Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere pauda, ka pašreiz nav iespējams prognozēt, cik lielā mērā pasaules naftas cenu kritums ietekmēs degvielas cenas Latvijā, jo "situācija pasaules naftas tirgū pēdējās dienās ir ļoti mainīga". Turklāt, kā skaidroja Ligere, cenu izmaiņu ietekmi uz mazumtirgotājiem varēs pateikt tikai ilgākā laika posmā, jo pašreiz pie mainīgās situācijas to ir grūti prognozēt.
Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka degvielas cenas ietekmē dažādi ekonomiskie rādītāji, galvenokārt naftas un naftas produktu cenas pasaules biržā, kā arī eiro un ASV dolāra vērtības svārstības. Viņš skaidroja, ka bažās par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu pasaulē, saruka arī naftas cenas.
"To, vai degvielas cenas samazinās degvielas uzpildes stacijās, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik ilgā laikā turpinās naftas un naftas produktu cenu kritums pasaulē un cik ilgu laiku saglabāsies šāds zems cenas līmenis," norādīja Beiziķis, skaidrojot, ka pašreiz nevar prognozēt, kad naftas cenas stabilizēsies. Viņš uzsvēra, ka vienas dienas straujš naftas cenu izmaiņas acumirklī neatspoguļojas degvielas cenās uzpildes stacijās.
Beiziķis arī norādīja, ka "Neste" degvielas uzpildes stacijās pēdējo pāris nedēļu laikā benzīna cena samazinājusies par trīs centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai - par četriem centiem litrā.
Arī degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā seko pasaules cenu izmaiņām ar nobīdi. Līdz ar to, šī brīža jēlnaftas cenu kritums biržā daļēji atspoguļojas naftas produktu un degvielas cenās Latvijā.
"Ja salīdzina vidējās dīzeļdegvielas cenas "Circle K" tīklā, tad kopš janvāra sākuma, kad tika akcīzes cenas celšana, līdz šodienai - degvielas cenas ir kritušās par 8%," pauda Titovs, norādot, ka degvielas produktu iepirkuma cena veido tikai - 35% no kopējās degvielas cenas. Lielāko daļu jeb 55% veido dažādi nodokļi - akcīze, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu. Savukārt aptuveni 10% ir mazumtirgotāja uzcenojums, ar ko tiek nosegtas ar degvielas mazumtirdzniecības nodrošināšanu saistītās izmaksas, piemēram, darba algas, degvielas kvalitātes kontrole, degvielas uzpildes staciju un termināļu uzturēšana un apkalpošana.
Titovs skaidroja, ka "Circle K Latvia" kā tirgus dalībnieks nedrīkst sniegt prognozes par turpmākajām degvielas cenu izmaiņām, un jebkādas prognozes cenu kāpumam vai kritumam būtu tikai minējumi bez pamatojuma. Viņš uzsvēra, ka pašlaik visa pasaule pievērš uzmanību Covid-19 izplatībai pasaulē, un tas, cik veiksmīgi vīruss tiks apkarots, ietekmēs arī turpmāko ekonomisko attīstību, tajā skaitā degvielas cenu izmaiņu biržā.
"Ņemot vērā, ka nevaram prognozēt, vai jēlnaftas cenas kritumu biržā būs īslaicīgs vai ilglaicīgs, nevaram minēt tās konkrētu ietekmi uz naftas produktu iepirkuma cenu, degvielas cenām Latvijā, kā arī konkurences apstākļiem," pauda Titovs.
Savukārt degvielas mazumtirgotāja "Virši" pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs norādīja, ka kopš janvāra sākuma ģeopolitisko notikumu un Covid-19 ietekmē benzīna un dīzeļdegvielas cenas degvielas uzpildes stacijās jau ir samazinājušās vairāk nekā par 10 centiem litrā.
"Pēdējo dienu notikumi pēc OPEC sanāksmes un Saūda Arābijas izsludinātā "cenu kara" ir izsaukuši krasu biržas cenu kritumu. Situācijas attīstība un degvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās lielā mērā būs atkarīgas no šo ģeopolitisko notikumu attīstības - ja esošā tendence būs noturīga, tad tas arī turpmāk atspoguļosies mazumtirdzniecības cenās," pauda Andrianovs.
Degvielas mazumtirgotāja "Kool Latvija" valdes loceklis Sandis Šteins norādīja, ka degvielas cena mazumtirdzniecībā veidojas no produkta iepirkuma cenas, nodokļiem un mazumtirgotāja uzcenojuma. "Protams, ka naftas produktu biržas svārstības ietekmē degvielas cenu, un šobrīd tas izpaužas kā lētāks degvielas iepirkums mazumtirgotājiem un zemāka cena gala patērētājiem," pauda Šteins, piebilstot, ka tuvākajās dienās mazumtirdzniecības tirgus varētu turpināt piedzīvot cenas samazinājumu, jo pašlaik vēl tiek pārdota par augstāku iepirkuma cenu iegādātā degviela.
Tā kā degviela ir biržas produkts, iepirkuma cenas izmaiņas vienādā mērā attiecas uz visu konkurences tirgu, savukārt uzcenojums jau atkarīgs no katra konkrētā tirgotāja cenu veidošanas politikas, skaidroja Šteins.
Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū pirmdien reģistrējušas straujāko kritumu kopš 1991.gada Persijas līča kara, ņemot vērā neveiksmīgās sarunas starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.
Gan "Brent" markas jēlnaftas, gan WTI markas jēlnaftas cena uz brīdi bija nokritušās pat par 30%, taču vēlāk nedaudz atguvās. Dienas vidus tirdzniecības sesijā "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 22% - līdz 35,31 dolāram par barelu. Savukārt Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena saruka par 22,1% - līdz 32,14 dolāriem par barelu.
Savukārt otrdien pēc lielā krituma cenas pasaules akciju un tirgos pieaug.
Par vienu no akciju cenu kāpuma iemesliem tiek uzskatīts ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka viņš lūgs Kongresam samazināt nodokļus un veikt citus pasākumus, lai mazinātu jaunā koronavīrusa negatīvās sekas ekonomikai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
