SOLVIT – uzņēmēju un privātpersonu iespēja pārrobežu problēmu risināšanai
Foto: Shutterstock

Ja kādas citas Eiropas Savienības (ES) valsts publiskā sektora iestāde neievēro tiesības, ko privātpersonai vai uzņēmumam garantē ES tiesību akti, ne vienmēr efektīvākais un ātrākais problēmas risinājums būs juristu algošana un tiesvedības uzsākšana. Iespēja panākt taisnību ir, iesaistot SOLVIT, – tas ir alternatīvs strīdu risināšanas rīks jeb mehānisms, kas darbojas valsts paspārnē un atbalstu sniedz bez maksas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par SOLVIT dienesta piedāvātajām iespējām stāsta Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta ES preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone un vecākā referente Karīna Kozireva.

SOLVIT izveidoja Eiropas Komisija (EK) sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm 2002. gadā. SOLVIT uzdevums ir rast risinājumu strīdiem, kas radušies iedzīvotājiem vai uzņēmumiem ar citu ES un EEZ valstu iestādēm, tām nepareizi piemērojot ES tiesību aktus. Faktiski, kā rezumē Kozireva, SOLVIT ir tā institūcija, kas risina pārrobežu problēmas.

SOLVIT centri atrodas 27 ES un trijās EEZ valstīs – Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā.

SOLVIT visbiežāk risinātās uzņēmumu problēmas ir saistītas ar brīvu preču un pakalpojumu apriti, PVN atmaksu, brīvu darbinieku pārvietošanos un darbinieku nosūtīšanas jautājumiem (A1 sertifikāts), profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, sociālo nodrošinājumu, kā arī ar muitu un nodokļiem. Attiecīgi biežāk risinātās iedzīvotāju jeb privātpersonu problēmas saistītas ar ģimenes pabalstiem, tiesībām uz pensiju, bezdarbnieka pabalstiem, vīzām un uzturēšanās atļaujām, dažādiem diskriminācijas gadījumiem u. tml.

Tiecas pēc plašākas uzņēmēju auditorijas

Latvijas SOLVIT centrs ik gadu saņem ap 45–50 lietu. Latvijas SOLVIT centra pastāvēšanas laikā līdz šā gada novembrim ir saņemti un izskatīti 673 pieteikumi, no kuriem 15,5% jeb 104 saņemti no uzņēmējiem. Salīdzinājumam – visos ES SOLVIT centros kopā līdz šim brīdim ir izskatītas 60 604 lietas, no tām 7,6% jeb 4597 – uzņēmēju pieteiktās.

Uzņēmēju iesniegumu īpatsvars šajā statistikā ir neliels, taču, kā norāda Kozireva, uzņēmēji ir tieši tā SOLVIT auditorijas daļa, kura no šā problēmu risināšanas rīka varētu visvairāk iegūt. Tieši tāpēc arī viens no Latvijas SOLVIT centra uzdevumiem ir popularizēt šo iespēju uzņēmējdarbības vidē, kā vienu no argumentiem izceļot arī to, ka SOLVIT pakalpojumi ir bez maksas.

"SOLVIT ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tiesu. Ja uzņēmējiem rodas problēma kādā citā valstī, viņi lielākoties uzreiz mēģina piesaistīt juristus, vērsties tiesā. Tajā pašā laikā mēs, salīdzinot ar tiesu, darbojamies ātrāk, mūsu lietas neilgst vairākus gadus – mēs cenšamies atrisināt problēmu 10 nedēļu laikā. SOLVIT procedūra ir daudz vienkāršāka – uzņēmējam ir jāatsūta mums pieteikums, kurā viņš izskaidro savu problēmu, jāpievieno pieteikumam visi nepieciešamie dokumenti, kas var mums palīdzēt pierādīt atbildīgajai iestādei, ka tā ir pārkāpusi ES tiesību normas, tāpat jāpievieno arī šīs iestādes lēmums, pārsūdzības, ja tādas ir, un tālāk jau mēs kā SOLVIT centrs attiecīgi darbojamies – nosūtām sūdzību kolēģiem tajā valsti, kurā problēma ir radusies, un viņi no savas puses jau sazinās ar atbildīgo iestādi un mēģina problēmu atrisināt," skaidro Kozireva.

SOLVIT priekšrocība ir tā, ka, no vienas puses, dienests ir neformāls, no otras puses, piemēram, gadījumā ar savstarpējās atzīšanas vai preču un pakalpojumu plūsmas problēmām, SOLVIT var piesaistīt arī EK uzmanību un resursus, lai risinātu radušos problēmjautājumus, īpaši, ja tie saistīti ar četru ES pamatbrīvību ievērošanu. "Ja tik tiešām ir pārkāpts kāds ES tiesību akts un pārkāpums netiek atzīts un novērsts, tad galējā situācijā EK var arī vērsties pret valsti ar pārkāpuma procedūru, un tas jau būs signāls šai valstij, ka var tikt piemērotas finansiālas sankcijas, kamēr tā negrozīs konkrēto tiesību aktu."

Vērtīgs instruments mazajam un vidējam biznesam

"Latvijā lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem SOLVIT būtu ļoti vērtīgs instruments. Vēlreiz gribu akcentēt, ka SOLVIT nodrošina bezmaksas pakalpojumus, kuri nekādā veidā neatpaliek no citām profesionālajām darbībām, šis instruments ir efektīvs un tiešām var palīdzēt. Mēs vēlamies šo informāciju nogādāt līdz uzņēmējam, lai viņš ar to iepazīstas, lai uzticas valsts pārvaldei un saprot, ka valsts pārvalde var un arī grib palīdzēt."

"Viens no mūsu sadarbības partneriem ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN), kas sniedz bezmaksas konsultācijas par likumdošanu un uzņēmējdarbības aspektiem ārvalstu tirgos. EEN eksperti arī ir informēti par SOLVIT un zina, kādās situācijās uzņēmumiem, kas vēršas pēc palīdzības, ieteikt šo alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu," saka Reinsone.

Iesaistās, ja konstatēts ES tiesību pārkāpums

SOLVIT ir dažādi lietu risināšanas kritēriji. Jolanta Reinsone uzsver – lai lieta oficiāli kvalificētos kā SOLVIT lieta, tajā ir jābūt trim galvenajiem elementiem. Pirmkārt, jābūt iesaistītai publiskā sektora (valsts vai pašvaldības) iestādei, otrkārt, jābūt šīs iestādes izdotam negatīvam lēmumam, un, treškārt, šim lēmumam ir jāsatur Eiropas tiesību normas pārkāpums.

Attiecīgi SOLVIT centrs nerisinās problēmu, kas radusies starp diviem uzņēmumiem, tāpat SOLVIT kompetencē nav patērētāju tiesību aizsardzība, ar klientiem saistītas problēmas, kompensācijas par zaudējumiem. SOLVIT nerisina arī lietas, kurās jau ir sākta tiesvedība, jo dienests kā neoficiāla institūcija nevar risināt problēmu vienlaicīgi ar tiesu. Tāpat SOLVIT nerisinās problēmu, kas radusies, piemēram, Latvijas uzņēmumam ar Latvijas iestādi, šādai problēmai ir paredzēti citi mehānismi, uzsver Kozireva.

Viņa piebilst – protams, ne visi iedzīvotāji vai uzņēmumi var uzreiz konstatēt un zināt, ka tiešām ticis pārkāpts vai nepareizi piemērots kāds ES tiesību akts. Te palīdzēs vēl viens dienests – "Tavs Eiropas padomdevējs", pie kura var vērsties, lai saņemtu neformālu juridisko padomu un saprastu, vai pārkāpums ir noticis vai ne. "Tavs Eiropas padomdevējs" ir Eiropas Savienības bezmaksas juridisko konsultāciju dienests un SOLVIT sadarbības partneris, un, ja pārkāpums tiešām tiek konstatēts, lietu iespējams uzreiz nodot SOLVIT rīcībā – protams, ja ir iedzīvotāja vai uzņēmuma piekrišana.

"Svarīgi atcerēties – ja uzņēmējs ir iesniedzis savu problēmas pieteikumu SOLVIT, tas neatceļ nekādus termiņus administratīvajā procesā. Piemēram, ja uzņēmējs ir saņēmis negatīvu lēmumu, ar kuru viņš nav apmierināts, tas noteikti ir jāpārsūdz. Tas arī palīdzēs atrisināt viņa problēmu, jo mēs varēsim pierādīt iestādei, ka, lūk, nekādi termiņi nav tikuši nokavēti, ka lēmums ticis pārsūdzēts, un apliecināt, ka mēs gribam šo problēmu atrisināt," piebilst Kozireva.

Regula par preču savstarpēju atzīšanu

Svarīgi zināt, ka 2019. gadā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2019/515 par citā ES dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu. Līdz ar to SOLVIT ietvaros ir paredzēta atsevišķa jauna procedūra, lai risinātu problēmas situācijās, kad kāda ES dalībvalsts aizliedz tās teritorijā pārdot preces, kuras jau likumīgi tiek pārdotas citā dalībvalstī.

Saistībā ar regulu par preču savstarpējo atzīšanu kā pozitīvs piemērs SOLVIT realizētam sekmīgam problēmas risinājumam tiek minēts stāsts par pieciem Beļģijas un četriem Nīderlandes uzņēmumiem. Šie uzņēmumi nodarbojas ar lietotu lauksaimniecības transportlīdzekļu eksportu, un tiem radās problēmas ar šīs tehnikas tirdzniecību Francijā. Šai tehnikai nebija ES tipa apstiprinājuma, kas būtu atzīts visās ES valstīs, un Francijas iestādes šos transportlīdzekļus definēja kā jaunus – tādus, kam jāatbilst jaunajām vides un emisiju prasībām. Tajā pašā laikā vecāka un vides prasībām vēl mazāk atbilstoša lauksaimniecības tehnika, kas jau agrāk bija reģistrēta Francijā, netika speciāli marķēta vai izņemta no apgrozības. SOLVIT informēja Francijas iestādes, ka nacionālais regulējums par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu ir šķērslis brīvai preču apritei. Francijas iestādes šim vērtējumam piekrita, un tiesību akts, kas atļautu Francijā reģistrēt lietotus lauksaimniecības transportlīdzekļus no citām ES valstīm, tika grozīts. Kozireva papildina, ka šī lieta nonāca līdz pat Eiropas Komisijai – tās viedoklis, lai arī neoficiāls, bija tas, kas būtiski ietekmēja Francijas iestāžu nostāju un veicināja tiesību akta grozījumus.

Divu centru sadarbība

SOLVIT darbības princips no klienta jeb pieteikuma iesniedzēja skatpunkta ir salīdzinoši vienkāršs. Katru lietu faktiski risina divi SOLVIT centri, un katrs SOLVIT centrs atkarībā no pieteiktā problēmjautājuma ieņem gan vietējā, gan galvenā centra lomu. Problēmas pieteikums tiek iesniegts vietējā jeb iesniedzēja piederības valsts centrā, kurš pārbauda, vai problēma ir attiecināma uz SOLVIT kompetenci, vajadzības gadījumā pieprasa papildu informāciju un/vai dokumentus, pēc tam sagatavo lietu un nosūta to vadošajam jeb galvenajam SOLVIT centram. Vadošais SOLVIT centrs savukārt atrodas valstī, kurā ir radusies problēma, un šā centra kompetencē ir pieņemt lietu un mēģināt rast problēmas risinājumu sadarbībā ar atbildīgo publiskā sektora, t.i., valsts vai pašvaldības iestādi. Klientu par lietas virzību informē piederības valsts SOLVIT centrs.

Problēmas risinājums ir jāatrod 10 nedēļu laikā no brīža, kad vadošais centrs ir pieņēmis iesniedzēja lietu. Kā skaidro Kozireva, agrāk nekādi problēmu risinājuma termiņi nebija noteikti, desmit nedēļas tika ieviestas, lai procesu sakārtotu un pareizi strukturētu. Pārsvarā šajā laikā SOLVIT centri arī iekļaujas, Latvijā lietas tiek atrisinātas pat ātrāk, ņemot vērā pagaidām salīdzinoši nelielo pieteikumu skaitu. Esot situācijas, kad termiņš tiek pagarināts par četrām nedēļām, piemēram, ja iekavējas atbildes saņemšana no kādas iestādes, taču, ja risinājums nav rasts arī 14 nedēļu laikā, tiekot ieslēgts "sarkanais rādītājs", un tad jau procesam pieslēdzas EK, kura vērtē, kāds ir kavējuma iemesls, norāda Kozireva.

Viņa uzsver, ka ļoti daudz ir atkarīgs arī no paša lietas iesniedzēja – privātpersonas vai uzņēmuma – tā, cik ātri viņš var nodrošināt visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai SOLVIT darbinieki lietu var nosūtīt tālāk vadošajam centram, kurš līdz ar to var ātrāk ķerties pie risinājuma meklēšanas.

Pandēmija vairāk raižu sagādā privātpersonām

Kozireva norāda, ka SOLVIT centrs nesaņem gandrīz nekādus pieteikumus no uzņēmumiem par problēmām, kas būtu saistāmas ar šobrīd aktuālo Covid-19 pandēmiju. Sakarā ar pandēmiju daudz jautājumu ir galvenokārt no privātpersonām – par personu brīvu pārvietošanos, par Covid-19 sertifikātu izsniegšanu u. tml. problēmām. "Piemēram, pie mums ir vērsušies cilvēki, kas vakcinējušies kādā citā ES valstī, bet sertifikātu šī valsts neizdod un saka, ka tas jāizdod Latvijai. Tā nav taisnība – sertifikāts jāizdod tai valstij, kur cilvēks ir vakcinējies," stāsta Kozireva.

Grūtāk Vācijā, vislabāk kaimiņos

Likumsakarīgi visvairāk pieteikumu par problēmām Latvijas SOLVIT dienests saņem tajās valstīs, ar kurām Latvijai ir visplašākie ekonomiskie sakari un kurās ir lielākais Latvijas valstspiederīgo skaits. Daudzas lietas saistītas ar Vāciju, kur, kā skaidro Kozireva, ir ļoti sarežģīta valsts pārvaldes sistēma, katram reģionam ir savas valsts pārvaldes iestādes, vairākas filiāles, katrai savi noteikumi, un tāpēc uzņēmēji ik pa laikam prasa ne tikai risināt problēmas, bet arī lūdz izskaidrojumu, ko iesākt, piemēram, ir gadījumi, kad uzņēmējs nesaprot, kurā reģionā viņam jāvēršas ar savu vajadzību, kam un kas vispār jāprasa. Situāciju pasliktina tas, ka Vācijas SOLVIT dienestam ir ļoti liels lietu skaits, ap 400 mēnesī, savukārt darbinieku skaits ierobežots. Tas, protams, ietekmē arī Latvijas SOLVIT centra darbību, ne visas lietas izdodas risināt tik ātri, kā gribētos, un sadarbība reizēm veidojoties diezgan smaga. Daudz lietu ir arī tādās valstīs kā Nīderlande, Zviedrija, pirms "Brexit" plašs SOLVIT centra darbalauks bija arī Lielbritānija.

Attiecīgi vismazāk problēmu SOLVIT ir jārisina kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Te problēmas pārsvarā atrisina paši iedzīvotāji vai uzņēmēji, tieši sazinoties ar iestādēm, un SOLVIT palīdzība nepieciešama ļoti reti.

Ar 100% efektivitāti

No tām sūdzībām jeb pieteikumiem, kas tiek saņemti Latvijas SOLVIT centrā, lielākā daļa gan nav saistāmi ar kādiem ES tiesību normu pārkāpumiem. Piemēram, 2020. gadā no iesniegtajām 48 sūdzībām izskatīšanai tika pieņemtas 16. Kā paskaidro Kozireva, savā ziņā šis fakts izskaidrojams arī ar to, ka sūdzību iesniedzēji ne vienmēr ir pilnībā informēti par SOLVIT centra funkcijām un iespējām. "Daudz sūdzību ir par gadījumiem, kuros patiesībā nav noticis nekāds ES tiesību normu pārkāpums. Cilvēki sūdzas, ka, piemēram, kāds nav kaut ko atbildējis, kāds nav kaut ko atsūtījis u. tml. Lielākajā daļā šādu gadījumu mēs varam nodot lietu mūsu sadarbības partneriem, piemēram, juridisko konsultāciju dienestam "Tavs Eiropas padomdevējs", lai viņi sniegtu neformālu padomu, ko darīt konkrētajā situācijā. Jāuzsver, ka SOLVIT nav konsultatīvs dienests, kas sniedz padomus, mēs risinām problēmas, kuras tieši saistītas ar ES tiesību normu pārkāpumiem," viņa piebilst.

Jāatgādina, ka 2020. gadā Latvijas SOLVIT centrs kā vadošais centrs atrisināja 100% izskatīšanai iesniegto lietu – tādu, kurās citas valsts iesniedzējs sūdzas par Latvijas valsts iestāžu lēmumiem. Šis rādītājs ir saglabājies nemainīgs jau no 2017. gada, un Latvijas SOLVIT centra sniegums ir atzinīgi novērtēts arī no Eiropas Komisijas puses.

Kā vienu no jaunākajiem piemēriem Latvijas SOLVIT centra sekmīgai darbībai Kozireva piemin gadījumu, kad kāds Dānijas uzņēmums bija iesniedzis Latvijā pieteikumu par A1 formu. "A1 forma ir sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošana dažādās valstīs, un ar to valsts uzņēmums uzņemas atbildību par sociālo nodrošinājumu darbiniekiem viņu aizsardzībai. Šajā gadījumā runa bija par sešiem darbiniekiem, kuri dzīvoja Latvijā. Latvijas iestāde nesniedza atbildi uz Dānijas pieprasījumu, līdz ar to šie seši darbinieki nevarēja sākt strādāt Dānijā. Beigās izrādījās, ka Latvijas puse nebija saņēmusi vajadzīgo informāciju no Dānijas, abas puses viena otru nesaprata, un tas radīja aizkavēšanos. Pēc SOLVIT iejaukšanās viss tika veiksmīgi atrisināts, un A1 formas cilvēkiem tika izsniegtas."

Vēl viens nesenāks piemērs, kurā Latvijas SOLVIT dienests darbojās kā vietējais centrs, bija saistīts ar PVN atmaksas problēmām, kas uzņēmēju lietās ir visizplatītākā joma. Kozireva stāsta, ka palīdzību SOLVIT lūdza kāds Latvijas pārtikas uzņēmums, kas katru gadu iesniedza PVN atmaksas pieteikumus Vācijā un Nīderlandē, bet tā arī nesaņēma maksājumus par vairākiem gadiem. "Saskaņā ar ES likumdošanu atbildīgajai iestādei šādos gadījumos jāatbild četru mēnešu laikā – vai nu jāizsniedz negatīvs lēmums, vai arī jāatmaksā PVN. Bet nekas netika darīts, un uzņēmumam nebija skaidrs, kas jādara tālāk, lai šo problēmu atrisinātu. Pēc SOLVIT iesaistīšanās atbildīgās Vācijas un Nīderlandes iestādes paskaidroja, kā pareizi aizpildīt pieteikumu un ko darīt, lai lieta virzītos tālāk. Galu galā par vairākiem gadiem uzņēmums saņēma atmaksu, par dažiem gadiem ne, jo te pie vainas bija paša kļūda. Šī varbūt nebija raksturīgākā problēma, jo pārsvarā PVN atmaksas lietas ir saistītas ar pārāk ilgu atmaksas izsniegšanas laiku," stāsta Kozireva.

Protams, SOLVIT dienestiem Eiropā ir sava pieredze arī ar problemātiskām lietām. Kā skaidro Jolanta Reinsone, šādas grūti risināmas lietas tiek dēvētas arī par strukturālajām lietām un parasti šādos gadījumos no konkrētās valsts puses ir nepieciešami jau kādu tiesību aktu fundamentāli grozījumi. "Nereti tie ir arī politiski vai nacionāli jutīgi jautājumi. Izmaiņas, jaunu tiesību aktu radīšana vai grozījumi vienmēr prasa laiku, un ne vienmēr ir politiskā griba kaut ko grozīt. Līdz ar to Eiropas Komisija šīs neatrisinātās lietas ņem savā paspārnē, uzrauga un ik pa laikam dalībvalstīm par tām atgādina. Ja kāda dalībvalsts kategoriski iestājas pret to, ka kaut kas jāmaina, bet vienlaikus ir skaidrs, ka netiek ievērotas ES tiesības, tad šai valstij draud pārkāpuma procedūra, kas jau ir ļoti nopietni," skaidro Reinsone.

Lai uzzinātu, kādas ES tiesību normas ir pārkāptas, neformālu juridisku padomu varat saņemt portālā "Tavs Eiropas padomdevējs".

Lai iesniegtu sūdzību Latvijas SOLVIT centrā, aizpildiet tiešsaistes iesnieguma formu vai rakstiet e-pasta vēstuli: solvit@em.gov.lv.

Vairāk informācijas: SOLVIT centra mājaslapā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.