Samazinājies uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits, aktivizējies VID, liecina pētījums
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pēdējos gados reģistrēto nodrošinājumu skaits pamazām samazinājies. "Lursoft" dati rāda, ka 2015. gadā nodrošinājumi tika reģistrēti 18 721 juridiskai personai, 2016. gadā – 16 458, 2017. gadā – 13 780, bet pērn to skaits samazinājies par vēl nepilniem 3%. Jānorāda, ka daļai uzņēmumu nodrošinājuma reģistrēšana bijis solis tuvāk darbības iesaldēšanai, jo 388 uzņēmumiem pēc tam, kad 2018. gadā reģistrēts nodrošinājums, pēc laika apturēta arī to saimnieciskā darbība.

Apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 372 jauni nodrošinājumi un 2018. gada izskaņā 22 450 uzņēmumiem bija reģistrēti 31 712 nodrošinājumi. Vairumā gadījumu jeb 79,26% nodrošinājums reģistrēts vietējā kapitāla uzņēmumiem, bet vēl 17,20% – kompānijām, kas pilnībā pieder kapitāldaļu turētājiem no ārvalstīm.

"Lursoft" pētījums atklāj, ka 63,81% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn piemērots jauns nodrošinājums, reģistrēti Rīgā. Kopumā galvaspilsētā meklējami 66,55% no visām kapitālsabiedrībām ar aktīviem nodrošinājumiem.

Interesanta aina paveras, reģistrēto nodrošinājumu īpatsvaru salīdzinot ar reģionos reģistrēto uzņēmumu īpatsvaru. Kamēr Rīgā reģistrēti 47,44% no visiem Latvijas uzņēmumiem, galvaspilsētā ir būtiski lielāks īpatsvars ar uzņēmumiem, kuriem piemēroti liegumi. Tikmēr citos reģionos uzņēmumu īpatsvars ar aktīviem nodrošinājumiem vai arī nodrošinājumiem, kas reģistrēti 2018. gadā, ir mazāks nekā teritorijā reģistrēto uzņēmumu īpatsvars, attiecinot to pret kopējo uzņēmumu skaitu valstī.

Piemēram, "Lursoft" aprēķinājis, ka Latgalē reģistrēti 7,25% no visiem aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā, tajā pašā laikā no valstī reģistrētajām kompānijām, kurām patlaban ir aktuāli nodrošinājumi, Latgalē reģistrēti vien 3,46%.

Nodrošinājumu piemērošana cīņā ar nodokļu nemaksātājiem ir viens no veidiem, kā apgrūtināt negodprātīgo uzņēmumu dzīvi, lai tie pēc iespējas ātrāk sakārtotu savas saistības. Tieši tāpēc VID, realizējot šādu praksi, pēdējos gadus dominē starp biežākajiem nodrošinājumu piemērotājiem. Izņēmums nav bijis arī 2018. gads, kad presē bieži vien nonākušas ziņas par uzņēmumiem, kuriem VID nodokļu parādu dēļ piemērojis apgrūtinājumus. Piemēram, pagājušā gada maijā nodokļu parāda dēļ aizliegums reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, grozīt un pārjaunot tika piemērots nekustamā īpašuma apsaimniekotājam SIA "Ditton nams". Attiecīgais liegums uzņēmumam spēkā ir vēl aizvien, bet tā nodokļu parāda summa veido 10,69 tūkstošus eiro.

Pagājušā gada decembrī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde reģistrējusi nodrošinājumu arī grāmatu izdevējam SIA "Jumava". "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka decembrī uzņēmumam bija reģistrēts 27,57 tūkstošus eiro liels nodokļu parāds, bet šā gada janvārī tas sarucis līdz nepilniem pieciem tūkstošiem eiro.

Pirms gada medijos izskanēja informācija par nodrošinājuma piemērošanu bioetanola ražotājam SIA "Jaunpagasts plus", kas kopš pagājušā septembra zināms ar nosaukumu SIA "I.S.D.". Arī bioetanola ražotājam VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi liegumu reģistrēt jaunas komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Jānorāda, ka uzņēmums ir ilgstošs nodokļu parādnieks un patlaban tā nodokļu parāda apjoms sasniedz 254,76 tūkstošus eiro. Pētījuma sagatavošanas brīdī uzņēmumam reģistrēta viena komercķīla 3 miljonu eiro vērtībā.

"Lursoft" savulaik izpētījis, ka lielākie nodokļu parādnieki meklējami būvniecības, kravu pārvadājumu, ēdināšanas, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas sektorā, kā arī starp uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar automobiļu apkopi un remontu. Šo nozaru uzņēmumiem arī pagājušajā gadā visbiežāk piemēroti nodrošinājumi, kas, visticamāk, sasaistāms ar iepriekš pausto faktu par šīm nozarēm kā lielākajām nodokļu parādniecēm.

Nozares, kurās strādājošajiem uzņēmumiem 2018. gadā piemēroti visvairāk nodrošinājumi:
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
Automobiļu apkope un remonts.

Gadu no gada aktīvākie nodrošinājumu piemērotāji bijuši tiesu izpildītāji, kā arī VID, bet nelielu daļu no vairāk nekā 10 tūkstošiem nodrošinājumu, kas ik gadu tiek reģistrēti, piemērojusi Valsts policija, tiesas, KNAB, prokuratūra.

"Lursoft" aprēķinājis, ka 2018. gadā palielinājies nodrošinājumu skaits, kurus piemērojis VID. Ja gadu iepriekš VID uzliktie nodrošinājumi veidoja 45,67% no kopējā apgrūtinājumu skaita, tad pērn to īpatsvars palielinājies līdz 52,54%. Tajā pašā laikā tiesu izpildītāju piemēroto nodrošinājumu skaits samazinājies.

Vērtējot, cik sekmīgi strādā uzņēmumi, kuriem tiek reģistrēti nodrošinājumi, jāvērš uzmanību, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem 2018. gadā reģistrēts nodrošinājums, gada pārskatus par saimniecisko darbību 2017. gadā iesniegusi vien trešā daļa firmu. Attaisnojums šajā gadījumā nav apstāklis, ka uzņēmumi būtu nesen reģistrēti, tāpēc vēl nav pienācis laiks pirmā finanšu pārskata iesniegšanai, jo vidējais vecums uzņēmumiem, kuriem pērn reģistrēti nodrošinājumi, ir 6,5 gadi.

No uzņēmumiem, kuru pārskati par 2017. gadu pieejami, redzams, ka vairāk nekā puse jeb 58,44% strādājuši ar zaudējumiem un vidējais peļņas/ zaudējumu rezultāts uzņēmumiem, kuriem 2018. gadā reģistrēts nodrošinājums, ir 154 eiro lieli zaudējumi. Tikmēr vidējais apgrozījums ir augstāks nekā valstī vidēji – 67,07 tūkstoši eiro.

"Lursoft" aprēķinājis, ka 40% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn reģistrēts nodrošinājums, apgrozījums 2017. gadā bijis robežās no 1 eiro līdz 140 tūkstošiem eiro, bet vēl teju tikpat lielai daļai uzņēmumu tas robežojies no 140 tūkstošiem eiro līdz 5 miljoniem eiro. Gada laikā nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri iesniegtajos gada pārskatos norādījuši, ka to apgrozījums bijis 0 eiro. Ja no uzņēmumiem, kuriem nodrošinājums reģistrēts 2017. gadā, tādi bijuši 18,76%, tad pērn – 21%.

Pētījums rāda, ka daļa no uzņēmumiem, kuriem pērn reģistrēts nodrošinājums, gadu iepriekš ne tikai strādājuši ar 0 eiro apgrozījumu, bet arī nav nodarbinājuši nevienu darbinieku. No visiem uzņēmumiem, kuriem 2018. gadā piemērots liegums, un kuri iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu, tādi bijuši 14%. Gada laikā šādu uzņēmumu īpatsvars palielinājies par 0,87%. Tikmēr vairumā gadījumu (65%) uzņēmumos strādājuši 1–9 darbinieki.

Pagājušajā gadā liegumi reģistrēti arī lielajiem uzņēmumiem. To parāda dati par šo uzņēmumu apgrozījumu un darbinieku skaitu 2017. gadā. "Lursoft" izpētījis, ka 1% no visiem uzņēmumiem strādājis ar apgrozījumu, kas pārsniedz 5 miljonus eiro, bet 0,2% no kopējā uzņēmumu skaita, kuriem pagājušajā gadā piemērots nodrošinājums, bija darba devēji vairāk nekā 250 strādājošajiem.

Šo uzņēmumu vidū ir AS "Kesko Senukai Latvia". Uzņēmums 2017. gadā apgrozīja 55,16 miljoniem eiro un nodarbināja 509 darbiniekus. Kā ziņo "Klientu Portfelis", pagājušā gada maijā tirgotājam, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījumu, tika piemērots aizliegums palielināt pamatkapitālu, aizliegums reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī visa veida pārreģistrēšanas aizliegums. Jau pēc divām dienām pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tas atcelts, jo, kā ziņu portālam "Delfi" norādījusi AS "Kesko Senukai Latvia" pārstāve, uzņēmums savas saistības nokārtojis un aizliegums vairs nav bijis saistošs.

Tags

KNAB Uzņēmumu reģistrs Valsts policija VID

Comment Form