Parakstu vākšanā par grozījumu Likumā par ostām atcelšanu līdz šim ir piedalījušies 4903 vēlētāji, kas ir 3,17% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā vēlētāju skaita, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.
Līdz šim iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām kopumā izmantojuši astoņi vēlētāji, kuri parakstījās Latvijas vēstniecībās Īrijā, Lielbritānijā, Spānijā un Zviedrijā.
Kā ziņots, lai būtu jārīko tautas nobalsošana, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem. Parakstu vākšana turpināsies līdz 8.aprīlim.
Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 ir Latvijā, bet 31 - ārvalstīs. Kopumā parakstu vākšana izmaksās 828 952 eiro.
Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos. Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no plkst.9 līdz 19. Tāpat informācija par parakstu vākšanas vietām ir pieejama pašvaldībās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
CVK pārstāvji skaidro, ka piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz.
Parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā lemtu par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs uzskata, ka likumam nav jāstājas spēkā un atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, ir jādodas parakstīties.
Apturētais likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Egils Levits pēc 36 Saeimas deputātu pieprasījuma apturēja grozījumu Ostu likumā publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
Prezidenta birojā skaidroja, ka Satversme uzliek Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā.
Likuma apturēšanu pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas pieprasīja 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi Ostu likumā tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums".
Tāpat vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiktu pārveidotas par kapitālsabiedrībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
