Viņa skaidroja, ka premjers, lūdzot Ģenerālprokuratūrai sniegt atzinumu par aviokompānijas akcionāru līgumiem, iesniegumu un citus dokumentus, kas bija nepieciešami atzinuma sniegšanai, klasificējis kā slepenus. Ja šiem dokumentiem ir slepenības statuss, Ģenerālprokuratūra nevar noņemt slepenības pakāpi pašam atzinumam. "Kad premjers atslepenos iesniegtos dokumentus, prokuratūra varētu lemt par paša atzinuma atslepenošanu," sacīja Pakalniņa.
Tiesa, Ministru prezidents, iepriekš ne reizi vien jautāts, kad tiks noņemts konfidencialitātes statuss Ģenerālprokuratūras atzinumam par "airBaltic" akcionāru līgumiem, žurnālistiem norādīja, ka tas ir jāprasa Ģenerālprokuratūrai, kas šo atzinumu ir klasificējusi.
Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam "Delfi" šīs dienas laikā solīja sniegt atbildi uz jautājumu, vai premjers noņems konfidencialitātes statusu iesniegumam un pārējiem dokumentiem.
Ar publisku aicinājumu premjeram publiskot Ģenerālprokuratūras atzinumu par "airBaltic" akcionāru līgumiem ceturtdien nāca klajā LPP/LC līderis un bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņaprāt, šīs informācijas publiskošanu īpaši aktuālu padara Valsts kancelejas (VK) trešdien paustais par "airBaltic" akcionāru līgumiem, portālu "Delfi" informēja LPP/LC preses sekretārs Ģirts Dripe.
LPP/LC pārstāvis norāda, ka 2010.gada 30.aprīlī Dombrovska valdība, ieguldot 15 miljonus latu aviokompānijā, ir slēgusi jaunu "airBaltic" akcionāru līgumu. Tas skaidri esot atrunāts Dombrovska līguma 12.1 un 19.4 punktos, kuros teikts, ka šis līgums aizstāj visas iepriekšējās vienošanās.
"Tādejādi Dombrovska valdības laikā ir slēgts jauns "airBaltic" akcionāru līgums, kompānijā ieguldīti 15 miljoni latu, bet joprojām "Vienotības" politiķi piesauc Šlesera līgumu. Šī situācija diemžēl apliecina, ka premjers Dombrovskis vai nu nelasa un neiepazīstas ar būtiski svarīgiem valdības dokumentiem vai arī, lai novērstu savas kļūdas, "Vienotībai" raksturīgā manierē, politiskajās cīņās iesaista tiesībsargājošās institūcijas, šajā gadījumā Ģenerālprokuratūru," Šlesera viedokli pauž Dripe.
Jau ziņots par VK jurista Ivara Mēkoņa trešdien pausto, ka valsts faktiski jau kopš 2002.gada ir nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionārs. Vienlaikus jurists uzsver, ka 2009.gada slēgtajā akcionāru līgumā VK izdevies nodrošināt maksimālu valsts interešu aizsardzību, ciktāl to pieļāvušas valsts iepriekš uzņemtās saistības.
Mēkons uzsvēris, ka joprojām spēkā ir 2009.gada 4.marta akcionāru līgums, neskatoties uz to, ka 2010.gada 30.aprīlī tas tika papildināts. Šo faktu - ka 2010.gadā netika slēgts jauns līgums - apliecina arī līguma izstrādes materiāli (sanāksmes, e-pasti u.c.), skaidro jurists.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
