Senāts: izskatot 'Palink' maksātnespējas lietu, Kurzemes rajona tiesa pārkāpusi uzņēmuma tiesības
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, izskatot veikalu "IKI" un "Cento" apsaimniekotāja "Palink" maksātnespējas procesa lietu, pārkāpusi Satversmē garantētās ikviena tiesības uz taisnīgu tiesu, secinājis Augstākās tiesas Senāts.

No pirmdien publiskotā Senāta sprieduma izriet, ka Kurzemes rajona tiesa pēc būtības izskatījusi strīdu par kreditora un parādnieka saistību pastāvēšanu, kas tai nemaz nebija jādara. Pušu strīds ir izšķirams tiesā prasības kārtībā, nevis sevišķās tiesāšanas kārtībā, kādā izskata maksātnespējas procesa lietas.

Pēc Senāta uzskata, Kurzemes rajona tiesa pārkāpusi likumu prasības un patvarīgi grozījusi maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu, un pēc būtības izskatījusi prasības rakstura strīdu par mutiskas saistības un no tās izrietoša parāda pastāvēšanu, kā arī "Palink" pienākumu to apmaksāt. Līdz ar to tiesa pārkāpusi Satversmē garantētās pamattiesības – tiesības uz taisnīgu tiesu.

Senāts pievienojies tiesai iesniegtajā Ģenerālprokuratūras protestā norādītajam argumentam, ka Kurzemes rajona tiesas spriedums ir atceļams materiālo un procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu, kā arī "Palink" pamattiesību aizskāruma dēļ. Kurzemes rajona tiesa nepareizi iztulkojusi un piemērojusi likumu normas, kas paredz, ka tiesai bija jākonstatē maksātnespējas procesa pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme. Pārējiem apstākļiem, kas spriedumā tikuši vērtēti, nav juridisku seku, jo tiesa šajā jautājumā ir pārkāpusi prasījuma robežas.

Spriedumā norādīts, ka atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē kādu no Maksātnespējas likumā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Pieteikums tika pamatots ar Maksātnespējas likumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, kas ietver četrus kritērijus, proti, parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 3000 latu, nenokārtotajām parādsaistībām ir iestājies izpildes termiņš, kreditors vai kreditori ir iesnieguši vai nosūtījuši parādniekam brīdinājumu par nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, kā arī parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā nav samaksājis parādu vai nav izvirzījis pamatotus iebildumus pret prasījumu. Senāts norāda, ka tiesnesim vienlaikus jākonstatē visi četri kritēriji.

Senāta spriedumā teikts, ka parādnieks ir uzskatāms par maksātnespējīgu tikai tad, ja nepilda saistības, par kurām nav strīda. Konkrētajā gadījumā Kurzemes rajona tiesa konstatējusi, ka par daļu parādu pastāv strīds, kas tiek skatīts tiesā, bet par daļu strīds nav bijis un maksājumi par tiem netiek veikti.

Konstatējot, ka starp pusēm saistībā ar ģenerāluzņēmēja līgumu pastāv strīds, kas izšķirams Rīgas apgabaltiesā, pēc Senāta uzskata, Kurzemes rajona tiesai nebija pietiekama pamata atzīt "Palink" par maksātnespējīgu, jo gadījumā, ja maksātnespējas procesa lietā, kas izskatāma sevišķās tiesāšanas kārtībā, rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības kārtībā, tad atkarībā no strīda satura pieteikums atstājams bez izskatīšanas vai tiesvedība apturama līdz strīda izšķiršanai.

No Sergeja Guščina iesniegtā "Palink" maksātnespējas procesa pieteikuma redzams, ka viņš prasījumu pamatojis ar saistībām, kuras izriet no būvuzņēmuma "Landekss" izrakstītajiem rēķiniem par objekta uzturēšanu un veidņu nomu. Arī no "Palink" nosūtītā brīdinājuma par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu redzams, ka Guščins savus prasījumus saistībā ar izrakstītajiem rēķiniem pamatojis ar saistībām, kas izriet no ģenerālbūvuzņēmēja līguma.

Pretēji pieteikumā norādītajam maksātnespējas pasludināšanas priekšmetam un pamatam Kurzemes rajona tiesa ar spriedumu tos patvarīgi grozījusi un konstatējusi faktu, ka starp "Landekss" un "Palink" saistībā ar izrakstītajiem rēķiniem par veidņu nomu pēc ģenerālbūvuzņēmēja līguma laušanas pastāvējis mutisks līgums, un Guščina atsauce uz ģenerālbūvuzņēmēja līgumu ir kļūdaina. Kurzemes rajona tiesa atzinusi, ka tieši šī mutiskā līguma neizpilde un "Palink" pamatotu iebildumu neesamība par šo saistību ir pamats uzņēmuma pasludināšanai par maksātnespējīgu.

Pieņemot tiesas konstatēto, ka saistības par veidņu nomu izriet no patstāvīga mutiska līguma, tiesai nebija pamata konstatēt Maksātnespējas likumā paredzēto maksātnespējas pazīmi tāpēc, ka kreditors par šādu saistību neizpildes sekām parādnieku nav brīdinājis. Kreditora brīdinājumā ir atsauce tikai uz saistībām, kas izriet no ģenerālbūvuzņēmēja līguma, sacīts Senāta spriedumā.

Kreditora brīdinājums ir likuma obligāta prasība pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā. Savukārt juridiskās personas pamatoti iebildumi uz brīdinājumu ir vienīgais tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret tās maksātnespējas procesu. Tāpēc šīs prasības neievērošana atzīstama par pieteikuma patstāvīgu noraidīšanas pamatu.

Senāts arī uzsver, ka tiesai, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, nav jāizšķir pēc būtības strīds par kreditora un parādnieka saistību pastāvēšanu, bet tikai jāvērtē, vai iebildumi, ko parādnieks izvirzījis, ir tādi, kas liek apšaubīt to, ka parāda nemaksāšanas vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt.

Pēc Senāta uzskata, maksātnespējas procesa lietā par nepamatotiem būtu uzskatāmi tikai tādi iebildumi, kas ir formāli, ar pierādījumiem neapstiprināti un acīmredzami vērsti tikai uz to, lai faktiski maksātnespējīgs parādnieks izvairītos no maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Jau vēstīts, ka Senāts 7.martā atcēla Kurzemes rajona tiesas šā gada 5.janvāra spriedumu par "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Senāts šo lietu skatīja, jo Ģenerālprokuratūra par Kurzemes rajona tiesas spriedumu iesniedza protestu.

Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Guščins, kuram cedētas atsevišķas būvkompānijas "Landekss" prasījuma tiesības pret "Palink". "Palink" kategoriski noraidīja jebkādas "Landekss" prasības un pauda uzskatu, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka "Palink" nav izpildījis parādsaistības pret "Landeksu" vai tā cesionāriem.

Savukārt "Landeksa" pārstāvji norādīja, ka "Palink" ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par to padarīto darbu.

2010.gadā "Palink" strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina "Lursoft" datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.

"Palink" dibināts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 60 miljoni latu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Palink".

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus