Pētījums: vairāk nekā 250 ārvalstu uzņēmumi joprojām nav atklājuši patiesos labuma guvējus
Foto: AP/Scanpix/LETA

Neskatoties uz kampaņām, kuru laikā ārvalstu juridiskajām personām piederošie uzņēmumi lūgti atklāt savus patiesos labuma guvējus, visi līdz šim to nav izdarījuši. "Lursoft" dati parāda, ka joprojām reģistrēti 267 uzņēmumi, kuru dalībnieku sastāvā vairāk nekā 25% kapitāldaļu pieder ārvalstīs reģistrētām kompānijām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No tiem 192 gadījumos ārvalstu juridiskās personas ir uzņēmumu vienīgās kapitāldaļu turētājas. Visbiežāk informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem nav snieguši uzņēmumi, kuri pieder Igaunijā (16,1%) un Kiprā (10,9%) reģistrētām kompānijām.

Savukārt, raugoties pēc šo uzņēmumu darbības nozarēm, redzams, ka nepilni 11% no ārvalstu kompānijām piederošajiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, saistīti ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu, pirkšanu un pārdošanu. Nozaru vidū pārstāvēta arī holdingkompāniju darbība, būvniecība, interneta portālu darbība, tirdzniecība un pat juridisko pakalpojumu sniegšana.

Neapzinīgo vidū arī uzņēmumi ar gandrīz 30 gadu darbības pieredzi

Lielākā daļa šo uzņēmumu reģistrēti Rīgā (77,5%) un darbību uzsākuši pēdējo desmit gadu periodā, tiesa, starp ārvalstniekiem piederošajiem uzņēmumiem, kuri vēl nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, ir arī firmas, kuras reģistrētas 90. gadu sākumā.

Vecākie no tiem ir SIA "Biznesa centrs "Tomo"" un SIA "ADM". Abi reģistrēti 1991.gadā. Kamēr pēdējam no tiem pagājušā gada oktobrī reģistrēta darbības izbeigšana un mēnesi vēlāk uzsākts likvidācijas process, "Biznesa centrs "Tomo"", neskatoties uz nodokļu parādiem, kuru kopējais apmērs jau pietuvojies 50 tūkstošiem eiro, turpina darbu. Kā rāda "Lursoft" izziņā pieejamie dati, 29,45% "Biznesa centrs "Tomo"" kapitāldaļu pieder Māršalu Salu republikā reģistrētajam "Exonic L.L.C". Šim ārvalstu uzņēmumam pieder arī 49,02% sauszemes transporta palīgdarbību uzņēmuma SIA "Gabriels" kapitāldaļu. Tiesa, šim uzņēmumam kā patiesā labuma guvēja norādīta kapitāldaļu īpašniece Jūlija Maliha (pieder atlikušie 50,98% uzņēmuma daļu).

Izpētot "Lursoft" pieejamo informāciju par "Biznesa centrs "Tomo"", redzams, ka uzņēmumam patlaban reģistrēti pieci aktīvi nodrošinājumi. Tos piemērojusi gan VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, gan arī tiesu izpildītāji. 2014. gadā uzņēmumam tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas pēc diviem gadiem izbeigts, savukārt vēl pirms tam uzņēmumam bija ierosināts arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

"Biznesa centrs "Tomo"" 2018. gadā apgrozīja 253,17 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 273,81 tūkstošu eiro peļņu, ko tam palīdzēja nodrošināt pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. Tiesa, "Biznesa centrs "Tomo"" apgrozījuma ziņā nebūt nav lielākā no ārvalstu uzņēmumiem piederošajām kapitālsabiedrībām, kura nav sniegusi ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Avots: "Lursoft"

Turpina tirgot biļetes

"Lursoft" dati liecina, ka starp analizētajiem uzņēmumiem ir arī septiņas ārvalstu juridiskām personām piederošas kapitālsabiedrības, kuru apgrozījums 2018. gadā pārsniedzis vienu miljonu eiro. Tiesa, diviem no tiem reģistrēts likvidācijas process – SIA "KK Fashion LV" un SIA "BDG concerts".

Neskatoties uz to, ka pagājušā gada decembra vidū Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par "BDG concerts", vairāk zināma kā koncertaģentūra "FBI", likvidācijas procesu, ir iespējams iegādāties biļetes uz tā rīkotajiem pasākumiem, piemēram, Stinga koncertu š.g. oktobrī. Februāra izskaņā biļešu tirdzniecības servisa sistēmā bija iespēja iegādāties biļetes uz septiņiem pasākumiem, kuros kā rīkotājs norādīts ""BDG concerts".

Pētījums: vairāk nekā 250 ārvalstu uzņēmumi joprojām nav atklājuši patiesos labuma guvējus
Foto: DELFI

"Minēto statusu Uzņēmumu reģistrs ir piemērojis tieši patiesā labuma guvēja norādīšanas dēļ saistībā ar nepilnīgi iesniegtiem dokumentiem. Pieprasītie dokumenti jau ir iesniegti," skaidro Majors.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Ģirts Majors portālam "Delfi" norāda, ka esot nepareizi uzskatīt, ka uzņēmums ir likvidācijas procesā. "Minēto statusu Uzņēmumu reģistrs ir piemērojis tieši patiesā labuma guvēja norādīšanas dēļ saistībā ar nepilnīgi iesniegtiem dokumentiem (pases kopijas, kuras tika iesniegtas, nebija notariāli apstiprinātas). Uzņēmumu reģistrs ir noteicis termiņu (13. marts) minēto trūkumu novēršanai. Pieprasītie dokumenti jau ir iesniegti," skaidro Majors. "Šāds statuss šobrīd ir aptuveni 900 uzņēmumiem Latvijā, tādēļ Uzņēmumu reģistrs izmanto visu sev atvēlēto termiņu šī jautājuma izskatīšanai. Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis, ka minētais statuss netraucē veikt saimniecisko darbību."

Uzņēmumu reģistrs norāda, ka, ņemot vērā, ka SIA "BDG concerts" nebija iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pieteikumu informācijas par tās patieso labuma guvēju reģistrācijai, Uzņēmumu reģistrs 2019. gada 20. augustā pieņēma lēmumu izbeigt "BDG concerts" darbību. Jau pēc lēmuma pieņemšanas "BDG concerts" vairākkārt iesniedza pieteikumu patieso labuma guvēju reģistrācijai, tomēr minētā informācija netika reģistrēta, jo iesniegtajos dokumentos tika konstatēti trūkumi. 2019. gada 12. decembrī komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par "BDG concerts" darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. 2019. gada 13. decembrī Uzņēmumu reģistrā saņemts "BDG concerts" iesniegums, kurā lūgts atcelt lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Iesnieguma izskatīšanas termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 13. martam, dodot "BDG concerts" iespēju novērst trūkumus, kas bija par pamatu darbības izbeigšanai – iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai varētu tikt reģistrēti uzņēmuma patiesie labuma guvēji. Ja "BDG concerts" novērsīs trūkumus, Uzņēmumu reģistram būs pamats pārskatīt pieņemto lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Savukārt, ja konstatētie trūkumi netiks novērsti un neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniegs pieteikumu par likvidatora iecelšanu, Uzņēmumu reģistram būs pamats pieņemt lēmumu par "BDG concerts" izslēgšanu no komercreģistra.

"Lursoft" informācija rāda, ka "BDG concerts" lielākais kapitāldaļu turētājs ar 50,97% ir igauņu "BDG Holdings", savukārt atlikušās daļas pieder Lindai Andersonei, Ģirtam Majoram un Andim Zustam. Bez "BDG concerts" Andersonei, Majoram un Zustam kopīgi pieder vēl četri uzņēmumi – SIA "Positivus Production", SIA "Positivus Event", SIA "Positivus" un SIA "Palladium Rīga".

2018. gadā "BDG concerts" apgrozīja 2,64 miljonus eiro, bet 2017. gadā apgrozījums bija 3,22 miljoni eiro. Pretstatā 2015., 2016. un 2017. gadam, kad uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, 2018. gadā tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 176,56 tūkstoši eiro.

Apgrozījums pārsniedzis 10 miljonus eiro

Raugoties pēc apgrozījuma, vislielākais šo 267 uzņēmumu vidū ir vācu "Fega & Schmitt Elektrogrosshandel GmbH" piederošais SIA "Baltijas Elektro sabiedrība". Tas 2018. gadā palielinājis apgrozījumu līdz 10,13 miljoniem eiro, gadu noslēdzis ar 601,21 tūkstošu eiro zaudējumiem un nodarbinājis 40 darbiniekus. Starp analizētajiem uzņēmumiem vēl lielāks darbinieku skaits 2018. gadā bijis tikai presformās veidotu produktu ražotājam no polimēriem materiāliem SIA "HGF Rīga".

Uzņēmums reģistrēts pirms divdesmit gadiem un pieder zviedru "Aktiebolaget Halmstads Gummivabrik". Līdz 2003. gadam tam piederējis arī saliekamā dzelzsbetona ražošanas uzņēmums SIA "Strangbetong Latvia", kas drīz pēc īpašnieka maiņas nomainījis nosaukumu uz SIA "Consolis Latvija".

Gada pārskatus iesniegusi vien puse

Gada pārskatus par 2018. gadu gan nav iesnieguši visi uzņēmumi, kuri dalībnieku vidū vismaz 25% veido ārvalstu juridiskās personas un kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem. Pēc "Lursoft" aprēķinātās informācijas, 2018. gada pārskatus iesnieguši 49,8% no analizētajiem 267 uzņēmumiem. To kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 40,34 miljoni eiro, un tie strādājuši ar 541,4 tūkstošu eiro zaudējumiem un nodarbinājuši 378 darbiniekus.

"Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka no pētījumā iekļuvušajiem 267 uzņēmumiem darbība izbeigta 65. Atsevišķos gadījumos darbība izbeigta jau laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, bet vairumā gadījumu šāds lēmums pieņemts 2019. gada otrajā pusē vai 2020. gada sākumā. Jāpiebilst, ka no šiem 65 uzņēmumiem 17 jau iepriekš bija reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana. Vēl 20 uzņēmumiem patlaban reģistrēts maksātnespējas process.

Augļu un dārzeņu vairumtirgotājam SIA "Inkri" maksātnespējas process pasludināts jau 2012. gada jūnijā un šo gadu laikā notikušas piecas kreditoru sapulces. Jāpiebilst, ka "Inkri" ir Britu Virdžīnu salās reģistrētajam "Rinar Trade LTD" vienīgais Latvijā piederošais uzņēmums.

Jānorāda, ka starp ārvalstu juridiskām personām piederošiem uzņēmumiem, kur nav norādījuši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir arī vairāki desmiti uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Tādi uz š.g. februāra sākumu kopskaitā bija 77 uzņēmumi, un to kopējais nodokļu parāds sasniedza 5,7 miljonus eiro. Vienam no uzņēmumiem, SIA "Trafic", nodokļu parāds pieaudzis jau līdz 1,4 miljoniem eiro. Kopš 2018. gada uzņēmumam ir aktuāls maksātnespējas process.

Pētījuma dati apkopoti uz 20.02.2020.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nodokļi Palladium Uzņēmumu reģistrs Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form