Saeima ceturtdien pieņēma antidempinga likumu, kura mērķis ir novērst preču tirgošanu Latvijā par dempinga cenām.
Antidempinga likums paredz, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem, tad valdība var pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja sniegto informāciju. Pagaidu pasākumus var veikt sešus vai deviņus mēnešus.

Pagaidu pasākumi izpaužas kā importētāja galvojums atbilstības apdrošināšanas polises vai bankas galvojuma veidā. Pagaidu pasākuma vērtība nepārsniedz dempinga starpību un var būt arī mazāka par dempinga starpību, ja noteikts, ka mazāks maksājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.

Pārbaudi var izbeigt bez pagaidu pasākumiem vai antidempinga maksājumu piemērošanas, ja no eksportētāja saņemts brīvprātīgs solījums pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām uz Latviju.

Antidempinga maksājumi var būt procentuāli vai fiksēti, un tos piemēro papildu citiem muitas maksājumiem, kas noteikti attiecīgajai importa precei.

Antidempinga maksājumus iekasē muitas iestādes no visām valstīm, uz kurām attiecas pārbaude, izņemot importu no tām valstīm, no kurām pieņemti cenu labojumi.

Nevienai precei nevar piemērot antidempinga un kompensācijas maksājumus vienlaicīgi, lai kompensētu vienus un tos pašus zaudējumus, kas radušies no dempinga vai eksporta subsidēšanas, teikts antidempinga likumā.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

Antidempinga likums ir nepieciešams, lai Latvija atbilstoši starptautiskām normām varētu aizsargāt iekšējo tirgu.

Iekšējā tirgus aizsardzības likums jau ir pieņemts, bet vēl nav izstrādāts pretsubsīdiju likums, kas arī ir nepieciešams tirgus aizsardzības pasākumu īstenošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!