Privatizācijas aģentūra varētu kļūt par Valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. "Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA "Latvijas Valsts mērnieks", SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs", VAS "Latvijas Loto", AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" un daudzi citi," tā PA vadītāja.

Zalpētere esošo valsts pārvaldes modeli, kurā ministrijas vienlaikus veido valsts politiku un pārvalda uzņēmumus, vērtē kā neefektīvu, jo tās ir pilnīgi atšķirīgas funkcijas. Viņa min Somijas piemēru, kur komerciāla rakstura valstij piederoši uzņēmumi un to kapitāla daļas ir nodotas vienas institūcijas pārraudzībā. "Tikai atsevišķi uzņēmumi, kas pilda nozīmīgas sociālas funkcijas ir palikuši ministriju pārvaldībā. Pretējā gadījumā veidojas interešu konflikts, jo ministrijas veic kapitāla daļu pārvaldību ar mērķi uzņēmumam gūt peļņu un tajā pašā laikā bieži lemj par sociālu uzdevumu veikšanu, kas ir pretrunā ar uzņēmuma komercinteresēm," teic Zalpētere.

PA vadītāja stāsta, ka pēc privatizācijas procesa beigām PA varētu pārtapt, piemēram, par valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, jo tas precīzāk atbilstu aģentūras darbības būtībai. Restrukturizācija ietvertu esošo darbinieku optimizāciju, jo līdz šim PA pamatdarbība vairāk saistījās ar privatizācijas procesu, turpretī tagad aģentūrai ir nepieciešami resursi, kas varētu strādāt ar kapitālsabiedrībām un sevišķi saistībā ar banku sektoru, veikt funkcijas attiecībā uz noslēgto privatizācijas līgumu izpildes kontroli. Nākotnē aģentūrai būs nepieciešami speciālisti ar zināšanām uzņēmējdarbībā, ekonomikā un banku sektorā, kā arī angļu valodas prasmēm, ko nosaka PA ciešā sadarbība ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Ideja par PA kā valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru varētu īstenoties pēc tam, kad valdība izlems par atsevišķu valsts uzņēmumu kapitāldaļu saglabāšanu valsts īpašumā vai nodošanu privatizācijā.

"Ministru prezidents ir izveidojis darba grupu, kas izstrādā koncepciju par to, kādos gadījumos valsts un pašvaldības iesaistās vai darbojas uzņēmējdarbībā. Koncepcija piedāvās risinājumu, un tad attiecīgi izvēlētajam risinājumam tiks pārskatīta valsts līdzdarbība attiecīgajās kapitālsabiedrībās. Līdz ar to arī paredzētā PA restrukturizācija ir atkarīga no lēmuma saglabāt vai nesaglabāt atsevišķas valsts kapitālsabiedrības valsts īpašumā. Plānots, ka valdība lēmumus varētu pieņemt šogad," norāda Zalpētere.

Tāpat PA vadītāja stāsta, ka par jaunās aģentūras finansēšanas avotu varētu runāt pēc tam, kad tiktu apstiprināta aģentūras koncepcija. "Tikai tad varētu lemt par efektīvāko un atbilstošāko finansēšanas mehānismu," tā Zalpētere.

AS "Privatizācijas aģentūra" dibināta 1994.gada 22.aprīlī kā bezpeļņas organizācija. 2004.gada 1.novembrī PA juridiskais statuss mainījās un aģentūra kļuva par valsts akciju sabiedrību un tika ierakstīta komercreģistrā.

PA pamatdarbība ir saistīta ar valsta īpašuma privatizāciju, valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu un noslēgto privatizācijas līgumu kontroli. PA 2009.gadā ir nākušas klāt jaunas funkcijas. 2009.gada 24.februārī saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu PA kļuva par AS "Parex banka" akcionāru. Pēc bankas sadalīšanas PA īpašumā ir 81,15% "Parex bankas" akciju un 75% bankas "Citadele" akciju.

Kopš 2009.gada 1.jūlija PA veic arī dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas darbības, kā arī vairākas citas likvidētās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, tajā skaitā valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju pārvaldīšanu līdz to nodošanai pašvaldībām vai dzīvokļu īpašniekiem.

Patlaban PA strādā 84 darbinieki, un kopējais plānotais 2010.gada PA izdevumu budžets ir 3,5 miljoni latu.

PA ir kapitāldaļu turētājs VSIA "Latvijas Sertifikācijas centrs", SIA "Lattelecom", SIA "Latvijas Mobilais telefons", SIA "Liepājas sērkociņi" un SIA "Miesnieks".

Papildus tam PA turējumā ir vairākas sabiedrības, kas ir maksātnespējīgas vai kurās notiek likvidācijas process, piemēram, valsts uzņēmums "Energoautomātika", VSIA "Rīgas Jūrmala", VAS "Vulkāns", AS "Latvijas Tirdzniecības nams", AS "Baltic Pulp", SIA "Agroleasing", SIA "Baltic Foundation", SIA "Jūrmalas tara", "Latgales televīzijas sabiedrība", SIA "Latvijas celtnieks", AS "Wood Products", AS "RAF", SIA "Georgs", SIA "Gulbenes Timbers", AS "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca", AS "Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija", SIA "Servi Ko", AS "RAF-ITC", SIA "Talmeta", AS "LA=PA", SIA "BMMC". Papildus tam ir divas sabiedrības, kuras ir PA turējumā, bet nav nodotas privatizācijai - SIA "Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa" un AS "Latvijas Tirdzniecības centrs".

PA veic likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju noteiktās funkcijas - kapitāla daļu, kas pieder valstij kapitālsabiedrībās, kurās ir privātais kapitāls, privatizācija un atsavināšana; valsts kapitālsabiedrību privatizācija; nekustamo īpašumu privatizācija; valsts zemesgabalu privatizācija; pēc privatizācijas kontroles un privatizācijas pabeigšanas funkcija; privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu administrēšana; privatizācijas sertifikātu informācijas nodrošinājums; esošās materiāli tehniskās bāzes apsaimniekošana.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.augustā lēma par valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valdes priekšsēdētāju iecelt līdzšinējo PA valdes locekli Ivetu Zalpēteri.