūkstošus cilvēku, jo viņi dodas pensijā. Krīzei atrisinoties, varam nonākt situācijā, ka kāds darbinieks pietrūks, un, ja viņi emigrēs, tad būs darbinieku trūkums. Tas ir izplatīts risks arī Eiropā, tāpēc valstis tur piekopj diezgan stingru imigrācijas politiku," skaidroja Hermanis.

Runājot par dīkstāves pabalstiem, Labklājības ministrijas piedāvājums paredz noteikt dīkstāves pabalsta zemāko slieksni – neviens nevarēs saņemt mazāk par 130 eiro. Finanšu ministra darba grupā otrdien tika atbalstīts Labklājības ministrijas piedāvājums paplašināt dīkstāves pabalsta saņēmēju loku, vienlaikus nosakot arī šī pabalsta zemāko slieksni. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka koalīcijas partneriem piedāvājusi risinājumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta un tiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais dīkstāves pabalsts ir vien daži eiro, par ko izdzīvot nav iespējams. "Mēs operatīvi piedāvājam jaunus risinājumus, lai neviens cilvēks nepaliktu ārpus palīdzības saņēmēju loka. Vētījot informāciju par aprēķinātajiem dīkstāves pabalstiem, ir redzams, ka izmaksāto summu apmērs nereti ir ļoti mazs, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Tomēr valsts šajā ārkārtējā situācijā ir nolēmusi efektīvi rīkoties, lai palīdzētu ikvienam, kurš nonācis grūtībās".

Vienlaikus palīdzība paredzēta arī tiem, kam dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta. VID (Valsts ieņēmumu dienests) datus pārsūtīs VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai), kas šiem cilvēkiem izmaksās sociālo pabalstu 130 eiro apmērā, kā arī 50 eiro par katru par apgādībā esošu bērnu, par kuru piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Plānots, ka Labklājības ministrijas priekšlikumi tiks izskatīti š.g. 23. aprīļa MK sēdē.

Jau vēstīts, ka Vitenbergs (KPV LV) ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku. "Jau vairāk kā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā," portālam "Delfi" sacīja ministrs.

Ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jānis Vitenbergs Kaspars Rožkalns Koronavīruss Covid-19 Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form