Biedrībā skaidroja, ka paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pašvaldību daļas samazināšana no 80% uz 75% kombinācijā ar virkni papildu izdevumu, kas saistīti ar iecerēto minimālās algas, pirmsskolas pedagogu algu, garantēta minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta celšanu un citiem pasākumiem, var ievērojami ietekmēt pašvaldību spēju īstenot savas likumā paredzētās funkcijas.
Īpašas bažas organizācijai ir par iesākto un paredzēto investīciju projektu turpmāko likteni, jo Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta, kā arī tā sauktā Eiropas Atveseļošanas instrumenta līdzekļi būs pieejami tālākā nākotnē.
"RACA biedri atzīst, ka nākamā gada valsts budžeta projektā iecerētās izmaiņas var radīt ievērojamas problēmas pašvaldību darbā. Mēs turpināsim diskusiju ar Finanšu ministriju (FM), kā arī aicināsim uz sarunu Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai ar konkrētiem skaitļiem argumentētu mūsu pozīciju," norādīja RACA valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Pašvaldības pārstāvošā organizācija uzskata, ka FM sagatavotajā valsts budžeta projektā ir nepieciešams veikt izmaiņas, nodrošinot pašvaldībām pienācīgu kompensāciju to ieņēmumu bāzes samazināšanai un izdevumu palielināšanai.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome konceptuāli vienojās par 2021. gada budžeta projektu.
No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. gadā un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021.gadā, gan turpmākajos gados.
FM informēja, ka pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, kuru budžetā pašlaik ir pārpalikums, kamēr valsts budžetā - deficīts. Ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos deficīts ir 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonu eiro pārpalikums, kas ir pērnā gada līmenī. Vidējā termiņā pašvaldību budžetā tāpat kā valsts pamatbudžetā tiek plānots deficīts, tomēr deficīta līmenis pašvaldībās būs būtiski zemāks nekā valsts pamatbudžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
