Aplokðòu algas.
Foto: F64

Patlaban "ēnu ekonomikas" īpatsvars Latvijā ir 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un šis līmenis būtiski neatšķiras no iepriekšējos gados aplēstā, liecina ārvalstu ekspertu pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baltijas mērogā "ēnu ekonomikas" īpatsvars Latvijā ir otrs lielākais, liecina Drēzdenes Tehniskās Universitātes pasniedzēja Andreasa Būna un Johannesa Keplera Universitātes Lincā pasniedzēja Frīdriha Šneidera pētījums, par kuru viņi piektdien stāstīja Finanšu ministrijas rīkotā konferencē. Lietuvā pelēkās ekonomikas īpatsvars ir mazliet lielāks nekā Latvijā un sasniedz 32,4%, savukārt Igaunijā mazāks - 29,9%.

2010. gadā konstatētais "ēnu ekonomikas" īpatsvars ir līdzīgs tam, kāds Latvijā ir jau kopš 2003. gada. Proti, pērn "ēnu ekonomikas" īpatsvars bija 31,9%, aizpērn - 31,6%, bet 2007. gadā - 32,5%. Arī pirms tam "ēnu ekonomikas" īpatsvars bija mazliet virs 30%: 2006. gadā - 33,7%, 2005. gadā - 32,7%, 2004. gadā - 32%, savukārt 2003. gadā - 31,4%.

Eiropas mērogā Latvijā ir sestais, lielākais "ēnu ekonomikas" īpatsvars - 32%. Vislielākais "pelēkais sektors" bijis Bulgārijā un Rumānijā - attiecīgi 37,7% un 37%. "Ēnu ekonomika" Horvātijā sasniedza 34,9% no IKP, Turcijā - 33,3% un Lietuvā - 32,4%.

Savukārt vismazākais "ēnu ekonomikas" īpatsvars konstatēts Šveicē, Austrijā un Luksemburgā, kur tas bijis attiecīgi 8,3%, 8,7% un 8,8%.

Pētnieki norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu "ēnu ekonomikas" pamatā ir Eiropas darba tirgus neelastīgums un lielais nodokļu un sociālās sistēmas iemaksu slogs. Tiesa, pretēji plaši izplatītajam uzskatam, ka "ēnu ekonomika" ir tikai negatīvi vērtējama parādība, pētnieki uzsver, ka tajā gūtie ienākumi palielina vismaz trešdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni. Turklāt vismaz 40% līdz 50% "ēnu ekonomikas" aktivitāšu papildina oficiālās ekonomikas aktivitātes, kas nozīmē, ka strādājošie rada reālu papildus vērtību.

Tāpēc valdībai, kas vēlas samazināt "ēnu ekonomikas" nozīmi, ir jāanalizē oficiālās ekonomikas un ēnu ekonomikas attiecības. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir PVN atmaksas par darbietilpīguma pakalpojumiem, lai motivētu iedzīvotāju tos sniegt oficiālajā ekonomikā.

Konferencē ar savu jau agrāk prezentēto pētījumu "Pelēkās uzņēmējdarbības indekss" uzstājās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka. 2010. gada martā veiktajā pētījumā secināts, ka pelēkās uzņēmējdarbības apjoms Latvijā ir 19,01%. Sauka piektdien norādīja, ka pelēkās uzņēmējdarbības izpausmes var būt ienākumu neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas un ienākumu daļa, ko uzņēmēji maksā, lai "nokārtotu lietas".

38% uzņēmēji norādījuši, ka valstij tie uzrāda 76% - 99% no peļņas, savukārt pilnīgi visus ienākumus uzrāda 28,6%. Neliela daļa jeb 8% gan atzinuši, ka valstij uzrāda vien 31% līdz 50% peļņu. Tāpat pusi no algas "aploksnē" saņem 43,4%, bet vēl 12,3% oficiāli uzrāda tikai trešo daļu no savas algas.

Uzņēmēji mēdz arī uzrādīt mazāku darbinieku skaitu, nekā patiesībā uzņēmumā strādā, kā arī daļu peļņas atvēl "neoficiālajiem maksājumiem", lai  nokārtotu kādas formalitātes. Piemēram, 4,2% aptaujāto uzņēmēju sacījuši, ka "lietu nokārtošanai" maksā vismaz ceturto daļu no peļņas. Tiesa, 39,5% atzīmējuši, ka neoficiāli nevienam neko nemaksā.

Uzņēmēju domas dalījušās par to, vai nodokļu nemaksāšana un kukuļdošana ir pieļaujama rīcība. Attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu 30,3% sacījuši, ka tā ir pieļaujama, bet 23,5% pauduši pretējo. Pārējo nostāja nebija tik stipra - vai nu precīzu atbildi nav varējuši pateikt, vai arī sliekušies par labu vienam vai otram variantam. Toties kukuļdošanu pilnībā attaisnojuši 6,1% iedzīvotāju, drīzāk attaisnojuši 24,2%, bet pilnībā nolieguši 28,9% un  nolieguši 22,7%. 

"Pelēko sektoru" bieži vien min par vienu no svarīgākajām Latvijas ekonomikas problēmām. Tāpat premjera Valda Dombrovska (JL) valdība solīja nākamā gada budžeta veidošanā izmantot "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānu, kur kā viens no galvenajiem principiem bija sludināts radīt uzņēmējiem un pārējiem iedzīvotājiem stimulu maksāt nodokļus, nevis no tiem izvairīties. Arī pats Dombrovskis ēnu ekonomikas apkarošanu minējis kā vienu no budžeta ieņēmumu papildināšanas avotiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form