"Personiski es esmu ļoti optimistisks, ka mēs eiro pievienosimies 2014.gada 1.janvārī," šonedēļ apmeklējot Briseli, atzinis Bērziņš.
Viņš gan piebildis, ka pievienošanās kopējai valūtai būs, "protams, atkarīga no eirozonas stabilitātes, kura, es ceru, tiks sasniegta līdz gada beigām".
Bērziņš norādījis, ka vissmagāk krīze un tā sauktā budžeta konsolidācija skārusi Latvijas laukos dzīvojošos cilvēkus un ka tieši tāpēc viņš turpinās aicināt Eiropas Savienību (ES) nesamazināt lauksaimniecības subsīdijas nākamajā septiņu gadu budžeta periodā.
"Latvijai Kopīgā lauksaimniecības politika (CAP) ir ļoti svarīga, lai saglabātu nodarbinātību lauku apvidos, īpaši tiešie maksājumi par hektāru," uzsvēris prezidents.
Komentējot situāciju Grieķijā, Bērziņš pauda neizpratni, kā Grieķija varējusi nonākt tik dziļos parādos, pieļaujot iespēju, ka Eiropas Centrālā banka "nav rīkojusies labākajā veidā", kontrolējot Atēnu tēriņus.
Viņaprāt, lai nepieļautu šāda scenārija atkārtošanos, nepieciešams radīt stingrākus kontroles mehānismus.
"Eirozonas līderi ir paziņojuši, ka viņi būs ļoti stingri šajā konsolidācijas procesā, taču tas nav tas vieglākais un prasa laiku, soli pa solim samazinot šo lielo parādu nastu. Latvijai [tas] izdevies relatīvi īsā laikā, taču situācija joprojām ir sarežģīta, un mums jāatrod savā valstī ceļi nākotnes izaugsmei," piebilda prezidents.
Komentējot Igaunijas pievienošanos eirozonai, Bērziņš norādīja, ka ir pāragri spriest, vai Tallinas panākumi uz Latviju atstājuši pozitīvu ietekmi.
"Ceru, ka tas ir ļoti pozitīvs piemērs visām trim Baltijas valstīm, un tas ir skaidrojums tam, kāpēc mēs vēlamies sekot šim piemēram. Mēs bijām kopā, un mēs esam kopā, un mēs arī turpmāk būsim tuvākie ekonomiskie partneri," uzsvēra prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
