SPRK: uzņēmējiem ir liela interese ražot 'zaļu' elektrību

Kā izriet no SPRK mājas lapā publicētas informācijas, vēja elektrostacijām izsniegtas aptuveni 50 licences, tostarp vairākas vienam un tam pašam uzņēmumam dažādās vietās. Gandrīz 80 licences izsniegtas "koģenerācijas" uzņēmumiem, kas ražo gan elektrību, gan siltumu, no kuriem daudzi, pēc nosaukuma spriežot, izmanto šķeldu un citus kokapstrādes atkritumus, kā arī biogāzi. Divas licences izsniegtas saules elektrostacijām.

Lokenbahs teica, ka, lai gan interese par alternatīvi ražotas elektrības piegādi esot liela, zināmas bažas radot grūtības apsekot, vai visi projekti, kam regulators izsniedz licences, faktiski tiekot īstenoti.

''Interese ir liela par vēju, par biomasu un par šķeldu. Vienīgais, kas liekas nedrošs, ir tas, ka viss šis organizatoriskas process ir bez atgriezeniskās saites. Iedodam atļauju, bet, kamēr tas viss aiziet līdz ražošanai, paiet ilgs laiks! Vajadzētu būt tā, ka neizsniedzam vairāk atļauju, nekā ir vajadzīgs," sacīja Lokenbahs. Viņš gan norādīja, ka visi pretendenti uz alternatīvās enerģijas ražošanas licencēm ir vispirms saņēmuši Ekonomikas ministrijas atļaujas un SPRK faktiski nevarot nedot licenci.

Lokenbahs arī bija skeptisks par iespēju prasīt apliecinājumus no pretendentiem, ka viņiem ir sakārtoti biznesa plāni un to īstenošanai atrasti investori.

"Dabūt saprašanās memorandu no kāda, ka tas ir gatavs finansēt - kāda tur problēma? Bet ir jau tā, ja Ekonomikas ministrija ir devusi atļauju, regulators to licenci vispār nevar nedot. Licencēšana no SPRK puses lielā mērā ir formāla," teica SPRK vadītājs.

Lokenbahs arī izteica bažas par "zaļās" enerģijas iepirkuma cenas ietekmi uz elektrības tarifiem un enerģētikas un citu nozaru konkurētspēju. Turpmāko piecu gadu laikā šādi iepirkumi varētu sadārdzināt elektrības cenu par 1,7 santīmiem par kilovatstundu (KwH), uzskata Lokenbahs.

"Ja tiks īstenots nodoms sasniegt 40% un vairāk enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, 2030.gadā tas pieliks piecus vai piecarpus santīmus kilovatstundas cenai. Tādi ir aprēķini, pieņemot, ka pārējie faktori nemainās," Lokenbahs sacīja. Pie atjaunojamiem energoresursiem pieskaitāma elektrības ražošana ar vēju, biomasu, biogāzi, saules kolektoriem u.c. alternatīviem paņēmieniem.

Lokenbahs brīdināja, ka, darbojoties brīvā elektrības tirgū, Latvijas elektrības ražotāji var zaudēt konkurētspēju, ja obligātās "zaļās" enerģijas iepirkumu nasta kļūs par smagu.

"Ja enerģiju uztaisīsim dārgāku nekā kaimiņiem, varam nonākt "trubā", jo kam vajadzēs tādu enerģiju? Tāds piespiedu iepirkums var arī sadārdzināt darbaspēku, jo strādnieks, kas arī privāti patērē elektrību, prasīs, lai viņam alga atbilst tik un tik kilovatstundām dienā. Un tāds strādnieks var izrādīties par dārgu! Turklāt obligātā iepirkuma maksa ir jāiekļauj jebkura elektrības ražotāja tarifos, ne tikai "Latvenergo". Tautsaimnieciskais efekts ir jāizvērtē ļoti rūpīgi. Vai ieguvumi no zaļās enerģijas tiešam aizstāj zaudējumus no augstākās cenas?" teica bijušais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu vadītājs.

SPRK vadītājs, kurš stājās amatā februāra beigās, jau izteicies, ka regulators nevar ietekmēt elektrības ražošanas cenu, par kuru tā tiek padota pārvades un sadales tīklos no "Latvenergo" un citu ražotāju elektrostacijām, bet tikai apstiprināt tīkla tarifu samērīgumu ar izmaksām. Tādēļ Lokenbahs uzsvēra, ka SPRK nevarot vainot elektrības cenas izmaiņās, kas piektdien stājas spēkā un sadārdzinās izmaksas mājsaimniecībām, kas patērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā.

Lokenbaham, kuru iecēla par SPRK valdes priekšsēdētāju 2011.gada februārī, ir gara pagātne Latvijas IT nozarē. Viņš beidzis Nikolaja Baumaņa tehnisko universitāti Maskavā ar grādu sistēmu analīzē. No 1975.gada sācis strādāt padomju laika Valsts plāna komitejas plānošanas un zinātniskās pētniecības institūtā, kur darbojies ar lielām datubāzēm. No 1990.gada sācis strādāt toreizējā programmēšanas kompānija "Software House Rīga". Tā vēlāk pārtapa par AS ''Dati" un "Dati Exigen Group", un Lokenbahs ieņēma augstus vadības amatus šajos uzņēmumos. No 2007.līdz 2009.gadam viņš bija "Lattelecom'' grupas IT pakalpojumu sniegšanas kompānijas "Lattelecom Technology" valdes priekšsēdētājs.

Lokenbahs bijis viens no politiskās partijas "Jaunais laiks'' (JL) dibinātājiem.

SPRK ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu ''Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem'' un attiecīgo regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem.

SPRK uzraudzībai un regulēšanai ir pakļauti 949 uzņēmumi, no tiem 456 - elektronisko pakalpojumu nozarē. Regulatora darbība tiek finansēta no valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kuru maksā visi regulējamie komersanti. 2009.gadā ieņēmumi no regulējamiem komersantiem bija 3,03 miljonu latu. SRPK ir aptuveni 100 strādājošo.