Foto: Publicitātes foto

1. septembrī – Zinību dienā –, kad skolēni ar lielāku vai mazāku prieku atgriežas skolās, saistību starp izglītību un atalgojumu portālam "Delfi" atklāj Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes students Kārlis Vilerts, kurš savā maģistra darbā "Izglītības ietekmes uz algu analīze Latvijā: EU-SILC mikrodatu liecības" izpētījis abu faktoru saistību.

Maģistra darbā ar ekonometriskām metodēm novērtēta izglītības ietekme uz algu Latvijā, izmantojot Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma (EU-SILC) mikrodatus (par 2007.-2013. gadu). Vilerts ar izstrādāto pētījumu ieguvis otro vietu Latvijas Bankas organizētajā 2015. gada zinātniski pētniecisko darbu konkursā.

Katrs izglītībā pavadītais gads algu palielina vidēji par 7,6%

Pētījuma rezultāti liecina, ka izglītības ietekme uz algu Latvijā bijusi pozitīva un statistiski nozīmīga - katrs izglītībai veltīts gads palielina algu vidēji par 7,6%. Taču šie 7,6% ir vidējais rādītājs, uzsver Vilerts. "Nav tā, ka neatkarīgi no tā, vai gads tiek pavadīts pamatskolā vai augstskolā, tas atstāj vienādu ietekmi uz algu." Tieši augstākajai izglītībai ir lielākā pievienotā vērtība, kas sniedz augstāku ietekmi uz algu. "7,6% ir abstrakts rādītājs, protams, bet to izmanto, lai valstis salīdzinātu. Šis rādītājs parāda, kā visa izglītība kopumā ietekmē algu. Latvijā tas rādītājs ir ļoti līdzīgs ar citiem Eiropas Savienības un OECD valstu rādītājiem."
Latvijā īpatsvars, kas iegūst augstāko izglītību, ir salīdzinoši augsts.

Ja salīdzina ar pasaules valstu radītājiem, tad 7,6% nav daudz. Piemēram, Āfrikas valstīs izglītības iegūšana rada lielāku iespaidu uz algu, skaidro jaunietis. "Ko tas pasaka par mums? Par to var tikai filozofēt. Tas parāda to, ka mums ir pietiekami attīstīta izglītības sistēma un daudzi iet cauri šim mehānismam. Izglītība nav luksusa prece, kā tas bija agrāk vai kā tas ir dažās citās pasaules valstīs."

"Mums ir ļoti daudz diskusiju par augstākās izglītības kvalitāti, protams, šis skaitlis neko neparāda par kvalitāti, šis skaitlis parāda, kā darba tirgū mūsu izglītība ietekmē algu. Iemesli var būt dažādi. Man jautāja, kāpēc augstākā izglītība palielina algu tik ļoti. Pirmkārt, tas var būt tāpēc, ka izglītība ir kvalitatīva un tiešām dod pievienoto vērtību, ko tu izmanto darba tirgū. Līdz ar to produktivitāte aug. Otrkārt, ja cilvēks neiegūst augstāko izglītību, darba devējs skatās ar šķību aci - kāpēc viņš nav ieguvis augstāko izglītību? Mums Latvijā tas īpatsvars, kas iegūst augstāko izglītību, ir salīdzinoši augsts."

Vislielākā ietekme – augstākajai izglītībai

Pētījuma autors vērš uzmanību, ka alga nepalielinās, tiklīdz tiek iegūts grāds. Apskatot datus vecuma griezumā, autors secinājis, ka cilvēkiem vecumā līdz 25 gadiem par katru pavadīto mācību gadu alga ir vidēji par 1,8% lielāka. "Tas nozīmē, kamēr cilvēks vēl ir salīdzinoši jauns, viņa izglītība vēl nedod to efektu. Tas notiek visas karjeras gaitā. Principā virs 35 gadiem tu izjūti pilno efektu tam, ka tava izglītība atspoguļojas tavā algā," pētījuma rezultātus skaidro Vilerts.
Izglītība nav luksusa prece, kā tas bija agrāk vai kā tas ir dažās citās pasaules valstīs.
Vilerts

"Iedomāsimies divus identiskus cilvēkus, taču vienam ir pamatizglītība, otram vidējā izglītība. No Latvijas datiem vidēji sagaidāms, ka cilvēks ar vidējo izglītību pelnīs tikai par 9-10% vairāk nekā cilvēks ar pamatizglītību. Ja pieņemam, ka visi pārējie parametri viņiem ir vienādi," secina jaunietis. Taču algas atšķirība starp cilvēku ar augstāko izglītību un vidējo izglītību var sasniegt pat 50%, liecina dati. "Pievienotā vērtība augstākajai izglītībai, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā algas izteiksmē ir augsta. Taču pievienotā vērtība vidējai izglītībai ir salīdzinoši zema. Tas ir diezgan pārsteidzoši."

Atsevišķi dati par augstākās izglītības līmeņu ietekmi uz algu gan nav pieejami. Gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora grāda ieguvēji tiek analizēti kopā. "Nevar noteikt katra grāda nozīmību. Piemēram, pasaulē tā tendence ir tāda, ka maģistra grāds vēl veicina algas pielikumu, bet doktora grāds pat dažreiz samazina. Tas nozīmē, ka ir ierobežotas profesijas, kurās var strādāt [doktora grādu ieguvušais] un ne vienmēr tās ir visaugstāk atalgotās."

Pētījuma dati liecina, ka tieši finanšu un apdrošināšanas nozarē cilvēki ar izglītību pelna relatīvi vairāk nekā cilvēki bez izglītības, savukārt izglītība algu vismazāk ietekmē būvniecības un izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Tomēr dati neparāda to, kāda izglītība ir šiem cilvēkiem. "Es esmu ierosinājis priekšlikumus – iekļaut datos informāciju par izglītības nozari. Tad varētu salīdzināt, vai ekonomists, strādājot par floristu, saņem tikpat, cik florists, kas strādā par floristu," skaidro Vilerts.
Taču pievienotā vērtība vidējai izglītībai ir salīdzinoši zema. Tas ir diezgan pārsteidzoši.
Vilerts

"Daudz runā par to, ka mums ir sociālo zinātņu pārprodukcija, bet neapskatot mikrodatus, nesalīdzinot izglītības un nodarbinātības nozari, mums ir grūti teikt, vai tas ir slikti. Varbūt tas ir labi, varbūt sociālo zinātņu nozarēs tiek iegūtas tādas spējas, kas arī citās nodarbinātības nozarēs der."

Augsta ietekme – sievietēm un ekonomiskās krīzes laikā

Pētījums iezīmējis vēl vienu būtisku aspektu, kā izglītība ietekmē algu: sievietēm ietekme ir lielāka. Šī atšķirība īpaši būtiska bijusi pirmskrīzes gados, kas "varētu būt saistīts ar to, ka būvniecības nozarē, kur ir salīdzinoši augsts vīriešu īpatsvars, cilvēki bez augstas izglītības pelnīja salīdzinoši daudz". Tādējādi kopumā statistiski izglītības ietekme vīriešiem bija salīdzinoši zema.

Tāpat secināts, ka ekonomiskās krīzes apstākļos izglītības ietekme uz algu bija visaugstākā. Izglītības ietekme uz algo statistiski nozīmīgi pieauga no 6,9% (2008. gadā) līdz 9,3% (2010. gadā) un samazinājās pēc tam.

Vilerts skaidro, ka viņu pārsteidzis tas, ka izglītības ietekme uz gada algu ir lielāka nekā uz stundas algas likmi. "Tas parāda, ka izglītība veicina ne tikai stundas algas likmes pieaugumu, bet arī var tikt asociēta ar lielāku darba noslodzi, proti, ar pilnas slodzes darbu. Arī ar vairāk nostrādātiem mēnešiem gada laikā, ar samazinātu bezdarba risku. Cilvēks ar izglītību var justies drošāks par nodarbinātību un drīzāk atradīs pilnas slodzes darbu nekā cilvēks ar zemāku izglītību."

Ekonomiskās krīzes apstākļos izglītības ietekme uz algu bija visaugstākā.

"Visa izglītības ietekme uz algu var tikt sadalīta divās daļās. Viena daļa – piekļuve labāk apmaksātām nozarēm un profesijām, piemēram, tu nevari būt ārsts bez izglītības. Otra puse – nozares iekšienē cilvēkam ar augstāku izglītību būs augstāka alga nekā cilvēkam ar zemāku izglītību," secina pētījuma autors.

Pētījumu var izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!