Ar Latviju viss ir kārtībā. Tikai jāmēģina veiksmīgāk apkarot korupciju, kā arī jāstiprina demokrātiskās institūcijas, tā Latvijas regulāro atrašanos ANO laimes indeksa viducī, ievērojami zem Ziemeļvalstīm, sarunā ar “Delfi” komentēja domnīcas - Laimes izpētes institūta Kopenhāgenā dibinātājs Meiks Vikings.
Vikings ir bestsellera "Mazā HYGGE grāmata" ("The Little Book Of HYGGE") autors. Šo grāmatu laikraksts "The Times" ierindojis "Top 10". Portāls "Delfi" ar Vikingu sarunājās neilgi pirms 20. martā paredzētā ikgadējā ANO laimes indeksa publicēšanas.
"Pamatā viss mans darbs paiet, cenšoties atbildēt uz trim jautājumiem: mēģinu izprast, kā laimi izmērīt visprecīzāk, otrkārt, cenšos saprast, kāpēc daži cilvēki ir laimīgāki par citiem. Treškārt, cenšos atrast veidus, kā būtu iespējams uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Mani interesē, kā kompānijas, pilsētas, valdības rada labai dzīvei piemērotus apstākļus," skaidroja Vikings, piebilstot, ka jau ieradis regulāri skaidrot, kāpēc visas pirmās indeksa vietas aizņem Skandināvijas valstis.
"Domāju, ka uz to ir vairākas atbildes. Viena no tām – Ziemeļvalstu labklājības valsts modelis. Tas ļoti labi darbojas, lai samazinātu cilvēku neapmierinātību ar dzīvi. Runa ir par pieeju veselības sistēmai, izglītībai. Kas būtiski, tiek pievērsta uzmanība arī vienlīdzīgām sieviešu un vīriešu tiesībām. Ir vairākas valstis, kas ir ievērojami turīgākas nekā Skandināvija, bet sarakstā atrodas zemāk, – ASV, Luksemburga, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara. Ziemeļvalstis, šķiet, īpaši labi spēj pārnest šo turību uz cilvēku dzīves kvalitāti, tādējādi it kā atgūstot daudz no investētā sabiedrībā," sacīja Vikings.
Baltijas valstis šajos laimes sarakstos atrodas pirmās puses noslēgumā. Lietuva 50. vietā, Latvija 53., bet Igaunija – 63.
"Ar Latviju viss ir kārtībā. Es visai bieži šeit viesojos, tiekos ar draugiem. Redzu, ka starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ir visai daudz līdzību. Rīga manā uztverē savā ziņā pat līdzinās Kopenhāgenai. Šī man šķiet gājējiem un velobraucējiem ļoti draudzīga pilsēta. Daudz apzaļumotu teritoriju, parku. Taču vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem dažās no Baltijas valstīm, šķiet, ir korupcijas līmenis. Ir viegli pamanīt, ka korupcijas līmenis un labas pārvaldības principu ievērošana izskaidro valstu atrašanos zemākās vai augstākās vietās pasaules laimes indeksā. Un es domāju, ka šajā gadījumā tā ir viena no lielākajām atšķirībām starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Jūs vēl aizvien esat relatīvi jauna demokrātija, un jūsu institūcijām vēl ir jāaug, jāstiprinās. Šīm institūcijām ir jātiek galā ar korupciju, lai cilvēkos radītu sajūtu, ka šī ir vieta, kur viņi var justies laimīgi," vērtēja Vikings.
Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, valstīm ar augstu sociālās nevienlīdzības līmeni un nabadzības rādītājiem maz ir iespējams šādā sarakstā ieņemt augstu pozīciju, Vikings atbildēja apstiprinoši.
"Es domāju, ka ir. Ja lūkojamies globāli uz valstīm ar zemiem IKP rādītājiem, mēs redzam, ka tas noteikti ir kritērijs. Bet ir valstis, kas laimes indeksos atrodas visai augstu, pat neskatoties uz zemajiem IKP rādītājiem. Ja mēs palūkotos uz Latīņamerikas valstīm, tad vairākām no tām ekonomikas rādītāji līdzinātos Baltijas valstu datiem vai būtu zemāki, bet tām ir augstāki laimes indeksa rezultāti. Iespējams, mēs varam lūkoties uz šīm valstīm, lai kaut ko pārņemtu, iemācītos. Viena no šādām lietām, ja mēs salīdzinām pat ar Ziemeļvalstīm, ir tas, ka tām ir augstāka sabiedrības saliedētības un kopības izjūta," uzskata pētnieks, kurš aprīlī Rīgā uzstāsies vadītāju konferencē EBIT.
Taujāts par savu gaidāmo vizīti un to, vai biznesa cilvēkiem ir kādas specifiskas problēmas ar laimi, Vikings norādīja uz uzņēmēju tieksmi nekad neapstāties pie sasniegtā, kam ir arī negatīva ietekme uz cilvēka dzīvi.
"Viena no lietām ir tā, ka uzņēmēji ir ļoti ambiciozi. Problēma ar ambīcijām ir tāda, ka tur vienmēr būs kāds augstāks rādītājs, kuru kāds vēlēsies aizsniegt. Tie ir apstākļi, kuros ar status quo nekad nav gana. Un tas, kā esam novērojuši, mēdz būt saistīts ar laimes trūkumu. Vienmēr ir jāsasniedz kaut kas vēl, kaut kas nedaudz virs iepriekš sasniegtā, lai justos apmierināts. Ja mēs salīdzinām ar vienkāršajiem ļaudīm, tad šī cilvēku grupa ir krietni vairāk pakļauta šīm lamatām. Vienlaikus uzņēmējdarbība, runājot par laimi, paver arī daudz iespēju. Mums darba nedēļā ir 8–10 stundas garas dienas. Tā šajā laikā ir arī uzņēmēja iespēja uzlabot to cilvēku dzīvi, kas viņa gādībā strādā. Tieši šobrīd strādājam ar vienu uzņēmumu Kopenhāgenā, kas sev par mērķi izvirzījis kļūšanu par kompāniju ar visvairāk apmierinātajiem darbiniekiem pasaulē," sacīja Vikings.
Ir viegli izmērīt biznesa rādītājus, bet kā to paveikt ar laimi? Vikings atzīst, ka pētījumos ir daudz subjektīvā, taču to, viņaprāt, ir iespējams analizēt.
"Šis uzdevums ir ļoti subjektīvs. Piemēram, tikai un vienīgi jūs pats varat godīgi atbildēt uz jautājumu, vai patiesi esat laimīgs. Tieši tas pats attiecas uz to, vai jūtaties nomākts un spriedzes nogurdināts. Tas ir arī ļoti plašs jēdziens. Jums laime būs viena lieta, bet man pavisam cita. Tas, ko mēs šajos apstākļos darām, cenšoties laimi izmērīt, ir skatīt to dažādās dimensijās, perspektīvās. Ja mēs, piemēram, vērtētu, kā klājas Dānijas vai Latvijas ekonomikai, mēs to sadalītu IKP, inflācijā, bezdarbā. Un tas dotu kopainu. To pašu darām arī, kad runa ir par laimes mērījumiem. Mēs tos saskaldām un tad iegūstam daudz dažādu elementu, ideālā gadījumā mēs cilvēku noskaņojumam sekojam ilgāku laika periodu un redzam, kā izmaiņas viņu dzīvē ietekmē apmierinātību ar to," sacīja pētnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
