"Pietiek.com" publiskotās vienošanās pielikumā "Attiecināmais finansējums" norādīts, ka saistībās, kas veidosies pēc nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" aktīvu konsolidācijas, cita starpā būs iekļautas arī 5 707 980 eiro (aptuveni četri miljoni latu) saistības pret "KD Jet". Dokumentā šo saistību veids aprakstīts kā "lidmašīnu rezerves daļu atpakaļatpirkšana". Atšķirībā no pārējām pielikumā minētajām saistībām – piemēram, "airBaltic" preču zīmju atpirkšanas, BAS un Krājbankas aizdevumiem, kā arī dzēsto akciju iegādes līguma – par lidmašīnu rezerves daļu darījumu līdz šim nekāda informācija publiski nebija zināma.
Lai gan no vienošanās teksta noprotams, ka "KD Jet" iesaistīts miljonus vērtā lidmašīnu rezerves daļu pirkšanas darījumā, uzņēmums līdz šim darbojies ar niecīgu apgrozījumu un dažos tūkstošos mērāmiem zaudējumiem, bet šogad no aprīļa līdz jūlijam reģistrējis piecas miljonus vērtas komercķīlas, kurās kā ķīlas ņēmējs reģistrēta Latvijas Krājbankas meitaskompānija "LKB Līzings".
Kopš maija "KD Jet" pilnībā pieder šogad martā radītam Lietuvas uzņēmumam "Lionera". To dibinājusi Viļņā dzīvojošā Natālija Šļogeriene, bet jau pēc nepilna mēneša "Lionera" nokļuva Tamulim piederošā konsultāciju uzņēmuma "JTC" īpašumā, un par tā vadītāju arī kļuva Tamulis, liecina Lietuvas uzņēmumu reģistra dati.
Jau vēstīts, ka pirmdien publicētās vienošanās tekstā minēts "air Baltic" privātā akcionāra SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) pienākums gadījumā, ja BAS nepiedalās lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā, pārdot valstij "airBaltic" akcijas par vienu latu.
Vienošanās arī nosaka - ja šāds BAS pienākums iestājas, "finansētāji katrs individuāli apņemas nekavējoties cedēt un nodot par labu valstij vai tās nozīmētai kapitālsabiedrībai par kopējo cenu 1.00 (viens lats) visus prasījumus, kas izriet no neatmaksātās aizdevuma līguma Nr.2 kā attiecināmā finansējuma summas un to nodrošinājuma pret katru no finansētājiem (...)".
Portāla publicētais dokuments liecina, ka minētā "aizdevuma līguma Nr.2" aizdevēji ir SIA "KD Jet", kā arī šobrīd ar Krājbankas kraha lietā aizdomās turēto Vladimiru Antonovu saistītā Krievijas banka "Investbank" un divas ārzonas kompānijas - "Trasatlantic Holdings Company S.A." un BAS līdzīpašniece "Taurus Asset Management Fund Limited". Vienošanās tekstā paredzētā aizdevuma summa ir līdz 35 miljoniem eiro.
"Lionera" visas "KD Jet" kapitāldaļas pavasarī nopirka no BAS valdes locekļa Aļņa Vītola, kurš pats martā bija tās nopircis no BAS meitaskompānijas "North Hub". Savukārt "North Hub" no iepriekšējiem dalībniekiem "KD Jet" atpirka šī gada februārī.
Arī pirms šī gada pavasara, "KD Jet" intensīvi tika "dzenāta" pa dažādu īpašnieku rokām. Firmas vēsture aizsākās 2005.gada nogalē, kad to uz pusēm nodibināja AS "Kurzemes degviela" un uzņēmējs Uldis Arnicāns, kurš pazīstams kā viens no "Līvu akvaparka" līdzīpašniekiem un bijis arī Liepājas autobusu parka akcionārs. Savulaik viņš līdz ar "Kurzemes degvielas" īpašnieku Argodu Lūsiņu bijis saistīts ar vēlmi nomāt no Rīgas pilsētas Šampētera mežiņu.
Līdz 2010.gada februārim Arnicāns bija arī vienīgais "KD Jet" valdes loceklis, lai gan īpašnieku struktūrā notikušas vairākkārtējas izmaiņas: kopš 2008.gada novembra tas daļēji, bet 2009.gada nogalē uz pāris mēnešiem pilnībā pabijis šobrīd likvidētā SIA "Tolero" īpašumā. Savukārt lielākais "Tolero" īpašnieks caur SIA "Rotonda Grupa" tolaik bija pazīstamais uzņēmējs Ēriks Igaunis.
Uzņēmuma īpašniekos uz neilgu brīdi ar 10% daļu pabijis arī ar Arnicāna biznesiem saistītais jurists Edgars Dupats, bet 2010.gada sākumā 90% uzņēmuma nopirka jūrmalnieks Igors Lukjanovs, kurš kļuva arī par valdes priekšsēdētāju, savukārt Arnicāns 10% "KD Jet" saglabāja caur SIA "AD Consult". 2010.gada laikā uzņēmuma īpašnieku struktūrā pabija arī maskavietis Konstantīns Gugkajevs, bet pirms pārdošanas "North Hub" šā gada februārī firma piederēja ar Lukjanovu un Arnicānu saistītām firmām.
"North Hub" laikā uzņēmumu vadīja pazīstami figuranti – BAS valdes locekle Inga Piterniece un bijušais "airBaltic" finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs. Viņu vietā drīz vien – marta beigās – stājās 1981.gadā dzimušais Mārcis Kauliņš, kurš arī 2010.gadā organizējis juridiskās dokumentācijas izstrādi "airBaltic" saistītajos uzņēmumos, kas veic aviācijas palīgdarbības un gaisa kuģu virszemes apkalpošanu lidostā "Rīga". Kauliņš šo amatu saglabāja arī "Lioneras" laikā, un tieši viņa kā "KD Jet" pārstāvja paraksts ir zem šonedēļ publiskotās vienošanās starp "airBaltic" dalībniekiem un finansētājiem.
Šobrīd "KD Jet" gan nav neviena valdes locekļa, jo 7.oktobrī Kauliņš šo amatu atstāja un tagad darbojas "Latvenergo" meitasuzņēmuma - jaunizveidotā pārvades tīklu operatora AS "Latvijas Elektriskie tīkli" valdē. "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere tolaik informēja, ka, izvēloties jauno valdes locekli, tika ņemta vērā viņa kompetence jurisprudencē un pieredze komplicētu un atbildīgu projektu vadībā.
Šī gada februārī apstiprinātais "KD Jet" vadības ziņojums, ko parakstījis Lukjanovs, liecina, ka 2010.gads uzņēmumam beidzies ar 15 929 latu zaudējumiem, kurus esot paredzēts dzēst ar nākamo periodu peļņu. Gan 2010.gada, gan 2009.gada pārskatā uzņēmuma vadība paziņo par plāniem nākamajā gadā "veikt un pabeigt objekta "Degvielas uzpildes komplekss lidaparātiem" detalizēto projektēšanu, kam sekos nepieciešamā aprīkojuma pasūtīšana un iepirkšana, kā arī paša termināla būvniecība ar tā vēlāko iznomāšanu naftas kompānijai, kas apkalpo lidostu "Rīga"".
Portāls "Delfi" septembra nogalē jau ziņoja, ka BAS pārstāvis Juris Pētersons apstiprinājis: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu "airBaltic" un vēl trijās ar to saistītās firmās – "FLS", SIA "North Hub Services" un "Baltic Miles".
"KD Jet" pašreizējā formālā īpašnieka Tamuļa vārds ir saistīts ar FLS, jo kopš maija viņš ir šī BAS 2009.gadā dibinātā uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu un nodokļu, komercdarbībās un vadībzinību konsultāciju uzņēmuma pastarpinātais līdzīpašnieks.
Kopš šī gada maija FLS pastarpināti pieder SIA "Bridge Capital", kuras valdes priekšsēdētājs un ceturtdaļas īpašnieks ir Tamulis. "Bridge Capital" mājaslapā minēts, ka tas ir biznesa konsultāciju un investīciju uzņēmums, kas esot "Bridge Capital Canada Corp." filiāle. Kā konsultants uzņēmums piedalījies, piemēram, 2000.gada darījumā, kurā "Parex banka" iegādājās Lietuvas "Industrijos Bankas", konsultējis arī "airBaltic", lidsabiedrībai izplešoties Lietuvas tirgū.
Mājaslapā norādīts, ka Tamulis 1990.gadā bijis ievēlēts Lietuvas parlamentā un joprojām saglabājis tuvas attiecības ar daudziem vadošiem Lietuvas politiskajiem līderiem, kas ar viņu regulāri konsultējoties.
Kopš 2009.gada jūnija puse "Bridge Capital" pieder Londonā reģistrētajai kompānijai "Winston and Winston Limited", savukārt pa 25% pieder Tamulim un SIA "YDY". Pēdējā pieder Izraēlas un Norvēģijas pilsonim Giladam Regevam. Septembra beigās – laikā, kas sakrīt ar KNAB kratīšanu – viņa līdzdalība gan tika "aizslēpta" caur ķēdi, kurā šobrīd ir uzņēmumi "GCapital" un "GHold".
Regevs līdz šī gada maijam vadīja pērn augustā nodibinātās AS "Žurnāli un diena" padomi, kuras vienīgais valdes loceklis līdz tam pašam datumam bija Viesturs Koziols. Saskaņā ar Koziola skaidrojumu, šis uzņēmums nodibināts AS "Diena" 51% akciju pārvaldīšanai un vadības komandai izvēlēti cilvēki, kurus Koziols pazīstot, ar kuriem esot sastrādājies jau iepriekš un kuri esot attiecīgās jomas speciālisti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
