'Radām novadam': piesaistot investīcijas un veidojot jaunas darba vietas, jaunieši cīnās par naudas balvām
Foto: DELFI

Loģistikas komplekss, ātro uzkodu ražotājs, tradicionālo dūraiņu adītāju uzņēmums - vairāki desmiti studentu no Latvijas augstskolām metušies sacensībās, paši saviem spēkiem meklējot investorus, piesaistot finansējumu, pētot tirgu, meklējot klientus, lai divu gadu laikā pierādītu, ka spēj kādā Latvijas novadā radīt lielāko ekonomisko pienesumu.

Konkursa "Radām novadam", kas norit sadarbībā ar portālu "Delfi", idejas autors, SIA "3ZD" vadītājs Andris Čeksters atzīst, ka jauniešu entuziasms un gatavība riskēt ir tas, kas projektā visvairāk iedvesmo. Tomēr konkursa noslēgumā - 2016.gada vasarā - žūrija vērtēs padarīto, proti, darba vietas, piesaistīto finansējumu un citus iesaistīto novadu ieguvumus. Kopējais konkursa balvu fonds ir 50 000 eiro.

Patlaban sacensībās piedalās 17 komandas, kas pārstāv desmit augstskolas. No tām aptuveni desmit jau aktīvi darbojas, bet pārējām organizatori meklē papildspēkus, tādējādi joprojām iespējams iesaistīties konkursā.

Šo komandu mērķis ir radīt izvēlētajam novadam pēc iespējas lielāku papildu ekonomisko vērtību - tās ir gan jaunas darbavietas novada iedzīvotājiem, piesaistīts finansējums un investīcijas, infrastruktūras izveidošana, kāda pasākuma rīkošana. "Protams, mēs skatāmies to, cik nozīmīga šī ekonomiskā vērtība ir konkrētajam novadam. Siguldas novada centrā izveidot vienu darba vietu ir viens sasniegums, bet Apes novadā šādam panākumam jau ir citāda vērtība," skaidro Andris.

Sacensībās svarīga ir ne tikai jauniešu komandu aktivitāte, bet arī novadu pašvaldību atsaucība. "Radām novadam" lielākais pašvaldību skaits iesaistījies no Vidzemes puses, tomēr pārstāvēti ir visi Latvijas reģioni.

Aktīvākās pašvaldības

Andris pats ir rīdzinieks, bet ir pārliecināts, ka Latvijas būtība ir novados, nevis galvaspilsētā. "Valsts attīstība mudina cilvēkus pamest reģionus. Man gribējās izveidot kaut ko, kas palīdzētu novadiem, radītu idejas un mainītu šo enerģiju," viņš skaidro. "Protams, tas nav viena gada jautājums, bet dažreiz viena ideja var visu izmainīt."

Jauniešu motivācija piedalīties sacensībās ir dažāda - ir tādi, kas auguši novados, kuros tagad cenšas attīstīt uzņēmējdarbību, piesaistīt investīcijas un kuriem sāp sirds par dzimtās puses problēmām vai arī viņi vēlas radīt sev iespēju atgriezties. Tāpat ir studenti, kas vēlas pierādīt to, ka spēj gūt panākumus "reālajā dzīvē", palīdzēt kādam novadam.

Studentiem ir talanti, ambīcijas un spējas, bet nav viegli uzsākt karjeru, atzīst "Radām novadam" rīkotājs . Šis konkurss viņiem ir iespēja parādīt sevi un savas spējas, un kaut ko paveikt - sākt jaunu biznesu vai "ielikt" spēcīgu pamatu savai karjerai. "Mērķis ir novirzīt šo jauniešu vēlmi un enerģiju novadu attīstībai," projekta būtību atklāj Andris. Savukārt augstskolām, kuras pārstāv jauniešu komandas, ir iespēja darba un mācību rezultātā radīt ne tikai "makulatūras tonnas", bet arī ko reālu: "Nevis likt jauniešiem caur papīriem pierādīt, ka viņi nākotnē kaut ko varēs izdarīt, bet arī tik tiešām kaut ko darīt."

Tomēr projektu izdošanās atkarīga ne tikai no studentu un augstskolu darba un spējām - bez pašvaldību atsaucības visas ieceres lemtas neveiksmei. "Fakts, ka pašvaldība piedalās konkursā, nozīmē, ka tā ir atvērta," atzīst Andris. Viņš uzsver, ka dalība konkursā paver jaunas durvis un vietējās domes nāk komandām pretim, cik vien ir to spēkos, jo konkursā iesaistījušās tās pašvaldības, kas vēlas attīstīt uzņēmējdarbību un arī nedaudz riskēt.

Reālā dzīve maina plānus

"Radām novadam" startēja pērnā gada pavasarī un noslēgsies 2016.gadā. Tādējādi komandām ir gana laika gan izlolot ideju, gan to īstenot. Līdz šim jaunieši jau izstrādājuši rīcības plānus, tomēr, sākot to īstenošanu praksē, jau nācies ieviest korekcijas iecerēs. Viena no komandām bija iecerējusi attīstīt kompleksu, kuram būtu nepieciešamas ar sešiem cipariem rakstāmas investīcijas. Tagad gan komanda "piezemējusies" līdz pusmiljonam eiro. Tomēr lielākoties idejas ir īstenojamas bez milzu finansējuma. "Ar kaut ko ir jāsāk. Piemēram, Ogres komanda nopirka "treilerīti" un grasās pasākumos pārdot "fast food". Tā viņi gūst savu pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā un tālāk domā par lielākām lietām," stāsta Andris.

Viņš norāda: "Kad tu raksti idejas, tev šķiet, ka viss ir forši un viss aizies. Bet, kad tu reāli sāc strādāt, tad saproti, ka nemaz nav tik viegli. Tādēļ daudzām komandām ir mainījušās idejas. Viņi prezentēja vienu ieceri, bet, to dziļāk izpētot, saprata, ka tas neaizies un jāmeklē kaut kas jauns." Interesanti ir tas, ka no dalībniekiem tikai neliela daļa studē ar ekonomiku saistītas zinības. "Kā konkursa autoram visiedvesmojošākais ir tas, ka ir tādi jaunieši, kas ir gatavi uzņemties riskus, ņemt kredītus, lai palīdzētu novadam un sev - bieži vien ar minimālām zināšanām un pieredzi."

Tajā pašā laikā nav īsti pievienotās vērtības tāda biznesa radīšanā, kuru uzturētu paši novada iedzīvotāji. Projekta būtība ir radīt ko tādu, kas piesaistītu resursus no ārpuses - Rīgas, lielajām pilsētām vai ārvalstīm. Piemēram, Pļaviņās komanda piesaistījusi vietējās iedzīvotājas, kas ada cimdus, ko pēc tam ved uz Rīgu un pārdod. Katrā vietā ir cilvēku, zemes un citi resursi, ko šādi izmantot.

Meklē papildspēkus

Konkursa pirmais posms - rīcības plāna izstrāde - noslēdzās vasarā, kad tika apbalvota arī šajā fāzē veiksmīgākā komanda. Turpmāk organizatori iecerējuši piešķirt komandām arī sava veida grantus, lai palīdzētu palīdzēt idejas attīstīšanai līdz finansējuma piesaistei.

Lai gan sacensības jau sākušās, vēl arvien ir iespēja pievienoties gan jau esošajām komandām, gan izveidot jaunas. Sazināties ar konkursa organizatoriem iespējams "Radām novadam" interneta mājas lapā.

"Jaunietim šāds konkurss ir labākā iespēja, kā parādīt tādus darba un biznesa vidē novērtētus talantus kā atbildība, spēja sasniegt rezultātus, riska uzņemšanās, lēmumpieņemšana. Par šādiem jauniešiem cīnās darba tirgū," uzsver Andris. Veltot nelieku daļu sava laika projektam, studenti var nodrošināt priekšrocības sava biznesa vai karjeras veidošanai, jo projekta ietvaros ir daudz vieglāk komunicēt gan ar finanšu iestādēm, gan novadiem, turklāt rēķinoties arī ar augstskolas atbalstu.

Projekts šogad tiek sākts arī Igaunijā, viens no finansētājiem ir arī Eiropas Savienības "Erasmus+" programma. Konkursu "Radām novadam" organizē "JCI Latvia" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkursu atbalsta "Erasmus+". Projekta partneri ir Latvijas Universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola. Tā informatīvie atbalstītāji ir "Latvijas Avīze" un "Prakse.lv".

Source

DELFI Bizness

Tags

"Radām novadam"
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form