Foto: LETA
"Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka"), Latvijas Garantiju aģentūras, Lauku attīstības fonda un Vides investīciju fonda programmas būtu lietderīgi apvienot, pirmdien Tautsaimniecības padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis.

Ūbelis stāstīja, ka FM piesaistījusi SIA "PricewaterhouseCoopers" kā neatkarīgu konsultantu, lai izvērtētu esošo attīstības finanšu institūciju konsolidācijas un optimizācijas iespējas. Secināts, ka iestādes varētu apvienot vienā institūcijā.

Ja esošās attīstības finanšu institūcijas tiktu apvienotas, varētu radīt precīzākus instrumentus, kas viens otru papildinātu, tiktu radīta vienas pieturas aģentūra visiem valsts atbalsta finanšu instrumentiem; jaunizveidotajai institūcijai būtu pieeja gan privātajām, gan publiskajām investīcijām, tādējādi tā var darboties kā starpnieks un konsultants tādu investīciju projektu noslēgšanā, kur tiek apvienots privātais un publiskais finansējums. Tiktu samazinātas administratīvās izmaksas, tiktu izveidota stabila un uzticama finanšu institūcija, tiktu sekmēta ES līdzekļu straujāka apguve, un finansējums tiktu novirzīts pieprasītiem produktiem. Tāpat ierosināts izveidot konsultatīvo padomi no atbildīgajām ministrijām.

Jaunā finanšu institūcija būtu izveidota kā publisks uzņēmums valsts akciju sabiedrības formā, kura dibināta ar īpašu mērķi. Jaunās institūcijas akcionārs būtu Latvijas valsts ar FM kā akciju turētāju. Otra iespēja būtu akcijas sadalīt starp Zemkopības ministriju (ZM), Vides attīstības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Ekonomikas ministriju (EM) un FM.

Tāpat konsultants iesaka jaunajai institūcijai izveidot konsultatīvo padomi, kurā darbotos minēto ministriju pārstāvji, Latvijas komercbanku asociācija, Eiropas Investīciju fonds, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecība un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība. Padome būtu atbildīga par stratēģijas izstrādi un pārraudzītu tās izpildes gaidu.

Lai nodrošinātu jaunās finanšu institūcijas iespēju pildīt īpašās funkcijas un citas prasības, būtu nepieciešams regulējums speciālā tiesību aktā. Konsultants uzskata, ka jaunajai institūcijai būtu jāpievērš uzmanība tirgus nepilnības identificēšanai un valsts atbalsta instrumentu mijiedarbībai, lai nepieļautu savstarpēju konkurenci.

Lai ar jaunizveidoto institūciju vēlētos sadarboties starptautiskie finanšu starpnieki, jāizveido atbilstošas iestādes struktūra, jāpiesaista pieredzējuši darbinieki un jānodrošina iestādes aktīvu vērtība vismaz 400 miljonu latu apmērā. Iestāde varētu apsvērt arī savu obligāciju izlaišanu.

"PricewaterhouseCoopers" iesaka izstrādāt jaunu stratēģiju par valsts aizdevumiem, garantijām un riska kapitāla politiku, kā arī izmantot zināmu daļu ES struktūrfondu līdzekļu finanšu attīstības programmu realizācijai, noteikt plašu pretendentu loku uz valsts atbalstu, īpašu uzmanību veltot inovāciju un biznesa uzsākšanas projektiem.

Analizējot esošās attīstības programmas, konsultants secinājis, ka patlaban Latvijā ir nepieciešams reģionālo aizdevumu un mikroaizdevumu atbalsts, pievēršot lielāku uzmanību ES līdzekļiem. Tāpat konsultanti iesaka ieviest mezonīna produktus, kas patlaban Latvijā nav pieejami. Tāpat konsultants iesaka palielināt garantiju apjomu, kas ir būtisks elements vietējo uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanā ārvalstu tirgos.

Ūbelis norādīja, ka šis ir tikai priekšlikums, kas nav iesniegts nedz izskatīšanai valdībā, nedz arī starpinstitūciju saskaņošanai. Viņš nevarēja pateikt, kāda būs šī priekšlikuma tālāka virzība.

Jau ziņots, ka šā gada 11.janvāra sēdēs slēgtajā daļā Ministru kabinets uzdeva FM līdz 4.februārim iesniegt priekšlikumus par attīstības finanšu institūcijas izveidi un auditētu "Hipotēku bankas" 2010.gada pārskatu.

Pieaicinātā konsultanta "SEB Enskilda" priekšlikums "Hipotēku bankas" pārveidei Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai, un jautājuma izskatīšana tiks turpināta pēc attīstības finanšu institūcijas modeļa apspriešanas.

"Hipotēku bankas" pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu īstenošanai, maksimāli efektīvi izmantojot "Hipotēku bankas" infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaicīgi nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību.

"Hipotēku banka" dibināta 1993.gadā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. "Hipotēku bankas" koncernā darbojas meitasuzņēmumi "Hipolīzings", "Hipo fondi", "HipoNIA" un "Riska investīciju sabiedrība".

"Hipotēku bankas" bruto aktīvu apjoms 2010.gada pirmajos sešos mēnešos bijis 937,8 miljoni latu, bet bruto kredītportfelis - 663 miljoni latu. Noguldījumu apjoms šajā laika posmā pieaudzis par 1%, sasniedzot 329 miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!