Šogad vidējā bruto alga varētu sasniegt 1100 eiro, vērtē ekonomisti
Foto: Publicitātes foto/DELFI

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies. 2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1 036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%. Ekonomisti vērtē, ka atalgojuma kāpums novērojams visās nozarēs, bet piecās tas pārsniedzis 10% robežu. Šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, sasniedzot apmēram 1100 eiro.

"Kāpums novērojams visās nozarēs, bet piecās tas pārsniedzis 10% robežu. Zīmīgi, ka tās, kurās kāpums ir visstraujākais, raksturo ekonomikas akūtākos un karstākos segmentus. Tie saistīti ar iznomāšanu, ekspluatācijas līzingu, tūrisma pakalpojumiem, darbaspēka meklēšanas pakalpojumiem, veselības, nekustamo īpašuma un būvniecības nozarēm. Tāpat labvēlīgo situāciju steidz izmantot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas vēlāk atainojas tarifu kāpumā," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Nav šaubu, ka imigrācija būs nepieciešama, lai daļēji dziedētu pagātnes cirstās demogrāfiskās brūces. No otras puses, to nevar padarīt par galveno darba tirgus problēmu risināšanas veidu. Tas, ka uzņēmumi nevar aizpildīt visas vakances, vēl neko nepierāda. Runājot poētiski, kapitālisms ir sistēma, kurā kapitālisti ne vienmēr dabū to, ko grib. Sabalansēts darba tirgus ir vienmērīgi sadalīta vilšanās, tāpat kā labs budžets. Darbinieki nedabū tik daudz, cik gribētu, turpinot saņemt krietni mazāk par ES vidējo atalgojuma līmeni," spriež "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Tas nozīmē, ka zemo algu biznesa modeļiem un zemas pievienotās vērtības nozarēm Latvijā būs arvien grūtāk izdzīvot, lai arī šis process noteikti nav nesāpīgs. Ne visi darbiniekiem būs nepieciešamās prasmes, lai atrastu darbu produktīvākos uzņēmumos un zema iekšējā mobilitāte rada šķēršļus darba atrašanai, pat ja cilvēkam nepieciešamās prasmes ir. Tādēļ mūsu ekonomikas veiksmīgai attīstībai arvien svarīgāks kļūst mājokļu jautājums ekonomiskās attīstības centros un darba tirgus prasībām daudz atbilstošāka bez darba palikušo cilvēku pārkvalifikācijai," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Lai gan atalgojuma kāpums palielina iedzīvotāju pirktspēju un uzlabo iedzīvotāju labklājību, tas rada arī riskus tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā. Eurostat apkopotie dati rāda, ka 2018. gada 4. ceturksnī Latvijā bija viens no lielākajiem darbaspēka izmaksu pieaugumiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, darbaspēka stundas izmaksas Latvijā pieauga aptuveni četras reizes straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai gan absolūtajās vienībās (eiro) darbaspēka izmaksas Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, šāda tendence norāda uz to, ka konkurēt ārvalstu tirgos ar zemākām ražošanas izmaksām kļūst arvien grūtāk, īpaši darbaspēka ietilpīgo preču un pakalpojumu ražošanā," skaidro Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks.

"Šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%. Algu pieauguma tempu nedaudz ierobežos ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, kas, visticamāk, uzņēmējiem liks rūpīgāk izvērtēt to, cik ražīgi viņi ir un cik lielu algu pieaugumu viņi var atļauties, lai saglabātu savu pelnītspēju un konkurētspēju. Spēcīgais darba tirgus turpinās uzlabot strādājošo finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa kāpumu laikā, kad inflācija, salīdzinot ar vidējo algu kāpumu, būs mērena un saglabāsies zem 3% gadā vidēji," prognozē "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Tags

algas Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa Eurostat Iekšzemes kopprodukts (IKP) VID

Comment Form