'Sorainen': UR kļuvis par lēnāku, dārgāku un neparedzamāku iestādi  (3)

Lielākajā daļā lietu UR izmanto tam likumā noteiktās tiesības (bet ne pienākumu) pieprasīt dokumentāru pamatojumu iesniegtajām ziņām par patieso labuma guvēju. Šī prakse tiek piemērota arī attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri par patieso labuma guvēju ziņoja līdz 01.07.2019., bet kuriem UR iepriekš dokumentus nebija pieprasījis.

Berlaus norāda, ka rezultātā UR ierobežotās kapacitātes un darbinieku pieredzes dēļ lielā daļā lietu nav iespējams paredzēt kādus tieši dokumentus par patieso labuma guvēju UR pieprasīs. Turklāt jebkurš vienkāršs pieteikums par izmaiņu reģistrāciju UR var "iestrēgt" neparedzami ilgu laiku. "UR darbinieki mācās uz uzņēmēju rēķina. Katram notāram ir sava prakse, un tā ir uzņēmējiem neparedzama, dārga un ilga. UR vairs nav ātrs," teic Berlaus.

Vienlaikus ir apgrūtināta uzņēmumu komercdarbība un jebkuru darījumu ar uzņēmumu kapitāla daļām norise. "Salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm, tai skaitā, Igauniju un Lietuvu, UR ir kļuvis par lēnāku, dārgāku un neparedzamāku iestādi," secina Berlaus, neapšaubot, ka ir jāturpina cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Viņasprāt UR vajadzētu reģistrēt tikai informāciju par patieso labuma guvēju, bet dokumentu pārbaudi atstāt bankām, kuras ir daudz labāk kvalificētas šim darbam Tāpat, ja kontrole tiek īstenota ar ES reģistrēta uzņēmuma starpniecību, UR vajadzētu iesniegt tikai informāciju par patieso labuma guvēju, taču pārliecināšanos par informācijas patiesumu atstāt attiecīgajai ES valstij/ reģistrācijas iestādei. Būtu vēlams arī rosināt vienotas ES datu bāzes izveidi par ES uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.