Rīdzinieki vēlas brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju; diskusijas par sistēmu turpinās
Foto: Shutterstock

Rīgas iedzīvotāji, uzņēmumi un dzīvojamo māju apsaimniekotāji un pārvaldītāji pauž neapmierinātību ar pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Rīgā, liecina Konkurences padomes (KP) organizētās patērētāju aptaujas dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

KP ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir noslēgusi izlīgumu par strīdu, kas radās no pašvaldības ieceres izveidot pilsētā atkritumu apsaimniekošanas monopolu uz 20 gadiem. Izlīgums sevī ietver pašvaldībai pienākumu nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu godīgas konkurences apstākļos, neradot monopolu tirgū, kā arī veikt padziļinātu novērtējumu, lai nodrošinātu nākotnē konkurenci veicinošu pakalpojuma sniegšanas modeļa ieviešanu Rīgā. Tādējādi diskusijas par Rīgai piemērotāko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu vēl nav galā.

Problēmas sakne

Lielākoties konkurences problēmas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā Latvijā rodas nepilnīgā regulējuma dēļ. Likums nosaka, ka Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Līdz ar to pašvaldībām ir sniegtas iespējas ietekmēt konkurenci tirgū – pat likvidējot to, kur tā iepriekš pastāvējusi. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas administratīvā teritorija pēc tam, kad KP apturēja Rīgas ieceri uz 20 gadiem izveidot monopolu atkritumu apsaimniekošanas tirgū, tika sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās. Kopš 2020. gada atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā sniedz trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas izvēlēti iepirkuma konkursa rezultātā, un katrā no četrām atkritumu apsaimniekošanas zonām klientiem līgums jāslēdz ar to atkritumu apsaimniekotāju, ko paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Tādējādi iepriekšējā kārtība, kad klients brīvā tirgus apstākļos varēja izvēlēties sev izdevīgāko, efektīvāko un pieejamāko atkritumu apsaimniekotāju, tika likvidēta.

KP: jāievieš brīvā tirgus modelis

KP ieskatā likumā ir jāparedz brīvā tirgus principa piemērošana tā vietā, lai pašvaldība pati izvēlētos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus. Pašlaik spēkā esošais regulējums atbalsta, ka arī lielākajās pilsētās, kur var pastāvēt efektīva konkurence, pašvaldības nereti izvēlas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegt saviem spēkiem, piemērojot "in-house" principu un pilnībā izslēdzot konkurenci, vai piemēro tādu publiskās privātās partnerības vai iepirkuma modeli, kas ilgstoši piešķir pakalpojumu sniegšanas tiesības konkrētā teritorijā tikai vienam pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot tam monopolstāvokli.

KP ieskatā brīvā tirgus modeļa ieviešana atkritumu apsaimniekošanas nozarē apdzīvotajās vietās ar lielu iedzīvotāju skaitu un blīvumu veicinās konkurenci un pakalpojumu sniegšanas attīstību un efektivitāti patērētāju un citu atkritumu radītāju interesēs.

Uzņēmumi ir vairāk neapmierināti

Atgriežoties pie aptaujas, tajā piedalījās 2098 fiziskās personas un 560 juridiskās personas, tostarp 300 juridiskas personas, kas slēdz atkritumu apsaimniekošanas līgumus un 260 dzīvojamo māju apsaimniekotāji un pārvaldnieki. To veica Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti".

54% Rīgas iedzīvotāju 2020. gadā piedzīvoja atkritumu apsaimniekotāja maiņu. Aptaujā atklājies, ka pašlaik 44% iedzīvotāju ir apmierināti ar atkritumu apsaimniekošanu dzīvesvietā. Savukārt katrs piektais rīdzinieks ir neapmierināti vai daļēji neapmierināti, ka atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta zonās ar vienu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu katrā zonā. Tāpat 34% aptaujāto norāda, ka ir tikai daļēji apmierināti ar pakalpojuma kvalitāti, ko veicina dažādu papildu maksu piemērošana par papildpakalpojumiem un neelastīgi atkritumu izvešanas laiki.

Salīdzinot abus atkritumu apsaimniekošanas modeļus – brīvu pakalpojumu sniedzēja izvēli, kas bija spēkā līdz 2020. gadam un jauno četru zonu modeli –, aptaujātie priekšroku biežāk (37 %) deva iepriekšējam modelim ar iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju. Respondentu ieskatā konkurence brīvā tirgus apstākļos nodrošina arī tādas iespējamās priekšrocības kā zemāku cenu par pakalpojumu.

Juridisko personu vidū atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi vērtēti kopumā divreiz kritiskāk nekā privātpersonu auditorijā – 38 % klientu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti. Iepriekšējā kārtība ar iespēju pašiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju apmierināja vai drīzāk apmierināja 90%, savukārt pašlaik – apmierina vien 25% un drīzāk apmierina 37%.

Respondenti norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas kvalitāte ievērojami pasliktinājusies 18% un drīzāk pasliktinājusies 17% juridisko personu.

Ņemot vērā juridisko personu kritisko viedokli par četru zonu modeli, lielākā daļa juridiskās personas (66 % no aptaujātajiem) atzīst, ka labprāt izvēlētos iepriekšējo modeli ar iespēju brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.